Simbolisks solis • IR.lv

Simbolisks solis

1
Pauls Raudseps

Latvijā katru gadu joprojām daži desmiti jaundzimušo tiek pieskaitīti bijušo PSRS pilsoņu kopumam

Padomju Savienība pārstāja eksistēt pirms vairāk nekā 26 gadiem, tomēr Latvijā turpina dzimt bērni, kuru saiknes ar valsti nosaka likums par «bijušās PSRS pilsoņu statusu». Tiesa, viņu ir gaužām maz, katru gadu tikai daži desmiti, tomēr šīs īpatnības pastāvēšana ir pretrunā ar «nepilsoņa» statusa izveidošanas jēgu. Kā 2004. gadā Saeima atzina argumentos Satversmes tiesai, nepilsoņu likuma mērķis neesot bijis saglabāt nepilsoņu statusu pilnīgi visiem nenoteiktu laiku. Šis statuss esot bijis noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saiti.

Tāpēc šonedēļ prezidents Raimonds Vējonis iesniedza Saeimā likumprojektu «Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem», kas paredz no 2018. gada 1. jūnija noteikt, ka jebkurš Latvijā dzimis bērns, kuram būtu tiesības uz nepilsoņa statusu un kuram vecāki neizvēlas citas valsts pilsonību, tiek atzīts par Latvijas pilsoni.

Argumenti par labu šādam solim nav saistīti tikai ar tiesisku kuriozu – bērnu padarīšanu par it kā valstiski piederīgiem jau sen vairs neeksistējošai valstij -, bet arī ar fundamentālu starptautisko tiesību principu, ka katram cilvēkam ir tiesības uz pilsonību. Pagājušajā nedēļā prezidenta rīkotā diskusijā tiesībsargs Juris Jansons uzskaitīja Latvijai saistošos starptautisko tiesību aktus, kuros šis princips ir nostiprināts, atgādināja, ka nepilsoņa statuss nav Latvijas pilsonības paveids, un konstatēja, ka «nav pieļaujams reģistrēt jaundzimušu bērnu bez pilsonības, jo tas ir bērnu tiesību uz pilsonību pārkāpums».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu