Baltijas valstis – pārāk labi, lai tā turpinātos mūžīgi 6

Publicitātes foto
Gints Belēvičs
Print Friendly, PDF & Email

Nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā, jo darbaspēka trūkums un zemais produktivitātes līmenis var kavēt turpmāko ekonomisko attīstību

Visu trīs Baltijas valstu ekonomikās ir iestājies spēcīgas attīstības periods, ko veicina gan iekšzemes, gan ārējie faktori. Ārējie faktori ietver Rietumvalstu ekonomiku stabilo izaugsmi un Krievijas ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes. Iekšzemes mērogā stabils atalgojuma pieaugums un pārliecinoša patērētāju uzticība turpināja veicināt iekšzemes patēriņu par spīti inflācijas ietekmei, savukārt jaunu ES fondu līdzekļu ieplūšana stimulēja valsts investīcijas.

Tomēr Baltijas valstis nedrīkstētu ieslīgt pašapmierinātībā, jo darbaspēka trūkums un zemais produktivitātes līmenis var kavēt turpmāko ekonomisko attīstību, ja vien netiks palielinātas investīcijas produktivitātes paaugstināšanai un veiktas nepieciešamās strukturālās reformas.

Vēl viens ilgtermiņa risks izriet no pārlieku labvēlīgām monetārajām un fiskālajām politikām, kā rezultātā var palielināties iekšzemes inflācijas negatīvā ietekme un radīt vēl vienu nekustamā īpašuma burbuli. Lai arī ir sagaidāms, ka ECB jau šogad sāks noteikt stingrāku monetāro politiku, tā tikai ļoti pakāpeniski samazinās savus monetāros stimulus. Aktīvu pirkšanas programma visticamāk beigsies nākamajā gadā, kam sekos ļoti mērens likmju palielinājums 2019. gada izskaņā. Mēs paredzam, ka 2019. gada beigās galvenā refinansēšanas likme joprojām nepārsniegs 0,25%, tādējādi turpinot veicināt spekulatīvās darbības nekustamā īpašuma tirgū.

Arī fiskālā politika joprojām būs ļoti labvēlīga, neskatoties uz iepriekšminēto iespējamo ekonomisko izaugsmi. Baltijas valstu valdības palielina sociālos izdevumus un paaugstina minimālo algu ar mērķi samazināt ienākumu nevienlīdzību un mazināt krīzes radītās sekas. Taču valdības pārlieku lielie tēriņi vēl vairāk pastiprina iekšzemes inflācijas nelabvēlīgo ietekmi un vajadzību pēc lielāka atalgojuma. Tā kā šajās valstīs jau tā ir vislielākā inflācija un atalgojuma pieaugums visā eirozonā, nepārtrauktā cenu-atalgojuma pieauguma spirāle beigu beigās var mazināt konkurētspēju starptautiskā mērogā un radīt negatīvu ilgtermiņa ietekmi uz ekonomisko attīstību.

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, mēs saglabājam piesardzību attiecībā uz Baltijas valstu ekonomiku ilgtermiņa izaugsmes izredzēm un sagaidām, ka pieaugums ilgākā termiņā samazināsies līdz 2-3% ar īslaicīgiem cikliskiem palielinājumiem 2017. un 2018. gadā.

Lietuva: ātrāka un sabalansētāka izaugsme

Lietuvas ekonomiskā izaugsme kļūst ātrāka un sabalansētāka pēc kūtras patēriņa virzītas izaugsmes divu gadu garumā. Palielinās eksports, pateicoties pieaugošajam pieprasījumam Rietumvalstīs un IKT attīstībai, kā arī citu biznesa pakalpojumu eksportam, jo Lietuva kļūst arvien populārāka vieta biznesa ārpakalpojumu sniegšanai.

Arī iekšzemes patēriņš turpina pieaugt par spīti arvien lielākai inflācijas ietekmei. Līdz ar to mēs sagaidām, ka Lietuvas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā palielināsies līdz 3,8%, tomēr mēs saglabājam piesardzību par ilgtermiņa attīstības izredzēm, jo īpaši, ņemot vērā neskaitāmās strukturālās problēmas un politiskās gribas trūkumu īstenot nepieciešamās reformas.

Latvija: stiprā vējā arī tītari lido

Latvijas izaugsme šogad pārsteidz pozitīvā ziņā. Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, IKP šogad augs par vismaz 4%, un līdzīgs izaugsmes temps turpināsies arī 2018. gadā.

Galvenie izaugsmes virzītāji būs eksports, ienākošās ES fondu naudas, kā arī valdības tēriņi, kas pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām pieaugs. Tomēr, lai ilgtermiņā noturētu labus izaugsmes rādītājus, bez būtiskām reformām jau tuvākajā laikā neiztikt. Kritiski nepieciešams uzlabot investīciju apjomu, kā arī nodrošināt lielāku iedzīvotāju iesaisti darba tirgū, it sevišķi jauniešiem.

Igaunija: ar pilnu jaudu! Patērētāji varēs atlaist jostas

Ir sākusies spēcīga un plaša atveseļošanās, koncentrējoties uz eksportu un investīcijām, ko veicina pieprasījums no ārvalstīm un tas, ka tiek uzsākti ieguldījumi infrastruktūrā. Izaugsmes pozitīvie riski izriet no spēcīgas investīciju atdeves. Lai arī ekonomiskās izredzes ir spožākas, nevajadzētu mazināt uzmanību uz eksporta attīstību un ieguldījumu cilvēkkapitālā.

IKP pieauguma prognozes, %

Inflācijas prognozes,%

Autori ir Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomists Latvijā, Žigimants Maurics, Nordea galvenais ekonomikas eksperts Baltijas valstīs, un Tõnu Palm, Nordea bankas galvenais ekonomists Igaunijā.

 

 

Komentāri (6)

fretka 08.09.2017. 08.13

Būtu interesanti uzzināt, kādēļ Nordea tītari pārceļ savu galveno mītni no Stokholmas uz Helsinkiem 🙂

+1
0
Atbildēt

3

    basta > fretka 08.09.2017. 14.26

    Somijā ir mazāk pārprasta zociālisma.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    basta > fretka 09.09.2017. 13.46

    to fretka

    Visiem uzņēmējiem ir žēl naudas un viņi optimizēs kur vien iespējams, jeb konkurence tos iznīcinās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    fretka > fretka 08.09.2017. 16.42

    Šoreiz neuzminēji. Zviedrijā valdība gribēja palielināt banku garantiju fondu, un tītariem palika žēl naudas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

agrunte 08.09.2017. 16.52

Ieteikums autoram novākt no ekrāna palīgsimbolus, pirms taisīt tabulu skrīnšotus.

0
0
Atbildēt

1

    Neticis > agrunte 11.09.2017. 22.38

    Tas vēl nieks. Lielākiem “skrīnšotu speciālistiem” vēl arī “spellčekera” sarkanviļņotā svītra apakšā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu