Kabatas nauda bērnam – cik un kāpēc?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Evija Kropa
Print Friendly, PDF & Email

Bērni pirmo kabatas naudu visbiežāk sāk saņemt septiņu gadu vecumā

Kā liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktais pētījums Baltijas valstīs*, visbiežāk vecāki saviem bērniem regulāru kabatas naudu sāk izsniegt no septiņu gadu vecuma (norāda vidēji 76% vecāku), un turpina to darīt līdz 19 gadu vecumam. Atkarībā no atvases vecuma, kabatas naudas apmērs variē 10 līdz 50 eiro robežās. Vairumā gadījumu tā tiek piešķirta ikdienas tēriņiem vai kāda konkrēta pirkuma/maksājuma veikšanai.

Atsākoties mācību gadam, ne viens vien vecāks saskaras ar dilemmu par kabatas naudas piešķiršanu savai atvasei – kādā vecumā to vērts dot, cik bieži un kādā apmērā, ir galvenie pārdomu jautājumi. Par vecumu, no kura bērnam sākt piešķirt kabatas naudu, jālemj atbilstoši bērna briedumam un spējai rīkoties patstāvīgi, tomēr bieži vien pagrieziena punkts ir skolas gaitu uzsākšana – vidēji 76% aptaujāto vecāku Baltijas valstīs atzīst, ka saviem bērniem kabatas naudu sāk izsniegt no 7 gadu vecuma -, tomēr to var sākt darīt arī agrāk.

Patstāvīga naudas lietu sakarību saskatīšana un praktisku iemaņu apgūšana ir nenovērtējama pieredze, ko bērns gūst brīdī, līdzko vecāki nolēmuši savai atvasei piešķirt regulāru kabatas naudu. Bērns mācās uzņemties atbildību, patstāvīgi apgūst cenu salīdzināšanu un pieņem savus pirmos finanšu lēmumus. Tādēļ priecē fakts, ka regulāra kabatas naudas piešķiršana ir nostiprinājusies kā tradīcija gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā.

Labā prakse vēsta, ka kabatas naudas piešķiršanai būtu jābūt regulārai un paredzamai, lai bērns iemācītos naudas plānošanas pamatprincipus. Mazākiem bērniem kabatas naudu būtu jāpiešķir mazākos apjomos, bet biežāk, savukārt pusaudžiem jau retāk. Tādējādi bērni iemācās rēķināties ar noteiktu naudas apjomu un attiecīgi tam pakārto savu rīcību.

Saskaņā ar pētījuma datiem, šādi rīkojas vairums vecāku Latvijā. Vismaz reizi nedēļā kabatas naudu saņem katrs otrais bērns vecumā no 7 līdz 10 gadiem (53%), kamēr vecuma grupā no 11 līdz 15 gadiem pat 68% bērnu. Pieaugot vecumam, mainās arī brīvo līdzekļu piešķiršanas biežums, proti, bērnam sasniedzot 16 gadu vecumu, kabatas nauda lielākoties tiek izsniegta vienu līdz divas reizes mēnesī (39%). Līdzīga pieeja tiek piekopta arī Lietuvā – visbiežāk vecāku izmaksātā “algas diena” bērniem ir vienu vai divas reizes nedēļā (attiecīgi norāda 60% aptaujāto), tajā pat laikā Igaunijā dominē prakse kabatas naudu piešķirt ikmēneša ietvaros (piekopj 46% vecāku).

Kabatas naudas apmērs no 5 līdz pat 50 eiro mēnesī

Pētījums rāda, ka jaunākajām ģimenes atvasēm (5 līdz 10 gadi) Latvijā kabatas nauda visbiežāk tiek pielāgota atbilstoši bērna vecumam, un attiecīgi svārstās no 5 līdz 10 eiro mēnesī. Vairums pirmsskolas vecuma bērnu (56%) mēnesī saņem līdz 5 eiro, kamēr 10 gados – līdz 10 eiro (61%) lielu kabatas naudu. Vecumā no 11 līdz 15 gadiem, kad bērniem parādās vairāk tēriņu dažādām vajadzībām, arī kabatas naudas apmērs pieaug un svārstās no 11 līdz 50 eiro mēnesī (saņem 64%). Savukārt pusaudža gados (no 16 gadiem) vecāki bērniem visbiežāk atvēl no 31 līdz 50 eiro mēnesī (42%). Interesanti, ka kaimiņvalstīs kabatas naudas apmērs jaunākajām atvasēm ir līdzīgs kā Latvijā (5 līdz 10 eiro robežās), tikmēr pusaudžiem Latvijā vecāki ir dāsnāki un biežāk nekā Lietuvā un Igaunijā atvēl summas virs 30 eiro mēnesī.

Savu kabatas naudu bērni tērē atbilstoši interesēm dažādās vecuma grupās. Tā, piemēram, līdz pusaudža vecumam (līdz 15 gadiem) bērni par piešķirto naudu visbiežāk pērk saldumus (vidēji 72%). Rotaļlietu iegāde būtiskākā ir pirmsskolas un sākumskolas vecumā (38%), kamēr pusaudža gados (16-19 gados) lielāko aktualitāti iegūst tēriņi izklaidei un apģērbam (attiecīgi 37% un 34%).

Nav populārs atalgojuma veids par labām sekmēm skolā

Zīmīgi, ka nauda nav populārs atalgojuma veids par labām sekmēm skolā – vidēji vien nepilni 12% vecāku to izmanto kā motivējošu aspektu. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā (13%), savukārt vēl mazāk sastopama Lietuvā – par labām atzīmēm vien 7% vecāku gatavi atalgot bērnus ar naudu. Latvijā šāda prakse vairāk sastopama sākumskolas vecumā (20%), kamēr tīņa un pusaudža gados to piekopj vien nepilni 8% vecāku.

Biežākie iemesli kabatas naudas piešķiršanai ir bērnu lūgums pēc naudas kādam pirkumam vai maksājuma veikšanai (54%), kam seko līdzekļu piešķiršana bez noteikta mērķa jeb dažādiem ikdienas tēriņiem (47%). Interesanti, ka naudu, lai piepildītu kādu konkrētu vēlēšanos, vecāki bērniem piešķir visos vecumos – gan 7 gadu vecumā (48% vecāku piešķir kabatas naudu, ja bērns kaut ko vēlas), gan arī 16 gados (53%). Beidzoties vidusskolas vecumam, jauniešiem izteikti dominē līdzekļu lūgšana vecākiem kāda noteikta pirkuma veikšanai vai vajadzības apmierināšanai (73%) pretstatā ikdienas tēriņu nodrošināšanai (28%).

Autore ir Swedbank Finanšu institūta eksperte

* Pētījums veikts 2017.gada jūnijā, sadarbībā ar “Spinter tyrimai”, aptaujājot 1005 vecākus katrā no Baltijas valstīm

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu