LTV un LR viedokļi dalās par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 5

LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte. Foto: Ieva Makare, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus varētu īstenot 2020.gadā

Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vadību viedokļi dalās par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, jo LR ieskatā tas būtu jāatstāj abiem sabiedriskajiem medijiem vienlaikus. Lai gan LTV neiebilst, tā vairāk sliecas par labu scenārijam, kas paredz, ka reklāmas tirgu pirmais atstāj LR.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien Kultūras ministrija (KM) iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par scenārijiem sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Pirmais no tiem paredzēja saglabāt pašreizējo situāciju, otrais – nemainīt pašreizējo situāciju, izveidojot komercmedijiem atbalsta formu, trešais noteica viena sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus, kuram pēc kāda laika sekotu otrs, savukārt ceturtais scenārijs paredz, ka reklāmas tirgu abi sabiedriskie mediji pamet vienlaicīgi.

LR valdes locekle Sigita Roķe aģentūrai LETA teica, ka LR atbalsta tā saukto ceturto scenāriju. Viņasprāt, to ir nepieciešams darīt bez dažādiem pārejas periodiem, jo tie prasa papildus darbu, turklāt jautājums par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus varētu beidzot atstāt politisko dienaskārtību.

“Mēs atbalstām, ka [sabiedriskajiem medijiem] ir pilna kompensācija un mēs aizejam maksimāli ātri no reklāmas tirgus, rēķinoties ar to, kādā veidā mēs varam sakārtot līgumus un visus pārējos jautājumus ar reklāmdevējiem,” sacīja Roķe.

Taujāta, kā viņa vērtē komisijas sēdes laikā izskanējušo iespēju, ka sabiedriskie mediji reklāmas tirgu varētu atstāt 2020.gadā, LR valdes locekle norādīja, ka termiņš ir tikai un vienīgi politiķu izšķiršanās. “Mēs varam gatavoties vienalga uz kādu termiņu. Galvenais, lai tas termiņš būtu saprotams tādā ziņā, lai mēs varam sakārtot arī savas saistības,” uzsvēra Roķe.

Viņa arī sēdes laikā norādīja, ka LR gadījumā kompensējamā summa ir pietiekami liela un ir sarežģīti saprast, kuras reklāmas paliek ēterā – vai tās ir kultūras, sporta, sociāli nozīmīgas vai cita veida reklāmas. Viņa skaidroja, ka ir atbalstāma KM ideja veikt profesionālu auditu, lai skaidri noteiktu abiem medijiem nepieciešamā finansējuma apmēru reklāmas tirgus atstāšanai, jo, pēc LR aprēķiniem, aizejot no reklāmas tirgus, LR dienā atbrīvotos raidlaiks piecu stundu garumā, kura aizpildīšanai nepieciešami līdzekļi jauna, kvalitatīva satura veidošanai.

LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte aģentūrai LETA sacīja, ka, viņaprāt, ir nepieciešams nodrošināt pilnīgu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, tomēr viņš neiebilstu, ja pirmais to atstātu LR un tad tikai sekot LTV. “Es domāju, ka būtu pat labi, ja LR izietu pirmais, jo tad mēs saprastu, ar kādām problēmām tas saistās – (..) kāds ir šis process, lai mēs varētu mācīties,” teica Belte, piebilstot, ka LTV reklāmas ieņēmumi ir lielāki nekā LR, tādēļ būtu loģiskāk, ja pirmais reklāmas tirgu atstātu radio.

Tāpat LTV vadītājs sacīja, ka versija par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 2020.gadā viņam patīk, jo, viņaprāt, to nebūtu iespējams īstenot ātrāk. Viņš skaidroja, ka tam ir nepieciešama atbilstoša likumdošana, kuras izstrāde varētu aizņemt pusgadu vai gadu, kā arī ir nepieciešams laiks – pusgads vai gads, lai abi sabiedriskie mediji varētu sakārtot attiecības ar reklāmdevējiem.

Pēc Beltes teiktā, iziešana no reklāmas tirgus LTV būtu viens no svarīgākajiem uzņēmuma tālākās attīstības punktiem – ja 2020.gadā tiktu īstenota iziešana no reklāmas tirgus, tad LTV būtu pietiekams laiks sagatavoties 2023.gadā gaidāmajām pārmaiņām, kad ir plānota pāriešana uz augstas izšķirtspējas (HD) digitālo apraidi, kas arī ir finansējuma jautājums. “Tad šis plāns jau iezīmē mūsu stratēģiju – gan atbildību, gan darāmos darbus,” skaidroja LTV valdes priekšsēdētājs.

LTV, veicot ikgadējo auditu, aprēķinājusi arī tai nepieciešamo finansējumu iziešanai no reklāmas tirgus un tas, pēc Beltes teiktā, ir lielāks nekā KM aplēses. “Auditorkompānija “KPMG” ir auditējusi mūsu aprēķinus un, saskaņā ar mūsu grāmatvedību, 2017.gadā hipotētiskā kompensējamā ir summa mazliet virs deviņiem miljoniem eiro,” sacīja Belte.

Tomēr LTV vadītājs uzsvēra, ka patlaban negribētu aprēķināto oficiāli paziņot kā nepieciešamo summas apmēru LTV iziešanai no reklāmas tirgus, jo patlaban nav notikušas diskusijas, kurās šis jautājums nav pārrunāts no juridiskās perspektīvas.

Vienlaikus Belte norādīja, ka LTV nevēlās simtprocentīgi iziet no reklāmas tirgus, lai neietekmētu tās konkurētspēju satura jomā tirgū. “Mēs gribētu iziet daļēji, atstājot sponsorēšanu kultūras pasākumos un tamlīdzīgas lietas, kas, savukārt, samazinās to kompensējamo summu. Tātad nebūs vairs tie deviņi miljoni – būs mazāk, bet tad tur būtu jāveic aprēķini,” uzsvēra LTV valdes priekšsēdētājs.

Ja mediju iziešana no reklāmas tirgus tiek īstenota 2020.gadā, tad, pēc Beltes domām, valstij jārēķinās ar ievērojami lielāku finansējuma apmēru, jo arī pēdējo trīs gadu laikā veiktie aprēķini liecina, ka LTV reklāmas ieņēmumi vai citi reklāmas darījumi dažādās jomās, tai skaitā satura licenču iegādē, ir palielinājušies aptuvebi divu miljonu eiro apmērā. “Mēs esam konkurētspējīgs uzņēmums un ar to, man liekas, ir jārēķinās, jo mēs savu tirgus daļu palielinājuši,” sacīja LTV vadītājs.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāti un mediju nozares eksperti secināja, ka sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus varētu īstenot 2020.gadā.

Atbilstoši KM aplēsēm, sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus būtu nepieciešami aptuveni pieci līdz astoņi miljoni eiro.

 

Komentāri (5)

tonijs 06.09.2017. 18.40

Tie, kas skatās TV (vecākā paaudze), tāpat zina, kas ir Ulmanis. Tie, kas nezina, TV neskatās (jaunākā paaudze). Ja Tev ir kāda ideja raidījumam par Ulmani, aizraksti uz TV, tikai vēlams bez lamu vārdiem.

Es pa vakariem paskatos Kremļa TV diskusijas, kā viņi ar skaļiem vārdiem cenšas apklusināt savas sirdsapziņas, jo saprot taču, ko ir izdarījuši.

+1
-1
Atbildēt

2

    Anonīms > tonijs 06.09.2017. 21.39

    Kā tad čekisti satvērienā ar oligarhiem pa galdu danco,bet es to par maucību nedrīkstēšu saukt.
    Esi noilgojies pēc putina čmiskas uzrunas LTV1?

    Un par Ulmani….vai tiešām tu ats nopietni vērtē savus argumentus?
    Tu esi lasījis jaunākos pētījumus par Ulmani? Neinteresē? Nu tad neaizrādi man,jo man intrresē. Viņš ir kā cilvēks,kas tadījis bernu un tad kļyvis vardarbigs pret šo bērnu. Es jūtos kā viņa nodotā un pamestā meita un ir svarigi -censties saprast -kāpēc tā

    Bet nu labi,es eju gulēt ,man nāk miegs

    0
    0
    Atbildēt

    0

    basta > tonijs 06.09.2017. 22.45

    to Skaisle

    Un nemosties vairs, jo bez tevis latviešu valsts tikai labāka būs!

    0
    0
    Atbildēt

    0

Anonīms 06.09.2017. 16.02

NELP atļāvis cik tur tos kremļa tv kanālus raidīt , kāpēc ne britu, kāpēc ne zviedru, vācu ?

bļedj mauku māja – salaiž te iekšā sitiem tūkstošu putina krievu, tad šiem izkārto kremļa tv , krievu skolas un tagad tikai ar buldozera spēku uz krievuvalodu kā otro valsts valodu

oligarhu = čekistu propagandas klubs ne sabiedriskie m ediji

un saku velreiz – bļedj

+2
-2
Atbildēt

0

Anonīms 06.09.2017. 15.59

meklējot info, vai valstī tiek kaut jel kā atzīmēta valsts dibinātāja un vadoņa Ulmaņa jubileja – bļedj – es dusmās atkal vārījos

valsts simtgadei ir atvelēti 60 miljoni – sabiedriskā TV ir viens vienīgs 30 min raidījums par Ulmani kā nacionālo dārgumu – nē, labi, ka tā – bet nu – Debess visužēlīgā – kas tie ir par noladētajiem mauku bērniem, kuri nīdē laukā mūsu vēstrusiko atmiņu, kuri nīdē laukā tautas iespēju spriest un domāt un secināt par savu vēsturi.

Es mēdzu vakaros internetā skatīties vācu tv – tur viens diskusiju raidījums pēc otra – pie mums –

ir jāsaka tieši un skaidri – no sabiedriskajiem medijiem ir jānokrata čekistu – oligarhu – kremļa asiņainā , spalvainā , kroplā roka

Palīdziet man saprat kā var būt tā, ka latviešu tautu smagāk nospiež pašu mediju postošā propaganda, kā kremļa tiešraides

+2
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu