Latvijas vispārējās izglītības sistēmas raksturojums • IR.lv

Latvijas vispārējās izglītības sistēmas raksturojums

24
Ilustratīvs foto no pixabay.com
Mārtiņš Bitāns

Par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti

Iepriekš stāstījām, ka Latvijas skolēnu mācību rezultāti uz citu attīstīto valstu fona kopumā izskatās visai viduvēji. Tomēr, kā jebkurā citā valstī, arī Latvijā ir skolas, kuru skolēni uzrāda ļoti labus mācību rezultātus, tāpat ir skolas ar vājiem rezultātiem. Šajā rakstā pētīsim, kādi ir labas skolas priekšnoteikumi.

Svarīgs ir sadalījums – parasti var sagaidīt, ka skolēnu/skolu, kur rezultāts ir virs vidējā, būs aptuveni tikpat kā skolu/skolēnu, kuriem rezultāti ir zem vidējā. Citiem vārdiem, skolēnu skaits atbilstoši sekmēm būtu normāli sadalīts.

Piemēram, izmantojot Latvijas vidusskolas beidzēju sekmes matemātikas eksāmenos 2015. gadā, var redzēt, ka faktiskais sadalījums atšķiras no teorētiski sagaidāmā – skolēnu ar rezultātiem zem vidējā ir vairāk nekā skolēnu, kuru rezultāti ir būtiski augstāki par vidējo (1. attēls).

1. attēls. 12. klases matemātikas rezultātu sadalījums 2015./16. mācību gadā


Avots: Valsts izglītības satura centrs (VSIC)

Ko tas liecina? Acīmredzot, pašreizējā izglītības sistēma neļauj pietiekami daudziem Latvijas skolēniem pilnībā attīstīt savu potenciālu. Rezultātā daļa Latvijas skolēnu pēc skolas absolvēšanas arī neiegūst pietiekami kvalificētu darbu. Līdz ar to arī nākotnē nesaņem tādu atalgojumu, kādu potenciāli varētu saņemt pēc citas, kvalitatīvākas izglītības iegūšanas.

Skolas lielums un kvalitāte

Pētot sīkāk šo mācību rezultātu atšķirību iemeslus, atklājas, ka skolēnu mācību rezultātu sadalījums neveidojas nejauši, bet gan ir cieši saistīts ar vidējo vidusskolas lielumu. Kā redzams no 2. attēla, vidējais skolēnu skaits skolā ļauj paredzēt arī šīs skolas skolēnu vidējās sekmes eksāmenos. Tiesa, šī sakarība, nav perfekta un, iespējams, nav arī lineāra.

No 2. attēla redzams, ka kopumā patiesībai neatbilst stereotips par vājajiem rezultātiem lauku skolās. Jā, protams, Latvijā eksistē lauku skolas ar vājiem mācību rezultātiem, bet tajā pašā laikā ir arī lauku skolas ar rezultātiem, kas krietni pārspēj vidējos rezultātus valstī. Savukārt lielajās Latvijas pilsētās, tajā skaitā Rīgā, rezultāti svārstās amplitūdā no ļoti labiem līdz ļoti sliktiem.

Līdz ar to – precīzāks kritērijs skolu vērtēšanai pēc iegūtās mācību kvalitātes ir nevis lauku/pilsētas skola, bet gan liela/maza skola, ņemot vērā tieši skolēnu skaitu skolā.

Kā redzams no attēla, skolēnu skaitam skolā pārsniedzot 600 atzīmi, praktiski visās Latvijas skolās eksāmenu rezultāti ir tuvu vidējiem rādītājiem vai pat pārsniedz tos (tajā skaitā arī lauku skolās šajā grupā). Savukārt gandrīz visi rezultāti, kas ir būtiski zem vidējā valsts rādītāja, nāk no skolām, kurās skolēnu skaits ir zem 600 (sevišķi kritiski rezultāti uzrādās skolās ar 200 un mazāk skolēniem).

2. attēls. Sakarība starp vidējo skolas lielumu un skolēnu eksāmenu rezultātiem dabaszinībās, 2015. gads 


Avots: Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2015 – pirmie rezultāti un secinājumi. Andra Kangro redakcijā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2016.

Kādi ir iemesli šādai sakarībai? Un vai tas nozīmē, ka, apvienojoties vairākām vājām skolām, uzreiz skolēnu mācību rezultāti uzlabosies? Protams, tā nenotiks. Arī starptautiskie pētījumi diezgan viennozīmīgi apstiprina, ka vienkārša mehāniska lielāka skolēnu skaita koncentrācija vienā vietā nesniedz tūlītējus rezultātus.

Tomēr:

* lielākas skolas dod iespēju skolotājiem labāk specializēties konkrētu priekšmetu mācīšanā; 

* lielāks skolēnu skaits palielina arī konkurenci pašu skolēnu vidū (ikviens grib būt labākais), tādejādi motivējot pašdisciplīnu; 

* lielākās skolas spēj piedāvāt daudzveidīgākas mācību priekšmetu izvēles iespējas, tādejādi labāk pielāgojot mācību satura piedāvājumu pašu skolēnu interesēm; 

* pats galvenais – lielākas skolas spēj nodrošināt lielāku finansējuma piesaisti, it sevišķi tajās valstīs, kurās – līdzīgi kā Latvijā – ir ieviesta sistēma “nauda seko skolēnam”.

Nenoliedzami, lielākām skolām ir arī savas ēnas puses (piemēram, tās nevar nodrošināt tik individuālu pieeju katram skolēnam kā mazās skolas), tomēr, salīdzinot vidējo skolas lielumu Latvijā un citās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, secinājums ir viennozīmīgs – Latvijā ir pārāk daudz mazo skolu, un rezultātā pārāk mazs vidējās skolas lielums (3. attēls).

Protams, diez vai Latvijai un tās iedzīvotāju blīvumam atbilstošais vidusskolas lielums būtu 700-800 skolēni, kā tas ir citās, blīvāk apdzīvotās valstīs.

Tomēr fakts, ka vidējais skolas lielums Latvijā ir viens no vismazākajiem Eiropā, liek secināt, ka šajā līmenī valsts nauda izglītībai tiek tērēta neefektīvi un nesniedz maksimāli lielu atdevi. Mūsu kaimiņvalstīs vidējais skolas lielums ir par trešdaļu (Igaunija) līdz gandrīz divām reizēm (Somija) lielāks.

Mazs ir jauks


Taču mēs Latvijā esam pieraduši, ka “mazs ir jauks” (small is beautiful). Vai tā ir problēma? Jā, ir. Pirmkārt, liels skaits mazu skolu nozīmē augstus šāda skolu tīkla uzturēšanas izdevumus. Pat ja pašvaldības daudzās vietās ir ar mieru uzturēt tehnisko infrastruktūru, daudzas skolas nozīmē arī nepieciešamību pēc liela skolotāju skaita, ko savukārt apmaksā no valsts budžeta.

Pat ja viens skolotājs pasniedz vairākus priekšmetus (no kā gan bieži cieš mācību kvalitāte), sadrumstalotais skolu tīkls Latvijā nozīmē to, ka arī valsts apmaksāto skolotāju valstī ir pārāk daudz. Atkal, salīdzinot skolotāju un skolēnu attiecību Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, rezultāts ir Latvijai neiepriecinošs Latvijā ir vismazākā skolēnu-skolotāju attiecība (tas ir – visvairāk skolotāju, ņemot vērā valstī esošos skolēnu skaitu), tas redzams 4. attēlā.

Gan Igaunijā, gan Somijā šis rādītājs ir virs ES vidējā un aptuveni par 30% lielāks nekā Latvijā. Citiem vārdiem sakot, ņemot vērā kopējo valsts skolēnu skaitu, Latvijā ir par trešdaļu vairāk skolotāju nekā Somijā un Igaunijā. Vai tas viennozīmīgi ir slikti?

Ja ieskatās 4. attēlā, arī tādās valstīs kā Austrija, Luksemburga, Beļģija un Norvēģija skolotāju skaits ir diezgan liels. Šajā jomā Latvija nav starp pašām “atpalikušajām” Eiropas valstīm.

Lielākā atšķirība starp Latviju un šim valstīm ir fakts, ka visas šīs bagātās Eiropas valstis šobrīd var atļauties uzturēt neefektīvu skolu tīklu un neproporcionālu skolotāju skaitu, tieši tāpēc, ka tās ir bagātas valstis. Latvijas valsts diemžēl šādu greznību šobrīd atļauties nevar.

Ja no budžeta ierobežotajiem līdzekļiem ir jānodrošina finansējums pārāk daudziem skolotājiem, tad sekas ir acīmredzamas un iepriekš paredzamas. Ar šo finansējumu nepietiek, lai nodrošinātu visiem esošajiem pedagogiem adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu. Rezultātā pedagogu darba samaksa būtiski atpaliek ne tikai no citām Eiropas valstīm, bet ir arī ievērojami zemāka nekā vidējā darba alga valstī (5. attēls).

Avots: Eurostat, Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, http://news.err.ee/120143/teachers-pay-to-increase-twice-in-2017.

* Latvijai un Igaunijai dati par skolotāju un vidējo darba samaksu attiecīgi 2016. gadā un 2017. gada 1. ceturksnī.

Nav jābrīnās, ka pie šāda atalgojuma līmeņa skolas bieži cīnās ar skolotāju trūkumu un ir gatavas ņemt strādāt gandrīz jebkuru, kurš daudzmaz atbilst formālajiem kritērijiem. Par kādām prasībām attiecībā pret mācību kvalitāti vispār varam runāt, ja labākie skolu un augstskolu beidzēji no skolotāja darba turas lielgabala šāviena attālumā (protams, ir izņēmumi).

Latviešiem ir pat teiciens “Kāds darbs, tāda alga!” Viens no galvenajiem ekonomikas likumiem gan ir pretējs: “Kāda alga, tāds darbs.” Ir pilnīgi skaidrs, ka ar pašreiz piedāvāto atalgojuma līmeni skolotājiem nav cerību sagaidīt masveida kvalitatīvu mācību procesu un rezultātu uzlabošanos.

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)

Turklāt, ja paskatās pedagogu atalgojuma sadalījumu starp skolām, tad ir skaidri redzams, ka tieši mazajās skolās situācija ir katastrofāla (6. attēls). Ja skolās ar skolēnu skaitu virs 300-400 vairāk nav vizuāli izteiktas sakarības starp skolas lielumu un skolotāju vidējo atalgojumu, tad zem šī līmeņa sakarība ir ļoti izteikta – jo mazāka skola, jo zemāks skolotāju vidējais atalgojums. Tieši šajā skolās vidējais atalgojuma līmenis ir 500 eiro un mazāk, atsevišķos gadījumos atalgojums ir pat zem valstī noteiktās minimālās algas līmeņa (nepilnās darba slodzes dēļ). Tā ir katastrofāla situācija, ka, strādājot skolā, cilvēks saņem mazāk nekā gaterī.

Tā veidojas vēl viens noslēgts un pats sevi uzturošs aplis: mazās skolas zemā finansējuma dēļ nespēj piesaistīt labus un kvalitatīvus skolotājus, rezultātā krītas piedāvātā izglītības kvalitāte.

To redzot, daļa vecāku nolemj savus bērnus vest uz tālākām, bet labākām skolām. Rezultātā šī skola kļūst vēl mazāka, finansējums sarūk, izglītības kvalitāte vēl vairāk krītas utt. Lieki teikt, ka šī ir Latvijas nākotnei ārkārtīgi drūma un nelabvēlīga tendence.

Tātad, apkopojot visu iepriekšminēto, Latvijas vispārējo izglītības sistēmu raksturo viduvēji rezultāti ar nobīdi sliktāko rezultātu virzienā. Mums ir vienas no mazākajām skolām Eiropā, lielākais skolotāju skaits, ņemot vērā skolēnu skaitu, un relatīvi zemākās algas pret citās nozarēs strādājošajiem. Vai tā ir tikai sakritība, vai tomēr līdz šim īstenotās izglītības politikas sekas? Lai mazinātu spekulācijas, nepieciešama dziļāka analīze. 

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists

Komentāri (24)

jurisml_inbox_lv 05.09.2017. 09.39

pētnieks ir aizmirsis par tautā sauktajām muļķu skolām , kuras pāc brīvības atgūšanas nolikvidēja , iznāk ka mums visi vienādi gudri un visus sadzina vienā skolā , bet muļķu mums nav gājuši mazumā , skolās ar viņiem jāņemās kā jēlām olām , jo tagad ievērojami vairāk skolniekiem ir tiesību , bet pienākumu minimāli un tos var arī ignorēt , ņemot to visu vērā skolās veidojas , kā metereologs Bricis teica , baigaus bardaks, nepieciešams atdalīt pajoliņus no normāliem bērniem , kuri degradē klasēs vidi , viņiem ir ievērojama ietekme klases kolektīvos, neredzu jēgu , runāsim kā ir ,muļķu izvilkšanai cauri 9 klasēm , ja gala produkts kāds bija tāds palika, vienīgi ieguvis priekšrocības tādas kādas agrāk šiem nebija pieejamas , piemēram autovadītāja tiesību iegūšana , patreiz uz ceļiem ikdienas pie stūres vairāki simti apdauzīto , sevišķi jau lauku apvidos , piemēru netrūkst , kad apdzēries jaunietis pie stūres izraisa negadījumu ar ievērojamu upuru skaitu , pēc tam meklējam iemeslus ceļu infrastruktūrās , bet iemesls pavisam vienkāršs, ome mazdēlam nopērk klamu , jo citādi skolā neiešot , tad protams bez apskates , bez apdrošināšanas , nelietojamām riepām dodas izpriecu braucienos, rezultāts bēdīgs , kapos nonāk padsmitgadīgi jaunieši, kāpēc? vai tur nav vainojama mūsu izglītības sistēma? manuprāt pilnvērtīga izglītība nav visiem nepieciešama , pēc trešā apmācību gada jau var izdarīt secinājumu par apmācāmā spējām , mums ir vajadzīgi arī tādi kuri iznēsā kartupeļu maisus tirgū , vai slauka sētas un mazgā traukus traktieros , tad kamdēļ tērēt valsts līdzekļus muļķus turot skolā? iespējams skaita dēļ , tas mīlīši traucē normālo bernu apmācībai , jo skolotājs spiests vairāk uzmanības pievērst šim kontingentam , atstājot novārtā tos kuriem ir lielākas spējas, pēctam atliek tikai brīnīties , kapēc studēt gribošajiem tik vājš zināšanu līmenis , studējošie par maksu sevišķi izdevīgi , jo lielāks skaits jo labāk , bet rezultātā ? mūsu studiju beigušais nav konkurētspējīgs Eiropā derīgs sēņu , ogu novākšanai vai tītaru fermā

+4
0
Atbildēt

1

dzeris49 05.09.2017. 11.09

IZM un VM Latvijā ir pirmās, kura būtu pilnībā jālikvidē, atlaižot visus, un tad jārada no jaunā.

Tāpat, kā Saakašvili Gruzijā izdarīja ar ceļu policiju.

+5
-3
Atbildēt

4

    edge_indran > dzeris49 05.09.2017. 11.23

    ——————

    Pamācies no Latvijas Bankas Rimšēvica, tad nebūs pa pasauli jāklaiņo kā Saakašvilli!

    “Savukārt pērn LB prezidents spēris vēl plašu soli pirmskrīzes atalgojuma līmeņa virzienā: I. Rimšēvičs atalgojumā saņēmis jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

    Vēl iespaidīgāk ir audzis atalgojums tādai publiski nezināmai personai kā LB valdes priekšsēdētājs Māris Kālis. No 109 200 eiro 2013. gadā viņa atalgojums pieaudzis līdz 154 528 eiro pērn.

    Tātad četru gadu laikā šīs amatpersonas atalgojuma pieaugums ir par 41 procentu jeb vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam – Ministru prezidents Māris Kučinskis pērn kopā saņēmis tikai nepilnu 51 tūkstoti eiro.

    Šie nav izņēmumi – faktiski visi LB valdes locekļi pēdējos četros gadus un arī pēdējā gada laikā ir sākuši saņemt ievērojami lielāku atalgojumu. Tā valdes priekšsēdētāja vietnieces Ilzes Posumas atalgojums gada laikā pieaudzis par 10,5 tūkstošiem eiro, bet trim valdes locekļiem Jānim Blūmam, Jānim Caunem un Harijam Ozolam – par attiecīgi 5,9 tūkstošiem, 7,9 tūkstošiem un 4,9 tūkstošiem eiro.”

    http://www.nozare.info/wp-content/uploads/2010/05/rim.jpg

    https://www.pietiek.com/raksti/latvijas_bankas_vadibas_algas_vel_treknak,_vel_apsaubamak

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > dzeris49 05.09.2017. 11.54

    ar visu policiju , bet tikko biju pusotru nedēļu Gruzijā – tur policija esot atsakusi korumpēties – drusku bailīgi, bet tomēr – tā kā – tomēr pirmais uzsvars ir uz izglītību un kult uru

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > dzeris49 05.09.2017. 12.33

    ———–

    Tieši tā! Pirmais uzsvars pēc 1991.g., kad sākās ieplānotā liberālās valsts izveide, bija uz izglītību un kultūru. Rezultāts ir likumsakarīgs, tāpēc pirmais IZM reformētājs tika augstos godos ES, un ir lepns par paveikto:

    “Bijušais izglītības ministrs neuzskata, ka būtu kļūdījies, ieviešot mācību priekšmetu izvēles sistēmu.”

    http://previous.presstv.ir/photo/20130423/tahmasebi20130423202901673.jpg

    http://news.frut.lv/lv/education/112689

    0
    0
    Atbildēt

    0

    basta > dzeris49 05.09.2017. 12.34

    to dzeris49

    “Tāpat, kā Saakašvili Gruzijā izdarīja ar ceļu policiju.”

    Ne tikai ceļu policiju, kas nebija pats lielākais drauds valstij, bet arī ar kazlovskiem, ķjužiem, griguļiem, bugajiem, spuļģiem, kondrašoviem….

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Absints 05.09.2017. 10.57

Pārliecinoši! Šito analīzi vajadzēja taisīt IZM, un pēc tās vadīties. Tā vietā IZM tantuki taisa pseidoreformas – plāno bērnu dārza infrastruktūras veidošanu skolās (6gadnieku apmācība), vai plāno reformēt mācību saturu- ieviešot principu- no visa pa druskai, visam pa virsu (uz konceptiem balstīta apmācība). Izglītības sistēmā nekas nemainīsies kamēr šis sapuvušās zivs galvgalī stāvēs tantuki- misionāri- ierēdņi, kas nav nekad strādājuši skolā, bet skaidri zin “kā jābūt”

IZM pašmērķis ir “reformas”, jo tā tantuki attaisno savu rosīšanos, taču vajadzētu būt – “izglītības kvalitātei”. IZM, un tās atbalsta organizācijas: ISEC, IKVD, skolām nav nekad palīdzējušas, ja arī ierodas skola, tad nevis ar mērķi palīdzēt, bet auditēt, pārbaudīt, sodīt. Cik paši skolotāji, par spīti IZM pūlēm, vēl ir spējuši noturēt līmeni, tik ir.. Rezultāts atspoguļojas diagrammās…

Kur nu vēl pārliecinošāk…

Viss tiek attaisnots naudas trūkumā. Tajā pašā laikā Latvijā izglītība ir visdāsnāk finansētā nozare..

+2
-1
Atbildēt

2

    edge_indran > 05.09.2017. 11.18

    ————

    Valdis Dombrovskis:”… Ar tagadējo pieredzi diezgan skaidri var secināt, ka mēs pārāk aizrāvāmies ar to liberālisma virzienu, salasījušies dažādas teorijas grāmatas par brīvo tirgu, ne līdz galam bijām uztvēruši, kas tomēr notiek reālajā pasaulē, ka arī tā saucamajā brīvā tirgus ekonomikā valsts regulējošā loma ir nozīmīga, tajā skaitā savu uzņēmumu atbalsts.” Dombrovskis: Mēs pārāk aizrāvāmies ar liberālisma virzienu ekonomikā.

    ======================================================================================

    Pārliecinoši! Tieši Latvijas Bankas īstenotie pasākumi un bitāniešu vēlme “padziļināti analizēt” spilgti apliecina nevēlēšanos atteikties no liberālisma virziena ekonomikā, politikā, ideoloģijā. Lai dzīvo reformas un analīze!

    “Jau gandrīz 1,6 miljoni eiro – šādu summu pērn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadība. Gadu no gada šī summa aug un aug, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: piemēram, LB valdes locekļu dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu vien pērn iztērēti gandrīz 60 tūkstoši eiro.”

    https://www.youtube.com/watch?v=I_dGaTEmQRc

    https://www.pietiek.com/raksti/latvijas_bankas_vadibas_algas_vel_treknak,_vel_apsaubamak

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > 05.09.2017. 11.19

    nevis ar mērķi palīdzēt, bet auditēt, pārbaudīt, sodīt.

    ———-

    ja mērķis butu sodīt, divas trešdaļas no minoritāšu skolu skolotājiem un direktoriem jau sen būtu pamatoti atlaisti.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu