Ir labi, bet var un vajag vēl labāk

Ilustratīvs attēls no interneta.
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Par IKP izmaiņām 2017.gada 2.ceturksnī

Precizētais IKP pieaugums 2.ceturksnī ir izrādījies par 0.1 procentpunktu mazāks nekā sākotnējā vērtējumā jeb 4.0%. Tas ir krietni mazāk nekā Igaunijā, kurš šis rādītājs bija 5.7%. Taču sezonāli izlīdzinātais pieaugums gada griezumā abās valstīs bijis krietni līdzīgāks, attiecīgi 4.8% un 5.2%. Acīmredzot valstisko svētku atzīmēšana maijā un vasaras saulgriežu prieki IKP pieauguma izteiksmē mums ir maksājuši ļoti dārgi!

Taču nav šaubu, ka ekonomikas augšupejas cikls turpinās un tuvākajā nākotnē virzība augšup paātrināsies. Ņemot vērā visu jaunāko pieejamo informāciju, sagaidāms, ka IKP pieaugums šogad būs ap 4.5%. Tā kā pērnā gada 3.ceturksnis ir ļoti “izdevīga” bāze, 3.ceturksnī gada pieaugums visdrīzāk pārsniegs 5%. Iespējams, ka gada izskaņā un nākamā gada sākumā būs neliels atslābums, bet nākamā gada gaitā tempu atkal var palielināt gan kreditēšanas cikla “iešūpošanās”, gan valsts svētku atzīmēšana, gan mazas dāvaniņas tautai pirms Saeimas vēlēšanām, gan virzība pretim ES fondu apguves cikla kulminācijai. Ir ļoti maz ticams, ka nekas no iepriekšējā teikumā uzskaitītā nenotiks.

Lai arī IKP pieauguma skaitļi ir uzlabojušies, daudzējādā ziņā šis gads ir iepriekšējā turpinājums. Eksporta nozares attīstās labi, bet no tām krasu paātrinājumu tuvākajā laikā nevar gaidīt, ievērojot jaudu noslodzi rūpniecībā un neizklīstošos mākoņus pie tranzīta nozares apvāršņa. Savukārt iekšzemes pieprasījuma nozarēs vēl ir lielas rezerves. Mazumtirdzniecības kāpums ir ļoti mērens salīdzinājumā ar ienākumu pieaugumu. Dzīvojamo māju būvniecības apjoms 2.ceturksnī gada laikā ir krities par 15%, tas nevar turpināties, ņemot vērā gan hipotekārās kreditēšanas pieaugumu, gan regulāros attīstītāju paziņojumus par arvien lielākiem daudzdzīvokļu māju projektiem. Latvijas centrālajā daļā labu mājokļu trūkst, ienākumi pieaug, kopējais mājsaimniecību parāds ir ļoti mazs, bet šeit bāzētās eksporta nozares attīstās labi. Tieši šeit notiks lielākā daļa „Rail Baltica” būvniecības darbu Latvijas teritorijā. Tā ir ļoti “jaudīga” apstākļu kombinācija, kas pat var kļūt sprādzienbīstama, ja vien šis process netiek vadīts ar prātu. Šobrīd runāt par ekonomikas pārkaršanu ir stipri par agru, taču šāds pavērsiens nākotnē noteikti ir iespējams.

Taču, ja ekonomika uz tās potenciāla robežas darbojas ilgāku laiku, neaizejot galējībās, tas var mudināt uzņēmumus meklēt risinājumus, kas palielina ekonomikas potenciālo izaugsmes tempu. Mūsu slavenās kaimiņvalsts Igaunijas ekonomikā par pārkaršanas riskiem runā jau vairākus gadus, algu pieaugums ir pārsniedzis ražīguma kāpumu, bezdarbs bijis zems, uzņēmumi runājuši par darbinieku trūkumu. It kā par spīti tam, bet varbūt pateicoties tam, šogad izaugsme atkal ir paātrinājusies. Strauji kāpj augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports.

Algu kāpumam mazinot iespējas pelnīt zemas pievienotās vērtības nozarēs, uzņēmumi ir spiesti koncentrēt resursus tur, kur var nopelnīt vairāk. Lai arī, saskaņā ar vienkāršotiem priekšstatiem par cilvēku racionalitāti, viņiem šādas iespējas būtu jāizmanto jebkurā gadījumā, reālajā dzīvē nereti domāšanas un darbības inerce gūs virsroku. Vēl viens ļoti svarīgs Igaunijas ekonomikas kopainas elements – jau no diezgan augstas bāzes ļoti strauji aug celtniecība, bet izsniegto būvatļauju skaits traucas augšup gandrīz vertikālā trajektorijā, tātad būvēšanas apjomi vēl vairāk palielināsies. Lai arī šai nozarei no ekonomikas nesabalansētības risku viedokļa jāpievērš īpaša uzmanība, jo tās produkts tiešā veidā nav eksportējams, tomēr būvniecība var atbalstīt strukturālas pārmaiņas ekonomikā, veicinot cilvēku koncentrēšanos valsts daļās, kur viņu darbs var radīt lielāku pievienoto vērtību. Pārfrāzējot kādu populāru teicienu, strukturālās reformas sākas nevis tur, kur beidzas nauda, bet tur, kur beidzas darbaspēks.

Tāpēc nebūtu jābažījas par to, ka ekonomikas izaugsme Latvijā no 2019.gada bremzēsies tāpēc, ka būs samazinājies darbaspējīgo skaits. Šī prognoze ir ļoti diskutabla vairāku iemeslu dēļ – svarīgas ir gan iepriekšējā rindkopā aprakstītās mijiedarbības, gan lielais iekšējās migrācijas un repatriācijas potenciāls, tie abi Latvijā ir daudz lielāki nekā Igaunijā.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu