Pavārs Mārtiņš Sirmais visu vasaru gatavo maltītes no paša audzētiem dārzeņiem
Vasarās dzīvoju savos laukos, Radziņos. Tās ir manas lauku mājas Dikļos, netālu no Valmieras. Dārzs mums Dikļos bijis vienmēr. Laukos bez dārza nevar: dzīvotu Rīgā, varbūt arī neko neaudzētu, jo visu var nopirkt tirgū, taču vietējā veikalā ir divi līki sīpoli no Polijas un ievītušas paprikas. Visi visu audzē paši, tāpēc arī veikalā neko no dārzeņiem nevajag.
Agrāk mūsu dārzam bija tendence izplesties, taču pēdējos trijos gados izmērs ir nostabilizējies – vienas lielas ēdamistabas izmērā. Nav tā, ka neticu Mēness fāzēm sēšanas un stādīšanas kalendārā, – vienkārši nekad tas neizdodas. Pavasarī saplānojam, kas augs: mērķis nav izaudzēt kartupeļus ziemai, bet tik daudz, lai vasarā apēstu. Ziemai kartupeļus ņemam no tēva brāļa saimniecības Kronīši. Sēklai pirkām pētniecības centrā Priekuļos, kur nodarbojas ar selekciju.
Dārzu vagoju kopā ar māsas vīru Miķeli: šogad pārsvarā es biju priekšā un vilku vecu padomju laiku arklu, bet Miķelis aizmugurē stūrēja. Vilkdams arklu, es pat sprausloju un bubināju kā zirgs. Pīppauzes netaisījām, vienā rāvienā visu izvagojām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.