Vara Braslas jaunākā filma komēdiju pārvērš moralizēšanā
Ilgi gaidīts notikums un liela vilšanās – diemžēl šīs ir galvenās sajūtas, kas raksturo Vara Braslas kinodarbu Vectēvs, kas bīstamāks par datoru. Filmai bija gods atklāt vietējai kino jomai tik būtisko iniciatīvu Filmas Latvijas simtgadei. Vislielākais pārsteigums ir zem «ģimenes filmas» fasādes atklāt slēptu rūgtuma sajūtu par mūsdienām un nespēju iedziļināties ne personāžos, ne jaunās paaudzes psiholoģijā. Īpaši ņemot vērā, ka Vectēva veidotāji savulaik ir spējuši radīt tik iejūtības, sirsnības pilnus un pārlaicīgus darbus kā Emīla nedarbi un Ziemassvētku jampadracis. Filmas scenārists Alvis Lapiņš, atcerieties, ir scenārija autors arī vienai no latviešu lieliskākajām ģimenes filmām – Saulessvece.
Tāpēc pasājš humors un maķenīt nihilistiskas pārdomas par to, cik gan jaunā paaudze ir lieli neprašas, nudien ir mazākais, ko cerētu sagaidīt no tik cienījamu klasiķu tandēma.
Sliktās domās
Paaudžu konflikts nolasāms ne tikai starp galvenajiem varoņiem – 60 gadus veco vectēvu Pauli Kodi (Mārtiņš Vilsons) un astoņgadīgo mazdēlu Oskaru (Markuss Jānis Eglītis), bet arī starp filmas veidotājiem un gados jaunākajiem skatītājiem. Vectētiņš Kode cenšas pāraudzināt mazdēlu, citu pēc citas sviežot miskastē viņa neizmazgātās krūzītes (kas, jāatzīst, ir izdevies humors), savukārt autori ar skatītājiem komunicē ar frāžainiem dialogiem, kas nepagurstoši kritizē jaunākos līdzcilvēkus. Piemēram, «jaunieši tagad visu zina par biznesu un seksu, bet par kultūru neko», neskaidri runā, krosenes esot zēnu necienīgs aksesuārs (jo agrāk tajās staigājušas tikai meitenes). Savukārt atrašanās pie datora ir nepārprotams ļaunums un neproduktīva laika zemē nomešana, kas bojā redzi un trulina prātu. Lai arī katrā no šiem apgalvojumiem ir daļa patiesības, neizprotu, kāpēc filmas veidotāji ir apzināti izvēlējušies tos vispārināt no negatīvās puses. Labticīgās gaidas, ka šis «eidžisms» pret jaunāko paaudzi tiks atrisināts ar veselīgu kompromisu vai pašironiju, tā arī paliek nepiepildītas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.