Kas latviešiem ir svarīgi? 17

Lielvārdes josta. Foto: Evija Trifanova, LETA
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Turpinot jautājumu par latviešu identitāti un to centrālo elementu, jāprasa tālāk – kas latviešiem ir svarīgi? 

Kas ir tā lieta vai doma, par kuru mēs stāvam un krītam? Un vai ir vispār kaut kas, kas latviešiem kā tautai ir svarīgi? Dažreiz rodas iespaids, ka nekas nav svarīgs.

Sāksim ar valodu. Tā ir viena no identitātes svarīgām sastāvdaļām, jo tā atšķir latviešus no visām citām tautām. Ja anglis dzird, ka kāds sveštautietis viņu uzrunā angliski, tad viņš neuzskata to par kaut ko sevišķu. Pat par normālu parādību. Toties, ja sveštautietis uzrunā latvieti latviski, tad uzreiz mēs saprotam, ka tas ir kaut kas īpašs. Izjūtam labvēlību pret cilvēku, kas mūs uzrunā mūsu pašu valodā. Tātad – valoda mums ir svarīga.

No otras puses, mēs paši esam ar mieru pamest savu valodu pie pirmās iespējas. Agrāk, ja Latvijas latvietis tikās ar krievu, tad abi uzreiz pārgāja uz krievu valodu. Tagad bieži pāriet uz angļu valodu. Šāda valodas pamešana notiek ne tikai jau minētājā privātajā saskarsmē, bet arī organizāciju līmenī.

Gaidot Briseles lidostā uz airBaltic reisu atpakaļ uz Rīgu, nācās dzirdēt dažādus paziņojums par lidojumiem, iekāpšanu utt. Katrā lidostā šādi paziņojumi parasti ir vietējā valodā, un, iespējams, angļu valodā un lidojuma galapunkta zemes valodā. Kad pienāca kārta airBaltic ziņojumam par iekāpšanu lidmašīnā, tas bija vispirms angliski un tad krieviski! Ne vietējās flāmu vai franču valodās. Ne airBaltic galvenā īpašnieka valodā (Latvijas valstij pieder 80,05% airBaltic akciju). Ne lidojuma galapunkta (t.i., Rīgas) valodā. Atgādināšu, ka šie ziņojumi nav lidostas pārvaldes izgudroti, bet gan pašas lidfirmas sastādīti.

Tātad daudzi no mums ir gatavi pie pirmās izdevības pamest savu valodu.

Kas tad cits? Mums ir svarīgi Dziesmu svētki. Bet ne tik svarīgi, lai uz laiku neapturētu strīdus, lai nodrošinātu jaunās Mežaparka estrādes pārbūvi līdz 2018. gada Dziesmu svētkiem. Tagad tomēr darbi iet pilnā sparā un varam cerēt, ka viss būs kārtībā.

Mums ir svarīga mūsu valsts neatkarība. Bet ne tik svarīga, lai tās aizsardzībai izdotu pat 2% no iekšzemes kopprodukta. Šajā jomā ir cerība, ka viss būs kārtībā, ir vienkārši bezatbildība.

Ir viegli šādā veidā minēt dažādas lietas, kuras it kā esot svarīgas, bet, analizējot dziļāk, nerāda visas svarīguma pazīmes.

Kas tad mums īstenībā ir svarīgi?

Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors

Komentāri (17)

jurisml_inbox_lv 21.08.2017. 08.59

man kā latvietim ir svarīgi izskaust beidzot 5 . kolonas uzturēšanu vel pēc 25 gadiem , kopš brīvība atgūta , joprojām to turpinam atjaunot finansējot izglītību okupantu mantiniekiem , mans uzskats , kamēr tas turpināsies , Latvija nav brīva de fakto, šodien ir konstitucionālā likuma ” Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena ,kuru pieņēma 1991. gada 21. augustā, pirmajā pantā noteica , ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. oktobra satversme , ar šo dienu jau 1991. gadā vajadzēja pārtraukt finansēt valstī izglītību krievu valodā , bet mēs joprojām vē 25 gadus klanamies svešzemnieku priekšā , esam atdevuši Latvijas Republikas galvaspilsētu kremļa satelītu parvaldīšanā , es joprojām jūtos dzīvojam kā krievijas kolonijā , kā bija divas valodas tā ir , uz papīriem un ielu nosaukumos protams to uztur mākslīgi.

Gaidu mīnusus no apmierinātajiem

+18
0
Atbildēt

3

    edge_indran > 22.08.2017. 20.07

    ————–

    Būtu tik paklausīgi latvieši, “kārēji” atbrauks no U.S., Australia vai Deutschland:

    “Tomēr līdz apmierinošam līmenim vēl patālu. Ja pievēršamies trūkumiem, tad, piemēram, Latvijā pastāv arī tāda lieta kā neleģitīma ietekme uz demokrātiskiem procesiem. To mēs saucam arī par valsts nozagšanu.”

    http://zinas.nra.lv/_mm/photos/2017-08/540px/266376_568d52b61e.jpg

    http://nra.lv/latvija/219573-levits-latvijas-intereses-ir-stiprinat-es.htm

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    edge_indran > 21.08.2017. 10.33

    ———

    Kas likumu rakstīja un apstiprināja, tas arī var pārrakstīt. Nekādu tur referendumu/tautas nobalsošanu jau nerīkoja un nerīkos par tādiem dzīves “sīkumiem”.

    Gaidi ar maisu, godīgais pilsonīt!

    Lembergs: Latvijas valsts neatkarību varam apdraudēt tikai mēs paši!

    https://www.youtube.com/watch?v=PNUCqpWJK_o

    P.S.

    Lielais “pluss+” (nr.6) mūsu atbalstītājam Ebenauzeram arī no manis. Priekā!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ivars > 22.08.2017. 18.17

    Ko Lembergs tur muld… Kā vienmēr kar batonus uz ausīm.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 21.08.2017. 07.34

Esmu bijis liecinieks situācijai, kurā mans znots vācietis un viņa draugs francūzis savā starpā sarunājās latviski.

Kas attiecas uz latviešiem – latviešiem ir jātiek skaidrībā, vai tāds jēdziens kā nacionālisms, tas ir labi, vai tas ir slikti? 🙂

Tezaurs.lv tulko nacionālismu kā – patriotiskas jūtas, uzskati, nacionālā pašapziņa.

+10
-1
Atbildēt

9

    basta > rinķī apkārt 21.08.2017. 11.28

    to Ebenemezers

    Kad civilizāciju apdraud staļins, nekāda cita, kā vien nacionālisma “sakāpinātā forma” to nevar pasargāt. Gadu pēc tam, kad nolādētais fiziskais un morālais kroplis, Rūzvelts, bija uzsācis pasaulē visnecilvēciskākā režīma, kas jau bija nogalinājis miljoniem savu pilsoņu un draudēja nogalināt arī citu valstu pilsoņus, kuri nebūs pēc viņa atbaidošā ģīmja un līdzības, industrializāciju un apbruņošana, pie varas nāca Hitlers, kurš saprata, ar ko vācu tautai un visām pārējām Eiropas tautām draud draud komunistu un cionistu sazvērestība. Nekāda cita vara Vācijā nebūtu pat divus mēnešus varējusi noturēties pret krievu iebrukumu, bet ņemot vērā, ka pašā Vācijā bija daudz staļinistu, kā Latvijā pirms Ulmaņa apvērsuma, tam būtu pieticis ar nedēļu, nemaz nerunājot par to, ka lai vienā dienā, 1941. gada 22. jūnijā, sadragātu 20 gadus ilgi būvēto krievu kara mašīnu.http://ipvnews.org/2nd_column/images/2522.jpg

    Tagad, kad civilizācijas pabiras, homo russicus, ir izauklējušas jaunu staļinu, neizbēgami jānāk jaunam hitleram, bet Latvijā Ulmaņa reinkarnācijai, vien ar to starpību, jaunais ulmanis, nebūs žēlsirdīgs un visus latviešu tautas un valsts ienaidniekus izbeigs kā trakus suņus.

    p.s. nejauc nacismu ar šovinismu, kas raksturīgs tikai vergiem, kad tie pacēluši galvas.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    not mii > rinķī apkārt 21.08.2017. 09.35

    mēģināju padomāt – patriotisms ir tēvzemes mīlestība un nacionālisms – tautas mīlestība. Respektīvi – krievs ir patriots Latvijā un latvietis nacionālists Amerikā? Bet tas sīkums salīdzinājumā ar to, ka latviešiem ir sava valsts, tie to mīl, tai būs simtgades svinības, un latviešiem ir daudz prezidentu, par kuriem tie pašaizliedzīgi un ar prieku rūpējas, lai šiem nekā netrūktu. Bet pasaulē nebeidzas joki par latviešiem un kartupeļiem, vai tas godīgi?

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    edge_indran > rinķī apkārt 21.08.2017. 10.54

    ————–Gunārs Nāgels:”…Agrāk, ja Latvijas latvietis tikās ar krievu, tad abi uzreiz pārgāja uz krievu valodu.”

    ========================================================================================

    Agrāk (19.gs.60.gadi), ja Latvijas latvietis tikās ar latvieti, tad abi uzreiz pārgāja uz vācu valodu:

    “…Te piepeši [Krišjānim] Valdemāram it kā kas būtu iešāvies prātā. Viņš acumirklī pārtrauca sarunu un tad ievaicājās: ‘Vai jūs protat arī latviski?’ (Mēs bijām sarunājušies vāciski, jo tolaik mācītiem latviešiem, pat vislielākajiem latviešu patriotiem, vēl bija it kā neveikli sarunāties, arī sarakstīties savā mātes valodā.) Atbildēju [Fr.Brīvzemnieks], ka runāju un rakstu latviski.” Manuskripts ZA Fundamentālajā bibliotēkā (Brīvzemnieka fonds, XXV, 68)

    Fricis Brīvzemnieks, īstā vārdā Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr.Brihwsemneeks-Treuland, dzimis 1846. gada 1. novembrī, miris 1907. gada 15. septembrī

    http://www.acadlib.lu.lv/site/vid/BrivzemnieksFricis-LABR-Iz223-03.jpg

    https://lv.wikipedia.org/wiki/Fricis_Br%C4%ABvzemnieks

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    jurisml_inbox_lv > rinķī apkārt 21.08.2017. 09.37

    nacionālisms[fr. nationalisme] -1. patriotiskas jūtas, uzskati nacionālā pašapziņa, visas šīs parādībaspārāk sakāpinātā formā , šovinisms

    nacisms, nacionālsociālisms vācu fašisma ideoloģija

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    edge_indran > rinķī apkārt 21.08.2017. 10.44

    ————–rinķī apkārt:”…Vācijā ir. To es varu apgalvot. Vācijā krievi ļoti labprāt sarunājas vāciski, pat savā starpā.”

    ========================================================================================

    Tas “IR” momentā neradās – tas prasīja 1 000 gadus. Pašlaik pamatoti krievi slavē Vācijas valdību un vāciešus, kuri savas pagātnes kļūdas ir apjēguši. Pavērojiet notiekošo Ukrainā un ASV – salīdziniet ar Vāciju, kurā kapi un pieminekļi tiek rūpīgi apkopti.

    https://www.youtube.com/watch?v=mfyJqaciACg

    0
    0
    Atbildēt

    0

    basta > rinķī apkārt 21.08.2017. 13.28

    to Ebenemezers

    Šovinisms raksturīgs tautām, kuras ilgstoši bija verdzībā, kā pravoslavnutijiem mongoloīdiem un Bizantijas vergiem, turku taisītiem Balkānu krieviem – serbiem un kuras turklāt lepojas ar savas vēstures vistumšākām lappusēm.

    https://www.youtube.com/watch?v=f9VdxKOlaiI

    Vergs nevar būt nacists pēc definīcijas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    jurisml_inbox_lv > rinķī apkārt 21.08.2017. 12.40

    bastam-ja Tu mīlīt būtu tā izlasījis kā rakstīts ,nevis izrāvis no konteksta, tad saprastu kas ir nacisms un kas šovinizms , šovinizms ir pārāk sakāpināts nacionālisms , bet nacizms in nacionālsocializms vācu fašizma ideoloģijā, esmu kļudījies ar pieturzīmēm , izlasi prātīgi un mana doma būs klāra, labu dienu

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > rinķī apkārt 22.08.2017. 20.18

    —————–

    Būtu ar ko lepoties brīvā valstī brīvajiem – lepotos, taču:

    “…. 25% savas Tēvzemes esam iztirgojuši svešiniekiem un meklējam laimi tur, kur mūsu nav.

    Atgūtās neatkarības 26 gadu darba rezultāti ļauj secināt, ka latviešu tauta savā izšķirošajā vairākumā nemīl un netiek audzināta mīlēt savu zemi un valsti.

    Zaudējot savu zemi, zaudēsim arī savu pastāvēšanu un attīstību nodrošinošo latvisko identitāti, ieskaitot valodu. Ja ne 50 gados, tad 100 gados noteikti. Skumji…”

    Andrejs Lucāns:Latviešu identitāte – kas tā tāda?

    http://uzd-resources.azureedge.net/7b6d4bcc-ac33-45af-b0cd-7af89f830cc7/latvijas_karte_2010_5b463.jpg

    http://nra.lv/latvija/politika/andrejs-lucans-1/219817-latviesu-identitate-kas-ta-tada.htm

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    rinķī apkārt > rinķī apkārt 21.08.2017. 10.19

    Manā uztverē nacionālisms, tā ir kultūrtautas viena no šķautnēm. Kultūras tautas saprot nacionālās pašapziņas vērtību, kas savkārt nozīmē to, ka šīs tautas izjūt zināmu pietāti arī pret citu tautu šīm pašām vērtībām.

    Manā piemērā par znotu un francūzi – znots vienu gadu studēja Latvijā, francūzis pāris gadus bija strādājis Francijas vēstniecībā Latvijā. Abiem pats par sevi likās saprotams tas, ka dzīvojot Latvijā ir jāiemācās latviešu valoda.

    Krieviem bieži vien trūkst šādas pārliecības, tad šajā kontekstā varu pajautāt – vai krievi Latvijā ir kultūras tauta? 🙂

    Vācijā ir. To es varu apgalvot. Vācijā krievi ļoti labprāt sarunājas vāciski, pat savā starpā 🙂

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

Rasa 26.08.2017. 04.29

Pārsteidzoss raksts, arī brīdinoss. Par ko tas liecina – ka no latviesa pamatvērtībām ir pazudusi sava valsts un sava zeme. Latvietis ir nodefinēts kā brīvs putns, kas norūpējies vienīgi par savu tēlu un, varbūt, valodu. Ar sviedriem un asinīm izcīnītā zeme un neatkarība, acīmredzot, netiek novērtēta pietiekosi. Varbūt tas saistīts ar nenoteikto situāciju, kad īpasums no dzimtas mājām, stabilitātes un drosības garanta pārtop par slogu un apgrūtinājumu? Varbūt tam kāds sakars ar daudzajām pamestajām mājām, par sviestmaizi zaudētajiem īpasumiem un iztuksotajiem Latvijas laukiem?

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu