Jakrins: Rīga nav pelnījusi mazpilsētas puišus ar viena kilometra pieredzi 17

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins (no kreisās), priekšplānā Rīgas mērs Nils Ušakovs. Foto: Edijs Pālens, LETA
Ieva Cielava
Print Friendly, PDF & Email

Par Rīgas centra ielu remontdarbiem atbildīgais Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins intervijā skaidro, kas šovasar notiek Rīgas ielās 

Fotoattēli ar šķību bruģa klājumu Krišjāņa Barona ielā pērn pārpludināja sociālos tīklus, KNAB ierosināja kriminālprocesu par iespējamiem iepirkumu pārkāpumiem. Šie notikumi par gandrīz simbolisku dara Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina izvēlēto pusdienu vietu – restorānu “Osīriss” turpat Barona ielā. Viņš jau gadu pilda šo amatu, taču skandālu virpulī pērn atstādinātais priekštecis Vitālijs Reinbahs joprojām oficiāli nav atlaists – pēc atstādināšanas devies bērna kopšanas atvaļinājumā, tagad esot “uz slimības lapas”. Savulaik strādājis gan Satiksmes ministrijā, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Jakrins tagad pārrauga Rīgas ielu remontdarbus, kas atkal izpelnījušies skaļu kritiku.

Esam satikušies kafejnīcā Krišjāņa Barona ielā. Pērn šīs ielas remontdarbi būtībā kļuva par iemeslu, kāpēc no amata tika atstādināts jūsu priekštecis Vitālijs Reinbahs. Kā vērtējat to, kas noticis ar Barona ielu?

Rezultāts ir tāds, kā pilsēta un arhitekti bija iecerējuši. Skaidrs, ka vietām ir klibojis ar kvalitāti, bet tas šobrīd garantijas ietvaros tiek novērsts. Vēl turpmākos gadus būvniekiem tas būs jādara par viņu līdzekļiem.

Kā uz priekšu virzās kriminālprocess par iespējamiem pārkāpumiem iepirkumos?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau pašos pirmsākumos izņēma dokumentus un tagad vairākkārt mums prasījis papildus dokumentus, ko mēs esam piešķīruši. Viņi redzējuši visu, kas dokumentācijā vispār ir. Milzīgs kalns – akti, materiālu apraksti. Bet, kā viņiem veicas, tas jums jāprasa viņiem.

Vai mēģināt strādāt atšķirīgā veidā, kā pirms jums darbojās Vitālijs Reinbahs?

Es nevērtēšu viņa darbu, to lai dara cilvēki, kas par viņu atbildīgi, – domes vadība. Bet tas, ko šobrīd esam izdarījuši, ir tuvu maksimālam rezultātam. Gada sākumā sākām projektēšanu, projekts bija gatavs jau aprīlī. Ir neskaitāmas institūcijas, ar ko šie darbi jāsaskaņo. Mēs bijām rēķinājušies ar mēnesi, kas ir ļoti optimistisks laiks priekš saskaņošanas, jo katrs komunikāciju turētājs var savu sadaļu skatīties mēnesi. Pats personīgi izrunāju gandrīz ar visiem no viņiem. Veicām prezentācijas būvvaldē. Par spīti tam saskaņošana ievilkās gandrīz divu mēnešu garumā, bet es pat nekautrētos teikt, ka ātrāk to nav iespējams izdarīt. Atšķirībā no pagājušā gada, kad darbi faktiski tika sākti tikai septembrī, šogad tie tika sākti jūnijā, dažos posmos – jūlijā.

Šobrīd esat direktora pienākumu izpildītājs. Kāpēc ne direktors?

Direktors joprojām ir Reinbaha kungs. Nestrādājošs direktors. Kā zināt, viņš tika atstādināts, pēc tam viņš aizgāja bērna kopšanas atvaļinājumā un tagad ir pārgājis slimības lapas stadijā. Domei jādomā, kā šo situāciju risināt, saprotu, ka viņi par to domā. Pat, ja deputātiem būtu tāds viedoklis, ka es esmu cienīgs turpināt šo darbu, šobrīd tas nebūtu juridiski iespējams.

Ar kādiem satiksmes līdzekļiem pats pārvietojaties pa pilsētu?

Vai nu kājām vai ar automašīnu, vai, reti, ar motociklu. Ar velosipēdu nebraucu, bet intensīvi par to domāju.

Kurā pilsētas rajonā dzīvojat?

Skanstes ielas rajonā.

Veloceliņa līdz centram tur nav.

Manā skatījumā, mums ir ļoti liberāla un pretimnākoša likumdošana velosipēdistiem. Vēsturiski gan Satiksmes ministrija, gan virkne politiķu, gan Ceļu satiksmes drošības direkcija bijuši ļoti draudzīgi velo likumdošanai. Velobraucēji un gājēji ir ar vislielāko priekšrocību uz ielas. Manuprāt, it sevišķi centrā, kur ir lēna satiksme, ar velosipēdu uz ielas pārvietoties nav nekādu problēmu.

Tomēr šīs vasaras remontdarbu laikā tieši gājējiem un velosipēdistiem ir vislielākā sāpe par to, kā tiek organizēta satiksme. Cik ielu patlaban tiek remontētas?

Tiek remontēti 17 kilometri ielu, kas priekš centra ir ļoti daudz. Brīvības un Valdemāra iela. Brīvības iela gan nelielā posmā – no Lāčplēša līdz Bruņinieku ielai, jo posmā no Bruņinieku ielas līdz VEF tiltam “Rīgas siltums” liks trubas līdz septembrim – oktobrim, līdz ar to šo posmu pārliekam uz nākamo gadu. Dzirnavu, Elizabetes, Stabu iela.

Daudzi bažījās, ka vienlaikus tiek nobloķētas centrālās Rīgas ielas.

Mēs faktiski izpildām domes lemto gribu. Dome lēmusi, ka uz simtgadi jāsakārto Rīgas ielas, tām jābūt vizuāli skaistām, pilsētas viesiem un pašiem rīdziniekiem patīkamām. Tas ir iemesls, kāpēc remontējam tieši centru. Manuprāt, to darām saprātīgā veidā. Eiropā ir pilsētas, kas vienkārši slēdz tās ielas. Arī mums no darba organizēšanas viedokļa būtu vienkāršāk tās aizslēgt, tad nebūtu iespējami visi šie video. Bet mēs gribam saglabāt kaut kādu gājēju, velosipēdu un automašīnu satiksmi. Protams, ka remonta laikā vienmēr būs neērtības. Ja tikai vienu istabu savā dzīvoklī remontējat, tad arī pārējās istabās jūs to jūtat. Tas pats ir uz ceļa.

Remontdarbu vietās gājējiem un velosipēdistiem nav kur palikt – jākāpj uz braucamās daļas, kur trūkst drošu norobežojumu. Kāpēc rodas šādas problēmas?

Daudzviet tas ir cilvēcīgais faktors. Šobrīd katrs būvnieks mums apsolījis un, cik mums zināms, pildījuši solījumu, – pieaicinot konkrētu cilvēku, kas strādā pie satiksmes organizēšanas shēmu ievērošanas. Mans aicinājums būtu katram celtniekam, kas uz ielas liek bruģi vai klāj asfaltu, padomāt, vai pa izveidoto gājēju norobežojumu viņa sieva ar ratiņiem vai mamma un vecmamma spētu iziet. Dažkārt celtnieku vēlme padomāt ir tik liela, cik viņa ir. Tie puiši, kuri valstī palikuši un nav aizbraukuši uz Īriju, tādi nu viņi ir. Skaidrs, ka katram blakus būvdarbu vadītāji izstāvēt nevar, bet runājam ar būvdarbu vadītājiem, kompāniju vadītājiem un būvuzraugiem, lai viņi šīm situācijām seko līdzi. Manuprāt, ir uzlabojumi.

Uzliktie sodi būvniekiem veicinājuši uzlabojumus?

Sodi un skaidrojošais darbs. Šobrīd tiek veidoti gājējiem droši koridori. Bet tas, ko daži aktīvisti mēģina pateikt, ka var vienlaicīgi taisīt ietvi un vienlaicīgi nodrošināt, ka pa to var iet – nu, piedodiet, atvainojiet, tas nav iespējams! Atšķirībā no pagājušā gada, cenšamies lai viena ietves puse paliek neskarta. Atšķirībā no Barona ielas, kur tika uzrakts viss un fiziski nebija kur iet. Manuprāt, ja gluži nav jāieiet savā mājā vai darbavietā, cilvēkiem tajā pusē, kur izraktas ielas nebūtu jāiet. Pāriet pāri iela, manuprāt, nav pārāk sarežģīti.

Jūs izrakstījāt 11 sodus būvniekiem, iekasējāt 8000 eiro soda naudās, izteicāt vairākus brīdinājumus. Vai tad pirms tam viņi nesaprata, ka jāorganizē droša satiksme?

Satiksmes departamenta būvniecības nodaļā ir seši cilvēki. Nebūtu saprātīgi, ja viņiem visu laiku būtu jābūt klāt visos šajos remontdarbos. Tāpēc esam par pietiekoši lielu naudu rīkojuši konkursus, paņēmuši būvuzraugus, kuru pienākums ir sekot līdzi situācijai. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, skaidrs, ka arī būvniekiem jābūt sociāli atbildīgiem, jāsaprot sabiedrības noskaņojums. Tas būtu viņu reputācijas jautājums. Viņi pieraduši strādāt uz šosejas, kas ir relatīvi primitīvs darbs – nobrauc ar greideri, nolīmeņo virsmu, uzliec šķembu kārtu un klāj asfaltu. Diennakts laikā divi gājēji, neviens nenāk ar kamerām. Strādāt pilsētas centrā, protams, ir daudz grūtāk. Bet, manuprāt, šīs būvkompānijas ir lielākās, kādas Latvijā vispār ir, pašas uzsver savu profesionalitāti. Tad, lūdzu, kungi, rādiet, kā jūs to spējat!

Rīgas domes opozīcija nākusi klajā ar paziņojumu – ja divu nedēļu laikā netiks nodrošināta droša satiksme remontdarbu vietā, viņi pieprasīšot jūsu atcelšanu no amata. Kā to vērtējat un kā rīkosieties?

Kādreiz esmu gana daudz ar politiku nodarbojies, bet šobrīd esmu apolitisks ierēdnis. Skaidrs, ka nekad nav patīkami dzirdēt, ka kāds vēlas, lai jūs ejat prom no darba. Viena no manām izglītībām ir politikas zinātnes maģistrs, es zinu, ko viņi saka un kāpēc viņi saka.

Kāpēc tad viņi to saka?

Tradicionāla opozīcijas maizīte. Ko viņiem citu teikt?! Būvsezonas beigas būs tas brīdis, kad varēšu savu darbu novērtēt un rīdzinieki varēs novērtēt, kā ielas izskatās. Domāju, ka tās izskatīsies brīnišķīgi. Tie cilvēki, kas strādājuši pie projekta izstrādes, ir labākie, kādi mums nācijā ir. [Inženieris projektētājs] Jānis Bidzāns, nekautrēšos teikt, ir kā Raimonds Pauls mūzikā. Paldies Dievam, ka viņš apņēmās piedalīties šajā tenderī. Paldies Dievam, ka viņš vinnēja. Nekā labāka mums šajā valstī nav, līdz ar to domāju, ka rezultātam jābūt labam. Tad varēšu izvērtēt savu darbu un domes vadība varēs izvērtēt manu darbu. Ja skatāmies no juridiskā viedokļa – es neesmu iebalsots Rīgas domē. Ir tikai viens cilvēks, kas var mani pieņemt darbā vai atlaist. Tas ir Rīgas mērs. Ja domes vadība būs neapmierināta ar manu darbu, esmu gatavs uzņemties atbildību.

Vai sekos kāda īpaša rīcība šajās divās nedēļās, kuras opozīcija tomēr ir publiski nospraudusi?

Manuprāt, šis sauciens bija svarīgs no būvnieku viedokļa, viņi sadzirdēja, ka par viņiem kāds domā un skatās, ko viņi dara. Mēs šobrīd vērojam uzlabojumus un arī sūdzību pagājušajā nedēļā bija mazāk. Tie posmi, kas ir pabeigti, ir tie, kas tiek slavēti. Katru nedēļu kāds trotuāra posms tiks pabeigts, liela daļa asfalta darbu būs pabeigti trīs nedēļu laikā. Tas jau nav garš process.

Par ko cilvēki sūdzas?

Galvenās sūdzības ir no aktīvas pilsētnieku grupas, kur dažiem droši vien nav citas nodarbošanās, ko darīt. Viņi ir tik aktīvi, ka liekas, ka lielākā sabiedrības daļa nav apmierināta. Ja salīdzinām – 2016. gadā bija 66 oficiālas sūdzības, 2017. gadā pagaidām ir 25. Tikai viena no sūdzībām bija par to, ka cilvēks nesaprata, kā iekļūt mājā. Pārējās bija par to, kāpēc koki norobežoti, vai kokam netiek apcirptas saknes, kāpēc tiek ņemts nost segums ietvei, jo tā taču bija laba. Iepriekšējā gadā sūdzības bija – kā man iet, ko man vispār darīt. Tādu vairs nav. Bet sūdzības parāda vājās vietas, kas būvniecības procesā ir. Protams, dažas epizodes varbūt ir pārspīlētas. Bieži vien tiek parādīti kaut kādi brīnišķīgi ārzemju piemēri, kā norobežota pagaidu satiksme gājējiem, bet pārsvarā tie ir piemēri, kur notiek ilgstošs remonts. Ietve tiek likta ar frekvenci 3 metri stundā. Kur problēma bija stundu atpakaļ, pēc divām tās vairs nav.

Cik ātri plānots pabeigt remontdarbus?

Katrā objektā citādāk, bet ģenerālais uzstādījums ir 1. septembris. Ir vietas, kur no mums neatkarīgu iemeslu dēļ darbi aizkavēsies. Piemēram, “Rīgas ūdens” aizkavējušos darbu dēļ Stabu ielā ir tādi posmi. Brīvības ielā “Rīgas siltuma” darbu dēļ mēs darbus pārlikām uz nākamo gadu. Merķeļa ielu arī netaisīsim šogad.

Vai nav tā, ka remontdarbi centrā notiek nepārdomāti? Ja vairākas ielas tiek remontētas, vai pirms tam veicat kādu modelēšanu par to, kas notiek ar gājēju, velosipēdistu un automašīnu plūsmām?

Plūsmas tiek modelētas. Šī iemesla dēļ, piemēram, “Rīgas ūdens” šogad neveic remontdarbus Vesetas ielā. Tas tiks darīts nākamgad, jo paralēli Valdemāra ielai lielu posmu aizvērt ciet… Vēl ir virkne vietu, kur lūdzam komunikāciju turētājiem, īpašniekiem savus darbus pārplānot atbilstoši mūsu plāniem.

Remontdarbiem, kas patlaban notiek centrā 17 kilometru garumā, tiek tērēti 12 miljoni eiro, vai pareizi?

Jā.

Kas ir lielākie būvnieki, kas tika pie šīs naudas?

Konkurss šim procesam notika 2015. gadā, tāpēc arī relatīvi ātri varam visus darbus uzsākt. Tad tika kvalificēti pieci pretendenti – “Ceļu pārvalde”, “Roadeks”, “A.C.B”, “Binders” un “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””. Tiklīdz saņemam projektu, izsūtām to viņiem, un desmit dienu laikā viņiem jāiesniedz savs cenu piedāvājums.

Kāpēc bija jāizvēlas tikai pieci uzņēmumi, nevis brīvs konkurss?

Pretējā gadījumā nebūtu iespējams veikt darbus šajā laika grafikā. Šis ir maksimāla izmēra iepirkums, kura izsludināšana ir 52 dienas, lēmuma pieņemšana – vēl mēnesis, pēc tam mēnesis pārsūdzību iesniegšanai Iepirkumu uzraudzības birojā. Tas var ievilkties uz vairākiem gadiem. Šis ir vienīgais racionālais veids, kā to var izdarīt. Daļēji varbūt konkurence samazinās, bet, ja apskatāmies valsts ceļu darbu veicējus, ar dažiem izņēmumiem, tik arī viņu ir. Savukārt kaut kādus, negribu nevienu būvuzņēmēju aizvainot, bet Latvijas mazpilsētas puišus ar viena kilometra pieredzi savas karjeras laikā – tādus Rīga nav pelnījusi.

Remontētajām ietvēm tikšot izmantots jauna veida bruģis – gludāks. Vai taisnība?

Jūs varat par to pārliecināties uz Stabu ielas. Pēc diskusijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības centru mūsu uzstādījums bija, ka Rīga tomēr ir Ziemeļeiropas pilsēta. Mozaīkas tipa krāsains risinājums nav gana ziemeļniecisks, tāpēc atgriezāmies pie pelēkajiem toņiem. Izvēlējāmies bruģi bez fāzītēm (bez bedrītēm savienojuma vietās – red.) Ar fāzēm ir vieglāk ieklāt, milimetra nobīde nav jūtama, bet ir virkne mīnusu. Ja braucat ar ratiņiem, viss kratās, Ja braucat ar skrituļslidām, skeitborda dēli – iela nav sevišķi ērti izmantojama. Bruģis būs lielāks – flīzes izmēra. Tas paātrina likšanas tempu. Kopā ar manis minētajiem maestro projektētājiem tika izstrādāti šādi risinājumi. Plānojam arī turpmākajos gados šādā veidā atjaunot ietves. Un nobrauktuves – agrāk tās tika iesauktas par amerikāņu kalniņiem, šobrīd tādu situāciju vairs nebūs. Ietve būs vienā līmenī viscaur, bet pretī vārtiem būs risinājums uzbrauktuvei. (Nevis ietvē tiek veidotas ieplakas izbrauktuvēm, bet ietve ir viscaur taisna un pie nobrauktuves uz ielas tiek piebūvēts tāds kā tiltiņš – red.) Tas nav tik draudzīgs risinājums sporta automašīnām, jo, iespējams, ar “Lamborghini” tur nevarēs iebraukt, bet, tā kā mums šādu supersporta automašīnu ir ļoti maz, domāju, ka šis risinājums ir daudz pievilcīgāks. Gājējiem tas ir ērtāk, nemainās augstums starp kreiso un labo kāju. Tie ir šī gada jaunumi.

[ngg_images source=”galleries” container_ids=”1″ display_type=”photocrati-nextgen_basic_thumbnails” override_thumbnail_settings=”0″ thumbnail_width=”240″ thumbnail_height=”160″ thumbnail_crop=”1″ images_per_page=”20″ number_of_columns=”0″ ajax_pagination=”0″ show_all_in_lightbox=”0″ use_imagebrowser_effect=”0″ show_slideshow_link=”1″ slideshow_link_text=”[Show slideshow]” order_by=”sortorder” order_direction=”ASC” returns=”included” maximum_entity_count=”500″]

 

Komentāri (17)

Kaspars 10.08.2017. 13.41

Ko lai saka. Ja cilvēks, kurš ar velosipēdu nebrauc, uzdrošinās apgalvot, ka Rīga ir ļoti piemērota braukšanai ar velosipēdu, tad viņš ir vai nu muļķis, vai arī nejēga.

+17
0
Atbildēt

0

traductrice 10.08.2017. 15.43

Vakar piespiedu kārtā bija jādodas uz centru. Biju šokā! Man, protams, negribējās kļūt par ielu remontdarbu [dez]organizācijas upuri, un es skatījos abām acīm, ka tik neielikties kādā bedrē/caurumā/grāvī vai ka tik man kāds traktors ar kausu neiedod pa galvu. Brīnos, kā darba inspekcija un kas tur vēl par kontrolējošām iestādēm, neko nesaka, ka būvdarbu zona nav nožogota pilnīgi nemaz.

Es saprotu, ka FAKTISKI norobežot darbu zonu tā, lai gājēji/braucēji nemaisītos pa kājām, ir NEIESPĒJAMI to pašu šādi organizēto darbu dēļ. Taču, ja inspekcijas to pieļauj, tad kāpēc iespringt uz pareizu darba organizāciju, ja var arī tā?! Kāpēc plānot remontus loģiskā secībā, ja var “kā pagadās”?

pretstatam, piemēram, sabiedriskā telpā (teiksim, veikalā) mazgājot lielāku grīdu laukumu, bieži vien izliek brīdinājuma zīmes par slidenām grīdām, jo, die’s pasargi, kāds paklups un lauzīs kāju – uhhhh,inspekcijām būs ko noņemties ar soda sankcijām. Bet te, viss Rīgas centrs ir viens vienīgs darba drošības noteikumu pārkāpums, un inspekcijām nekas nav bilstams?

+16
0
Atbildēt

1

    andrejs > traductrice 10.08.2017. 16.31

    kronis visam ir VEF gaisa tilta otrās joslas slēgšana darbadienu rītos.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

dzeris49 10.08.2017. 14.10

Rīga vairs nav nekāda “mazā Parīze”, bet, “mazā Maskava”.

Tur remontdarbi notiek permanenti, vienā ielas galā liek bruģi, otrā galā to lauž, un tā nepārtraukti.

Jo tas ir labākais veids, kā bez kāda riska “sazāģēt” sabiedrības naudu caur savējām firmām un tālāk uz augšu visu pie varas esošo intersēs.

Un kvalitāte absolūti nav kritērijs, drīzāk, otrādi, jo sliktāka kvalitāte, jo ātrāk var izdalīt un sazāģet naudu nākamajam remontam.

+12
-1
Atbildēt

2

    basta > dzeris49 11.08.2017. 11.57

    to dzeris49

    Rīga, pateicoties Vienotības un SC simbiozei, jau sen nav mazā Maskava, bet drīzāk ir mazā Groznija, kur satraps var rīkoties bez kādiem ierobežojumiem.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    andrejs > dzeris49 10.08.2017. 16.30

    “mazā Maskava”.

    ————

    pilsētā, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir okupācijas laikā ievestie krievu kolonisti, nemaz citādi nevar būt.

    +11
    -3
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu