Zaļais patvērums • IR.lv

Zaļais patvērums

9
Padomju laikā Oleru muižā bijusi skola, citā ēkā — telefoncentrāle un pasts. Kad rosība noplakusi, viss pamests dīkstāvē.

Latvija ir viena no tukšākajām vietām Eiropā, gandrīz vienīgā valsts, kur galvaspilsētā nav saglabājies neviens pilsoņu dzīvoklis un laukos – neviena muiža ar seno iedzīvi un iemītniekiem. Tik skarba ir Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa diagnoze. Un tomēr ir muižas, kurās atkal dzīvo cilvēki. Ir vasaras ekspedīcijās dodas radošo industriju portāla Fold.lv redaktore Veronika Viļuma un LTV raidījuma Adreses autors Mārtiņš Ķibilds

Dzīvot kā Dieva ausī. Oleru muižu ieraugot, ienāk prātā šī bieži lietotā metafora. Paslēpusies Jeru pagasta mežos un nieka 15 minūšu braucienā no Rūjienas, tā pārsteidz ar pārpasaulīgo mieru un harmoniju gan muižas kompleksa arhitektūrā, gan nesamākslotajā dabas klātbūtnē. To savulaik novērtējuši trīs draugi, kursabiedri no lietišķajiem. 1989. gadā, iedvesmojušies no Imanta Ziedoņa idejas par veco muižu glābšanu, viņi to iegādājās kopīpašumā. «Padomju laikā muižas «svieda pakaļ». Likās – skaisti, lielas telpas, dzīvosim kā komūna, visi kopā strādāsim un pusdienosim. Atjaunosim koka detaļas, uztaisīsim mēbeles. Kādu laiku tas tā arī bija,» stāsta Oleru muižas saimnieks Kārlis Zemītis. Tagad vienīgi viņš ar sievu Ievu Zemīti un trim bērniem te dzīvo pastāvīgi.

Bērnībā gan dzīve laukos rīdziniekam nenāca ne prātā: «Esmu riktīgs pilsētas puika.» Vai tagad pilsētas nepietrūkst? «Nemaz!» pasmaida saimnieks.

Likteņa līkloči

Muižas aizsākums meklējams Livonijas laikos, kad pie Oleru ezera izlēņotas pirmās zemnieku mājas. 18. gadsimtā īpašums nonācis Engelhartu dzimtas rokās. No šī laika muižā saglabājušies vērtīgi sienu gleznojumi, kas iekļauti valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā, automātiski piešķirot tiem 500 m aizsargzonu. Jau ar plašāku vērienu līdz agrārajai reformai Oleros saimniekojuši Krīdeneri, kurus Zemīši sauc par pēdējiem Oleru muižas saimniekiem. Apkārtnē kūsāja dzīvība – cita pēc citas celtas dzīvojamās mājas, muižas kompleksā ietilpa arī trīs pusmuižas, divas holandiešu tipa vējdzirnavas. Darbojās darvas tecinātava un ķieģeļceplis, bet 19. gadsimta beigās darbu sāka Oleru alus brūzis. Būdams kaismīgs mednieks, barons Edgars fon Krīdeners aizrāvies ar suņu audzēšanu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu