Diena: 9. augusts, 2017

Āboltiņa pieļauj iespēju nolikt deputātes mandātu pirms Saeimas darbības beigām

NULL

Viņas atgriešanās diplomātiskajā dienestā esot atkarīga no dienesta interesēm

Partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pieļauj iespēju nolikt deputātes mandātu pirms 12.Saeimas darbības beigām, lai atgrieztos diplomātiskajā dienestā. To viņa trešdien apliecināja žurnālistiem, ziņo LETA.

Vaicāta par iespēju nolikt deputātes mandātu pirms parlamenta darbības noslēguma, Āboltiņa atbildēja, ka, visticamāk, tas notiks vēl pirms pašreizējā sasaukuma beigām. Politiķe arī norādīja, ka viņas atgriešanās diplomātiskajā dienestā ir atkarīga no tā interesēm.

12.Saeimas pilnvarām saskaņā ar Satversmi jānoslēdzas 2018.gada novembra sākumā.

Āboltiņa sacīja, ka vēlreiz var apstiprināt, ka nekandidēs uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu vai valdi, kā arī nepiedalīsies nākamgad gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās, jo ir nolēmusi atstāt politiku.

Saeimas frakcijas priekšsēdētāja arī pauda, ka partijā ir cilvēki, kas var vadīt politisko spēku, taču viņa atturējās nosaukt, kuru kandidātu uzskata par labu pretendentu.

Kā ziņots, partijai 19.augustā notiks kongress, kurā vēlēs jauno valdes priekšsēdētāju. Pašreizējais partijas vadītājs Andris Piebalgs paziņojis, ka uz šo amatu nekandidēs.

 

Uz laiku apturēta viesnīcas “Garden Palace” darbība

Konfliktsituācijas cēlonis ir meklējams īres līgumā starp “966 Freecom” un “Garden Palace”

Pirmdienas rītā apturēta viesnīcas “Garden Palace” darbība, kā arī no viesnīcas telpām izlikti visi tās viesi un darbinieki, aģentūrai LETA apliecināja strīdā par viesnīcu iesaistīto uzņēmumu pārstāvji – SIA “966 Freecom” pārstāvis Uldis Skudra un SIA “Sun Seasons” pārstāvis Mārtiņš Šmits.

7.augusta rītā viesnīcas telpā ieradušies apsardzes darbinieki, kuri lūguši atstāt telpas viesnīcas viesiem, kuriem tikusi nodrošināta palikšana apkārtesošajās viesnīcās, kā arī lielākajai daļai darbinieku, liecina LETA rīcībā esošā informācija.

Skudra norāda, ka šīs darbības veiktas “966 Freecom” interesēs, lai, atbilstoši Rīgas apgabaltiesas 12.jūnija lēmumam, no “966 Freecom” īpašumā esošajām telpām izliktu “Garden Palace”.

Turpretim 9.augusta rītā viesnīcas telpās ieradušies pārstāvji no SIA “Sun Seasons”, kas apgalvo, ka viņiem ar noslēgts līgums par telpu nomu, un “Garden Palace” pārstāvji, kuri ar apsardzes darbinieku palīdzību izlika no viesnīcas “966 Freecom” cilvēkus un apsardzes darbiniekus, atsaucoties uz 31.jūlija Jelgavas tiesas lēmumu, kurā norādīts, ka Skudra nevar pārstāvēt “966 Freecom” tiesā.

Kā aģentūrai LETA skaidroja ar “Garden Palace” saistītais uzņēmējs Gulams Gulami, viņa rīcībā esošie dokumenti liecina, ka gan “Garden Palace”, gan “Sun Seasons” pārstāvji atrodas viesnīcas telpās likumīgi. Taču, atstājot telpas, Skudras pārstāvji esot paņēmuši līdzi visus dokumentus, kas atradušies viesnīcā, tādēļ patlaban notiek aktīvs darbs, lai tos atjaunotu. 8.augustā ar tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga palīdzību esot atjaunoti dokumenti par nomas tiesībām, un tikai tad uzņēmēja pārstāvji devušies uz viesnīcas telpām. Tas darīts tiesu izpildītājas Sandras Rundules pavadībā. Tikusi izsaukta arī policija.

Ar policijas palīdzību telpas lūgts atstāt arī tajā brīdī vienīgajai uz vietas esošajai viesnīcas iemītniecei, kura esot norādījusi, ka ir ar viesnīcas īpašniekiem saistīta persona.

“Sun Seasons” vadītājs Mārtiņš Šmits norādīja, ka uzņēmums ir iesniedzis iesniegumu Valsts policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu par reiderisma un uzņēmuma sagrābšanas mēģinājumu.

“Sun Seasons” valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka atbilstoši tiesas lēmumam “Garden Palace” ēku atstājis šā gada 27.jūnijā, savukārt “Sun Seasons” līgumu par ēkas nomu parakstīja šā gada 15.jūnijā. Turklāt līgums, pēc viņa teiktā, parakstīts ar “966 Freecom” vienīgo īpašnieku Panamā reģistrēto uzņēmumu “Stralis Investment AS”.

“Sun Seasons” valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka uzņēmums “Hotel Grand Palace” telpas var atstāt tad, kad beidzas nomas līguma termiņš, proti, līdz 2022.gadam, vai kad ēkas īpašniekam ir izpildraksts par nomnieka izlikšanu no telpām.

Šmits uzsver, ka “966 Freecom” nav tiesību šādi rīkoties, jo “Sun Seasons” no telpām tiek mēģināts izlikt balstoties uz ar uzņēmumu nesaistītu tiesas lēmumu par iepriekšējā ēkas nomnieka SIA “Garden Palace” izlikšanu no telpām.

Kā skaidroja Šmits, “966 Freecom” valdes priekšsēdētājs Skudra, kurš skaitās viens no viesnīcas “Hotel Garden Palace” ēkas Grēcinieku ielā 29, Rīgā, īpašniekiem, esot prettiesiski ieradies viesnīcā 15 līdz 20 apsargu pavadībā un no telpām izlicis viesnīcas darbiniekus un viesus, paralēli “izvandot numuriņus un izzogot viesnīcā esošos dokumentus un seifus”.

Viesnīcas “Hotel Garden Palace” darbības pārtraukšana uzņēmumam “Sun Seasons” varētu būt radījusi zaudējumus 150 000 eiro apmērā, apgalvoja Šmits. Viņš norādīja, ka pašlaik konkrētu zaudējumu apmēru atklāt nav iespējams, kamēr tiesu izpildītājs nav pabeidzis noformēt aktu par viesnīcai nodarīto kaitējumu.

Taujāts, kāds varētu būt iemesls Skudras centieniem no viesnīcas telpām izlikt “Sun Seasons”, ja uzņēmumam ir parakstīts ēkas nomas līgums, Šmits norādīja, ka “966 Freecom” valdes priekšsēdētāja ieskatā uzņēmuma īpašniekam “Stralis Investment AS” nav bijušas pilnvaras slēgt nomas līgumu ar “Sun Seasons”, tomēr viņš uzsvēra, ka līgumu apstiprinot tiesa.

Šmits norādīja, ka “Sun Seasons” darbība ir saskaņota un nesen uzņēmums Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzis atskaiti par aizvadīto darbības mēnesi.

Šmits sacīja, ka viesnīcas telpās atrodas pieci bruņoti apsargi, kas liedz viesnīcas darbiniekiem un viesiem uzturēties. Viņš gan prognozēja, ka viesnīcas darbību varētu atsākt ceturtdienas vakarā vai piektdien no rīta.

Konfliktsituācijas cēlonis atrodams īres līgumā starp “966 Freecom” un “Garden Palace”, kurš noslēdzās 2013.gada 31.janvārī. “Garden Palace” pārstāvji šo faktu apstrīdēja tiesā, uzskatot, ka līguma izbeigšana veikta nelikumīgi. Sākotnējās instancēs tiesa lēma par labu “Garden Palace”, taču vairāku apstākļu dēļ, tostarp, atbildīgās tiesneses Ivetas Bērziņas kukuļa piesavināšanās skandāla dēļ, tiesas lēmums tika pārsūdzēts. 2017.gada 12.jūnijā Rīgas apgabaltiesa lēma par labu “966 Freecom”, atzīstot uzņēmuma tiesības izlikt “Garden Palace” no sava īpašuma, Grēcinieku ielā 28.

“Garden Palace” atradusies Grēcinieku ielas īpašumā pēdējos četrus gadus.

SIA “Sun Seasons” dibināta 2017.gadā un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Māris Rjabiņins.

SIA “966 Freecom” 2008.gadā dibināja Valentīna Gulami. Pēc vairākām īpašnieku maiņām patlaban nepilni 100% jeb 350 500 kapitāldaļas pieder Panamā reģistrētajam “Stralis Investment S.A.”, savukārt Skudram pieder 10 kapitāldaļas, liecina informācija “Firmas.lv”. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,987 miljoni eiro. Uzņēmuma iesniegtie finanšu dati par 2016.gadi liecina, ka tas no pamatdarbības ieņēmumus nav guvis.

SIA “Garden Palace” dibināta 2009.gadā. Tā dibinātājs bija Skudra, bet kopš 2012.gada tas pieder SIA “555 Brand Hotel”, kas pilnībā pieder Lielbritānijā reģistrētajam “Upmax Trading Limited”. “Garden Palace” pamatkapitāls ir 37 848 eiro. Kopš 2015.gada “Garden Palace” valdes priekšsēdētājs ir “Sun Seasons” īpašnieks Māris Rjabiņins. “Garden Palace” 2016.gadā strādāja ar 1,368 miljonu eiro apgrozījumu un zaudējumiem 67 862 eiro apmērā.

 

Latvijas skolēns izcīna bronzas medaļu Pasaules informātikas olimpiādē

Igaunijas komandai tika sudraba un bronzas godalga, Lietuvai – bronzas godalga

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Ingus Jānis Pretkalniņš izcīnīja vienu no bronzas medaļām Irānas galvaspilsētā Teherānā notikušajā 29. Pasaules informātikas olimpiādē.

Olimpiādē piedalījās 308 programmētāji no 83 valstīm. Ingum šī bija jau otrā bronzas godalga lielākajā pasaules jauno programmētāju forumā. Skolēnam šis gads bijis panākumiem bagāts – pavasarī izcīnīta zelta medaļa Baltijas informātikas olimpiādē, bet jūlija vidū Brazīlijā notikušajā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē iegūta bronzas medaļa.

Latvijas komandu vadīja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis un Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” skolotājs Raivis Ieviņš.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola), Raitis Rūsiņš Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Roberts Leonārs Svarinskis (Jūrmalas Valsts ģimnāzija), kuriem šogad netika medaļas.

Absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Japānas programmētājs Juta Takaja (Yuta Takaya), sekoja ķīnietis Mingkuans Ksu (Mingkuan Xu) un ASV pārstāvis Žežengs Luo (Zhezheng Luo).

Savukārt Igaunijas komandai tika sudraba un bronzas godalga, bet Lietuvas komandas izcīnīja vienu bronzas godalgu.

Pilnie sacensību rezultāti atrodami šeit.

 

“Vienotība” līdz pirmdienai pagarina valdes priekšsēdētāja kandidātu iesniegšanu

“Vienotības” valde neskata Smiltēna rosinājumu par Āboltiņas turpmāko atrašanos frakcijas vadībā

Partijas “Vienotība” valde trešdien pagarināja līdz pirmdienai, 14.augustam, kandidātu pieteikšanu uz valdes priekšsēdētāja amatu. Valde arī neskatīja Edvarda Smiltēna (V) rosinājumu lemt par to, ka Saeimas frakcijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) būtu jāzaudē savs amats, teica “Vienotības” priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

“Vienotības” valde arī nepaudīs atbalstu vienam kopīgam valdes priekšsēdētāja amata kandidātam, teica Piebalgs, jo valde nevēlas ierobežot demokrātisko procesu. Iepriekš daļa “Vienotības” valdes locekļu bija aicinājuši valdi vienoties par vienu kopīgu partijas priekšsēdētāja amata kandidātu.

Piebalgs norādīja, ka Smiltēna priekšlikums netika iekļauts darba kārtībā ar izteiktu balsu vairākumu. Pats Piebalgs balsoja par šī jautājuma izskatīšanu, jo viņam ir svarīga visu jautājumu izvērtēšana, ziņo LETA. Par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā balsoju pieci, pret bija četri un četri atturējās, teica Smiltēns.

Tāpat valde nolēma līdz pirmdienai, 14.augustam, pagarināt pieteikšanās termiņu uz “Vienotības” priekšsēdētāja amata kandidātu, teica Piebalgs. Valde arī vienojās, ka kandidātus varēs izvirzīt kongresa norises laikā, piebilda priekšsēdētāja vietnieks Smiltēns.

Kā ziņots, Smiltēns aicināja Āboltiņu atkāpties no frakcijas priekšsēdētājas amata, lai partija, veicot radikālas pārmaiņas, varētu pretendēt uz 10% līdz 20% lielu atbalstu sabiedrībā. Neveicot lielas izmaiņas līdzšinējā darbībā, viņaprāt, var piepildīties prognozes, ka “Vienotība” nākamajās Saeimas vēlēšanas var nespēt nokomplektēt tādu komandu un piedāvājumu, kas varētu labi startēt vēlēšanās.

Partijas kongress, kurā vēlēs jauno valdes priekšsēdētāju, notiks 19.augustā.

 

“ss.lv” strīdā ar VID meklēs risinājumu ar mediācijas palīdzību

“Internet” līdzīpašnieks: strīds ar VID ir par informācijas apjomu, kas jāsniedz par klientu sludinājumiem, un šīs informācijas samērīgumu

Trešdien sludinājumu portāla “ss.lv” lietotāja SIA “Internet” pārstāvji pieņēmuši lēmumu, ka “ss.lv” strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) meklēs konstruktīvu risinājumu ar mediācijas partnera palīdzību, aģentūru LETA informēja “ss.lv” jurists Māris Ruķers.

“ss.lv” sludinājumu portāla pārstāvji šodien uzrunās tā sauktā “lielā četrinieka” starptautiskās auditorfirmas, apzinot iespējas sākt mediācijas procesu, lai strīdā ar VID panāktu uz labticīgas sadarbības principiem balstītu risinājumu, vēsta LETA.

“Jāuzsver, ka mūsu domstarpības ar VID nav par nodokļu nomaksu – uzņēmums vienmēr ir bijis godīgs nodokļu maksātājs. Nav šaubu – likums paredz, ka VID ir tiesības pieprasīt informāciju par sludinājumiem un to izvietotājiem. “ss.lv” jau gadiem sadarbojas ar VID, sniedzot visu informāciju, kas tiek prasīta konkrētos gadījumos. Mūsu strīds ar VID ir par informācijas apjomu, kas mums ir jāsniedz par klientu sludinājumiem, un šīs informācijas samērīgumu,” skaidroja SIA “Internet” līdzīpašnieks un valdes loceklis Juris Līnis.

Viņš norādīja, ka “Internet” mērķis nav portāla darbību vai “Internet” uzņēmējdarbību pārcelt uz ārzemēm – uzņēmums vēlas strādāt un turpināt maksāt nodokļus Latvijā.

“Apzinoties, ka faktiski šīs domstarpības ir tehniskas dabas, mēs redzam, ka “ss.lv” un VID strīds ir aizgājis pārāk tālu. Tādēļ, lai risinātu mūsu domstarpības, mēs esam izlēmuši aicināt vienu no Latvijā strādājošajām starptautiskajām auditorfirmām kļūt par strīda mediatoru un mūsu domstarpības risināt kopīgā sadarbībā, atrodot abām pusēm pieņemamu risinājumu. Uzskatām, ka mediatora piesaiste palīdzēs situācijā, kurā pēdējā laikā ir bijis arī daudz emociju. Tuvākajā laikā informēsim, kā mums sokas ar šī procesa attīstību,” sacīja Līnis.

Šonedēļ pēc VID pieprasījuma “ss.lv” domēna vārds atslēgts, vietnē “Twitter” paziņojusi Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC).

VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla “ss.lv” darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informācijupar nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturējis arī ar “ss.lv” īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA “Internet” saimniecisko darbību. “Internet” 1.augustā pieņemto VID lēmumu par “Internet” saimnieciskās darbības apturēšanu 3.augustā ir pārsūdzējusi VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei.

 

 

Klaipēdas ostā muitnieki atrod 600 kilogramus kokaīna

Tā ir viena no lielākajām narkotiku kravām Lietuvas vēsturē, ko izdevies atklāt

Klaipēdas ostā muitnieki kravā no Ekvadoras atraduši 600 kilogramus kokaīna, ko bijis paredzēts nogādāt Krievijā, trešdien paziņojusi Klaipēdas teritoriālā muitas pārvalde. Tā norādījusi, ka šī ir viena no lielākajām narkotiku kravām Lietuvas vēsturē, ko izdevies atklāt.

Narkotikas atrastas iekārtās, kas ar kuģi atvestas no Ekvadoras. Atrasto narkotiku vērtība ir apmēram 49 miljoni eiro, ziņo LETA/BNS.

Kontrabandas kravu atklāja Lietuvas Muitas krimināldienests un Klaipēdas teritoriālā muitas pārvalde. Iekārtu atvēršanai tika nolīgts atsevišķs uzņēmums.

Pēc muitnieku sniegtajām ziņām, narkotikas bija paredzēts nogādāt saņēmējam Krievijā.

Narkotiku krava tika atklāta pēc tam, kad muitas speciālisti veica riska analīzi par detalizētāku kravas pārbaudi.

Lietuvas muitniekiem pirmās šaubas radās par kravas raksturu un maršrutu – kravas pavaddokumenti liecināja, ka it kā veidnes plastmasas vāku izgatavošanai tiek vestas uz Lietuvu no Ekvadoras, kuģim piestājot Kolumbijā un Hamburgā.

Muitnieki norādīja, ka no divām Dienvidamerikas valstīm saņemtās kravās pēdējo gadu laikā ir atklātas vairākas narkotiku kontrabandas kravas.

Šoreiz veidnēs un dzesēšanas iekārtās muitnieki atklāja cieši satītas kokaīna paciņas, kas noklātas ar silikonu. Kopumā kravā atrastas 576 kokaīna paciņas, katra no tām svēra 1060 gramus, tādējādi kopumā atklātajā kravā bija vairāk nekā 610 kilogrami narkotiku.

Veidņu kravas saņēmējs bija kāda Viļņā reģistrēta kompānija, kur vada Krievijas pilsonis, kuram ir uzturēšanās atļauja Lietuvā. Viņš pašlaik dzīvo Krievijā.

Izmeklēšanā Lietuvas muitnieki sadarbojas ar kolēģiem Francijā un Vācijā.

 

 

Anekdotes

 


Drosmīgu cilvēku ir ļoti viegli atpazīt: viņš no mājām iziet bez tālruņa lādētāja.

Putins nelieto internetu, tāpēc savas atvaļinājumu bildes un videoierakstus publicē valsts televīzijā.

Mans draugs psihologs nesen iepazinās ar kādu meiteni. Sāka satikties, bet dažas dienas vēlāk virsroku guva viņa profesionālisms – palīdzēja salabt ar bijušo draugu.

«Kā tu domā – vai šī kleita man liek izskatīties resnākai?»
«Nē, kleitai nav vainas. Vainīgi tauki uz gurniem…»

Vai spējat iedomāties, ka citās valstīs pludmalēs arī izmanto lietussargus – tikai tie nav domāti, lai patvertos no lietus?!

Statatistika liecina, ka 70% cilvēku nepamanīja kļūdu.

Meitenīte, kura, atvērusi ledusskapi, ilgi prātoja, ko vēlas ēst – pelmeņus vai saldējumu -, atsaldēja roku.

Satiekas divi kaimiņi.
«Šodien iesi makšķerēt?»
«Nē.»
«Kāpēc?»
«Horoskopā lasīju, ka šodien zivīm labvēlīga diena.»

«Dārgie vecāki, māciet saviem bērniem ēst ar kreiso roku! Vēlāk, kad viņi sēdēs pie datora, jums par to pateiks lielu paldies!»

Es viegli iemācīju savam bērnam lietot skaitļus līdz desmit cipariem. Uzstādīju tik garu paroli datoram.

«Tēti, nopērc man jaunu tālruni!»
«Bet kur burvju vārdiņš?»
«Sandra.»
«Sandra? Ko tas nozīmē?»
«Tava slepenā mīļākā!»
«Tev vāciņu arī vajadzēs?»

Ģimene paēd vakariņas. Tēvs ar dēlu sēžas skatīties televizoru, mamma un meita dodas uz virtuvi mazgāt traukus. Pēc kāda laika atskan skaļš trauku plīšanas troksnis.
Tēvs: «Mamma saplēsa šķīvjus.»
Dēls: «Kā tu zini?»
Tēvs: «Tāpēc ka viņa tagad klusē.»

Meita arodskolā mācās par pavāri. Māte interesējas: «Vai jums ļauj apēst to, ko esat pavatavojuši?»
Meita: «Piespiež!»

Ikdienišķs novērojums uz Latvijas ceļiem: daži vecāki brauc tā, it kā viņiem būtu rezerves bērni.

«Gājām ar tēti uz šautuvi.»
«Kādas sekmes?»
«Ar medīšanu vien mēs neizdzīvotu.»

Zvilnu dīvānā un prātoju: grīdu vajag izmazgāt, veļu vajag salocīt, puķītes vajag aplaistīt… Zvilnu un prātoju: es gan esmu samnieciska sieviete!

Sievietes piever acis, kad pirmoreiz skūpstās. Vīrieši – kad izdzer pirmo vēsa alus malku.

Pētnieki nesen atklāja, ka piektdiena savulaik tika atzīta par darba dienu kļūdas dēļ. Bet pirmdiena vispār nav nedēļas diena.

Bokseri labāk par citiem zina: dzīvē visgrūtāk klājas tiem, kas nolaiž rokas.

No dobes uz šķīvja

18 gadus vecais Valtera restorāna pavārs Ritvars Toms Logins mammai māca neraut ārā nezāles un papildina dārzu ar ekskluzīviem garšaugiem

Dārzs man bijis kopš sešu gadu vecuma, kad ar ģimeni pārvācāmies no dzīvokļa Rīgā uz privātmāju Ulbrokā. Taču novērtēt to sāku tikai pirms trim gadiem. Tad nopietnāk pievērsos ēst taisīšanai un izkopu savu filozofiju izmantot maksimāli daudz Latvijā audzētus produktus. Staigāju pa dārzu kā no mākoņa nokritis: izrādās, mums ir plūškoks? Un arī bārbeles? Ģimene smējās par manu brīnīšanos, bet es biju neizmērojami pateicīgs mammai, ka viņa visu manām gastronomiskajām izpausmēm jau bija nodrošinājusi.

Bez pļāvēja un ķīmijas

Pirms tam manas attiecības ar dārzu bija virspusējas. Varētu teikt – tikai baudīju tā sniegtos augļus. Protams, kopš mazotnes vienmēr esmu pļāvis zāli. Taču klusībā sapņoju kad izaugšu liels, pelnīšu tik daudz, lai varu nolīgt kādu citu to darīt manā vietā. Smejos, ka šobrīd sapnis ir piepildījies, jo pļaujmašīna nesen salūza.

Taču tagad esmu sācis nopietni iesaistīties ģimenes dārza veidošanā. Ievedu mūsu saimniecību bioloģiskā gultnē, lai visi dārza labumi būtu droši liekami uz šķīvja. Piemēram, rozes vairs netiek ķīmiski mēslotas, un es varu pagatavot burvīgu rožlapu sīrupu. Tāpat iemācīju, ka nevajag ravēt panātri, savvaļas zirni un savvaļas burkānu, jo tie visi ir ēdami. Sākotnēji gan mamma rauca pieri, bet tagad šiem augiem, pat pļaujot mauriņu, tiek iets ar līkumu.

Šogad izmēģinājām stādīšanu koka paletēs. Mērķis bija utilizēt paletes, kas nonāk mūsu īpašumā, kad pasūtām kurināmās granulas apkures katlam. Mamma šo ideju atrada vietnē Pinterest, bet man atlika tikai to realizēt. Variējot ar palešu novietojumu, tajās iespējams sastādīt visu, sākot ar redīsiem un beidzot ar salātiem. Uzslejot paletes vertikāli, var uztaisīt nelielu sētiņu, kurā audzēt gurķus, ķirbjus. Stādīšana paletēs ir vienkāršāka, jo zeme nav ne jārok, ne jāuzar. 

Mans dārza stūris ir garšaugu dobe. Pavasarī devos uz saimniecību, kas audzē garšaugus restorāniem, un piepirku pilnu mašīnas bagāžnieku. Dažādu veidu salvijas, citrontimiānu, citronverbēnu, dilles, karija zāli, sēņu zāli. Mans atklājums ir ķimeņu mētra piparmētra ar ķimeņu piegaršu. Jēra gaļai piestāv abas šīs garšas, tāpēc šis augs divi vienā ir izcils maltītes papildinājums. 

Izzūdošas ogu šķirnes

Garšaugu dobe ir manā pārraudzībā pats sēju, pats audzēju. Taču dienās, kad esmu restorānā no rīta līdz vakaram, mamma to aplaista un piepucē. Cenšos par gādību atmaksāt. Uz Māmiņdienu pagatavoju pildītu tulpi ar kazas sieru, lakšiem un redīsiem. Jā, tulpes ir ēdamas, un tās garšo pēc ledus salātiem. Ko tik nevar ēst! Starp citu, tomātus arī kādreiz uzskatīja par indīgiem. 

Mani dārza favorīti mainās līdz ar sezonu. Patlaban tā ir aktinīdija jeb ziemeļu kivi. Ogas līdzīgas ērkšķogām, bet garšo kā ļoti gatavs kivi. Turklāt ar sauju ogu var uzņemt visu nepieciešamo C vitamīna dienas devu. Aktinīdijas ir vīteņaugs, un mums ar tām ir noklāta siena, kas slejas pāri terasei. Sēžam uz terases, vakariņojam, un – hops! – viena oga iekrīt šķīvī. Mums ir arī zilenes, zelta jāņogas, vīnogas ar meža zemeņu piegaršu. 

Upeņu un ērkšķogu krustojums nācis mantojumā no vecmāmiņas dārza. Kā stāsta ogu lielaudzētāji, šīs un citas vecās ogu šķirnes ir gandrīz izzudušas. Tās reti vairs var atrast pat pamestu māju dārzos. Mums dažas vecās šķirnes ir, un katram, kas vēlas, labprāt piedāvājam spraudeņus. Lai tik garšīgās ogas Latvijā vairojas! 

Tā ir lieliska sajūta, ka vari ieiet dārzā, saplūkt salātlapas, noraut gurķi. Mūsu dārza veltes man noder profesionālajās gaitās. Nupat piedalījos projektā Vakars uz ezera, kurā, gatavojot maltīti, izmantoju daudz pašu dārzā izaudzētā. Patlaban vairs nespēju iedomāties, kā būtu dzīvot bez dārza pie mājas. Taču savu sapņu dārzu patlaban neapceru baudu to, kas ir.

Visvaldis Kursītis, pilots Aglonā

Ja Aglonas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinību nedēļā būs labi laikapstākļi, debesīs varēs redzēt divvietīgu, sarkanbaltu lidmašīnu. Svētceļnieku un tūristu vidū vienmēr atrodas interesenti, kas, atlīdzinot par degvielu pilotam Visvaldim Kursītim, vēlas pavērot Latgales ainavu. «Citreiz pat baznīcas pārstāvji lūdz, lai pārlidotu un situāciju piefiksētu. Pēdējo gadu bildēs redzams, cik mašīnu ir stāvlaukumos, vai satiksme ir noregulēta. Arī 15. datumā, kad ir galvenais dievkalpojums un beigu procesija, no augšas nobildējam,» stāsta 63 gadus vecais Visvaldis.

20 gadus bijis Aglonas arodvidusskolas direktors, sapni par aviāciju auklējis no bērnības. Jauneklis no Rožupes, kas atrodas starp Preiļiem un Līvāniem, lidmašīnas pasažiera krēslā pirmoreiz iekārtojās tikai 70. gadu sākumā, kad mācījās Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. «Padomju laikos bija An-2, tā sauktie kukuruzņiki, kas nosēdās uz lauka. No Rēzeknes, Daugavpils un pat no Preiļiem varēja lidot uz Rīgu. 10-12 sēdvietas, biļete tikai nedaudz dārgāka nekā autobusam. Pirku biļeti, lidoju pāri mātes mājām… Nesapratu, kāpēc visiem dod tādas papīra turziņas,» Visvaldis iesmejas.

Savus mazos dēlus vedis skatīties tos pašus kukuruzņikus. «Iekrauj minerālmēslus, iedarbina dzinējus, kā grieza lidmašīnu, trīsgadīgo puiku ar gaisa plūsmu aizmeta projām. Saku: būsi lidotājs! Tā arī sanāca. Viņš ir NBS lidotāju vienībā.»

50 gadu vecumā Visvaldis vienlaikus ar jaunāko dēlu sāka braukt uz paraplānu klubu Daugavpilī. «Iesācējam tas ir lētākais hobijs. Mums abiem bija motorparaplāns – kā Karlsonam uz muguras motors, iedarbini, tiec augšā un lido burtiski kā putns. Ar lidmašīnu patstāvīgi pirmoreiz lidoju 51 gada vecumā. Sajūta bija neaprakstāma.»

Savu lidmašīnu YL-VJK, ko mīļi sauc par Vālodzīti, Visvaldis nopirka 2008. gadā, pilota licenci ieguva divus gadus iepriekš. «Bijām sakrājuši naudu jaunai automašīnai, ģimenei jautāju: varbūt ņemsim ne pārāk dārgu lidmašīnu? Sieva negribēja, bet puikas piekrita.» Pēc franču licences ražota Ukrainā, firmā Aeros. Austriešu Rotax motors – puse no lidmašīnas vērtības, pilots atklāj tehniskas nianses. Lidlaukam iegādājies zemi, kur iepriekš arodskolai bija autodroms. «Jāpateicas kaimiņienei, viņa ļāva nogriezt lielās priedes, kas bija blakus. Lidot gan negribēja.» Parasti sievietes esot naskākas uz sēšanos pasažiera krēslā, vīrieši vairāk uztraucas, novērojis Visvaldis. «Kundze pāri 80, viņai 50 gadu kāzu jubileja, bija saposusies un ar puķu pušķi. Ja redzu, ka cilvēkam patīk, ir liels gandarījums.»