Nekas vairs nebūs, kā bijis

Pirmā klase sešu gadu vecumā – tā ir tikai viena no daudzām pārmaiņām, kas gaida skolēnus. Izglītības eksperte Agrita Miesniece skaidro, kā sākumskolās izzudīs mācību stundu un priekšmetu robežas

Pirms gada izglītības ministra Kārļa Šadurska paziņojums, ka mācības pirmajā klasē vajadzētu sākt sešu gadu vecumā, bija tikai ideja, kas izraisīja asas diskusijas. Tagad izstrādāts un valdībā ceļu sācis Izglītības likuma grozījumu projekts, kas paredz – no nākamā gada 1. septembra pirmajā klasē jāsāk mācīties no sešu gadu vecuma. Tātad vairāk nekā 15 tūkstoši sešgadnieku nākamgad kļūs par pirmklasniekiem. Tikai viņi nesteigsies ieņemt vietu klasēs, kur soli izkārtoti trijās rindās un pie tāfeles stāv skolotāja. Skolās sāks iedzīvināt kompetenču pieeju mācību saturā, tāpēc nekas vairs nebūs tā, kā bijis. Ne 1. klasē, ne sākumskolā vispār. Tā saka Agrita Miesniece, Valsts izglītības satura centra (VISC) vecākā eksperte – grupā, kas gatavo jauno mācību saturu, viņa gādā par pirmsskolā un sākumskolā mācāmo. Vairāk nekā 25 gadus nostrādājusi par skolotāju, viņa desmit gadus strādā VISC.

Runājam vietā, kur ik dienu tiekas Kompetenču pieeja mācību saturā darba grupas eksperti – Aspazijas ielas namā iepretim operai. Kņada birojā kā skolas starpbrīdī, tāpēc patveramies kabatas izmēra virtuvē. Pirms Agrita sāk skaidrot gaidāmās pārmaiņas, viņa uzsver, ka mācību satura izstrādātājiem ir pilnīgi vienalga, kā sauc sešgadīgo izglītošanu – par pirmo vai sagatavošanas klasi. Ekspertiem galvenais, lai turpmāk mainītos pedagogu pieeja mācību procesam un bērniem.

Sākt mācības 1. klasē sešu gadu vecumā – tas ir valdības rīcības plānā balstīts politisks lēmums. Pamatots gan ar vēlmi panākt, lai skolā nav jāsēž vēl 20 gadu vecumā, gan ar citu valstu pieredzi. Apkopojot informāciju par 45 valstīm, secināts, ka tikai septiņās, arī Latvijā, mācības sāk septiņgadnieki, pārējās – sešgadnieki. Agrita atceras, ka 80. un 90. gadu mijā Latvijā mācības sāka sešgadnieki, arī abas viņas atvases. Toreiz gan to sauca par nulles klasi un galvenās apgūstamās prasmes bija lasīšana un rakstīšana. Pēcāk nolemts, ka skolā jāiet no septiņiem gadiem. Taču laikā no 2009. līdz 2011. gadam VISC bija nolūks atgriezties pie agrākās prakses. Eksperti izstrādāja mācību programmu, izmēģināja 12 bērnudārzos un 10 skolās, atzina – mazie var mācīties. Bet lēmumu par 1. klases atvēršanu sešgadīgajiem nepieņēma, pēc Agritas vārdiem, sabiedrības iebildumu dēļ. «Par maz runājām par šo ideju,» viņa secina.