Grozījumi Darba likumā atvieglos vienošanos par minimālajām algām būvniecībā • IR.lv

Grozījumi Darba likumā atvieglos vienošanos par minimālajām algām būvniecībā

23
Foto: pixabay.com
Baiba Fromane

Ar grozījumiem tiek veicināta arī tiesiskā noteiktība

Šā gada 27.jūlijā Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Darba likuma 18.pantā, kas būtiski atvieglos iespējas noslēgt ģenerālvienošanos par minimālās algas līmeņiem būvniecības nozarē. Grozījumiem atbalstu izteikuši arī sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Ministru kabinetam lemjot tos virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā.

Panākot grozījumus Darba likumā, esam spēruši lielu soli, lai tehniski būtu iespējams noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeņiem būvniecības nozarē. Tomēr no valdības vēl sagaidām motivācijas programmas izstrādi uzņēmējiem, kuri piedalīsies ģenerālvienošanās noslēgšanā. Šāda programma saturiski varētu apvienot dažādus pasākumus, kuri būtu vērsti, piemēram, uz citu virsstundu apmaksas kārtību nekā tas ir noteiks likumā vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumiem. 

Ar minētajiem grozījumiem tiks noteikts, ka ģenerālvienošanos no darba devēju puses var slēgt ne tikai tos pārstāvošās organizācijas vai apvienības, bet arī atsevišķi darba devēji. Vienlaikus precizētā likuma norma nosaka, ka atsevišķiem darba devējiem arī ir iespēja pievienoties jau noslēgtajai ģenerālvienošanai, kas ir vērtējams kā nozīmīgs procesuāls atvieglojums.

Ģenerālvienošanās noslēgšanas iespējas atvieglo arī tās slēdzēju kopējā apgrozījuma apjoma samazināšana. Ar jaunajām normām tiek noteikts, ka ģenerālvienošanās kļūst saistoša visiem nozares darba devējiem, ja ģenerālvienošanos noslēgušo darba devēju preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma. 

Darba likuma līdzšinējā redakcija paredzēja, ka ģenerālvienošanās var kļūt saistoša visiem nozares darba devējiem, ja ģenerālvienošanās slēdzēji nozarē nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 60 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.

Būtiski, ka ar grozījumiem tiek veicināta arī tiesiskā noteiktība, paredzot, ka ģenerālvienošanās slēdzēju kritēriju izpilde, proti, kopējais apgrozījuma vai pakalpojumu apjoms tiek noteikts atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Līdz šim datu avots likumā nebija norādīts, līdz ar to katras nozares darba devējiem bija jāpierāda noteikto kritēriju izpilde ar savā rīcībā esošo informāciju, kas nozīmē potenciāli strīdīgas situācijas par aprēķinu pamatotību.

Atbilstoši likuma jaunajai redakcijai, lai pārliecinātos par to, vai sasniegts viens no diviem likumā noteiktajiem kritērijiem (nodarbināto skaits vai apgrozījums), ir vērtējami ne tikai tie darba devēji, darba devēju organizācijas un darba devēju organizāciju apvienības, kas noslēgušas šo ģenerālvienošanos, bet arī tie, kas ir pievienojušies vēlāk. Līdz ar to, ja sākotnēji ģenerālvienošanos noslēgušie darba devēji, darba devēju organizācijas un šādu organizāciju apvienības nodarbināja, piemēram, 30 procentus darbinieku, bet vēlāk, kad šādai ģenerālvienošanās pievienojās citi darba devēji un organizācijas, tiek nodarbināti 55 procenti darbinieku, tad šādu ģenerālvienošanos varēs pasludināt par vispārsaistošu atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai.

Lai dotu iespēju tiem darba devējiem, kas nebija iesaistījušies ģenerālvienošanās noslēgšanā vai nepievienojās tai vēlāk, pienācīgi sagatavoties jauno saistību izpildei, Darba likuma jaunajā redakcijā tiek paredzēts, ka turpmāk vispārsaistošā ģenerālvienošanās stājas spēkā ne ātrāk kā trīs mēnešu laikā no dienas, kad tā tiek publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Iepriekš likums noteica ģenerālvienošanās spēkā stāšanos dienā, kad par to informācija tiek publicēta izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Autore ir Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja

 

Komentāri (23)

basta 02.08.2017. 15.07

Par minimālām algām, baņķieriem, juristiem, grāmatvežiem un IT speciālistiem arī vajadzētu vienoties. Nevar taču prasīt, lai viņiem maksātu tik pat cik trauku mazgātājiem, sētniekiem un naktssargiem.

0
-5
Atbildēt

0

fretka 02.08.2017. 11.26

.

“Autore ir Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja”

——

Un kas viņa bija pirms tam? Vienkārši interesanti uzzināt :)

Lai rosinātu valsts līmeņa pārmaiņas būvniecības nozarē, par Latvijas lielāko būvuzņēmēju pārstāvošās organizācijas vadītāju apstiprināta Baiba Fromane, informē organizācijas pārstāvji.

Līdzšinējais vadītājs Valdis Birkavs turpinās darbu, ieņemot organizācijas goda prezidenta amatu.

Baiba Fromane ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot maģistra grādu tiesību zinātnēs. Iepriekš vadījusi Latvijas Nebanku kredītdevēju asociāciju, kā arī bijusi valdes priekšsēdētāja SIA Biroju centrs Ezerparks. Tāpat Baibai Fromanei ir pieredze valsts pārvaldē, strādājot par tieslietu ministra biroja vadītāju, Eiropas Parlamenta deputāta konsultanti, Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāju, kā arī par finanšu ministra padomnieci.

http://www.db.lv/ipasums/baiba-fromane-nebanku-nozari-nomaina-uz-buvniecibas-sektoru-442737

SIA Biroju centrs Ezerparks

Saskaņā ar 2008. gada 18. marta LR Ministru kabineta rīkojumu Nr. 141, kā arī dalībnieku līgumu, kas noslēgts starp VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un SIA „Mežaparks SPV” tika nodibināta kopsabiedrība SIA „Biroju centrs Ezerparks”, kuras mērķis ir uzbūvēt un apsaimniekot biroju ēkas, kas piemērotas VID centrālā aparāta struktūrvienību un citu valsts iestāžu (institūciju) vajadzībām.

http://www.bce.lv/lv/par-projektu

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija

Galvenās ātro kredītu lobējošās iestādes – Latvijas Nebanku Kredītdevēju asociācijas (LNKA) – izplatītajā reklāmā tās vadītāja Baiba Fromane pārmet valstij, kas “pēdējā laikā” esot spērusi “virkni soļu, lai šo legālo nozari Latvijā iznīcinātu”. Tajā pašā laikā Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) tiek pārmests, ka tas “nedara neko”, lai “nelegālos aizdevējus Latvijā apkarotu”. Šie ir diezgan drosmīgi pārmetumi un pēc tiem būtu jāsecina, ka valsts teju vai veicina nelegālo uzņēmējdarbību. Tas, ka PTAC patiesībā dara savu darbu un apkaro nelegālos aizdevējus, situāciju, LNKA uztverē, šķietami nemaina. Tas ir tā, jo, līdzīgi kā termiņuzturēšanās atļauju biznesa lobētāji, arī ātrie kreditētāji un to pārstāvošās organizācijas ignorē tām neērtos faktus, bet sev vēlamo bieži vien pasniedz par esošo.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/roberts-zile-atrie-krediti-legali-darga-izvele.d?id=45711464

Un tagad – partijas “Latvijas attīstībai” valdes locekle.

http://www.attistibai.lv/par-mums/valde

+3
-8
Atbildēt

1

    andrejs > fretka 02.08.2017. 12.30

    SIA „Biroju centrs Ezerparks”, kuras mērķis ir uzbūvēt un apsaimniekot biroju ēkas, kas piemērotas VID centrālā aparāta […] vajadzībām

    —————–

    Tik tiešām jaunkundze, kuras viedoklī ir vērts ieklausīties… :)

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu