Miljonu ieņēmumi valsts budžetā, kas draud pazust • IR.lv

Miljonu ieņēmumi valsts budžetā, kas draud pazust

8
Foto: BNS/LETA
Gustavs Zatlers

Kas notiek ar pierobežas tirdzniecību ar Igauniju

Daudziem noteikti ir zināms par veiksmīgo Igaunijas pārrobežas tirdzniecību ar Somiju. Patlaban līdzīga situācija Latvijai ir izveidojusies ar Igauniju, kur pēdējā gada laikā strauji pieaudzis akcīzes nodoklis dažādiem alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum. Ieguvēji no šīm mūsu kaimiņvalsts nodokļu izmaiņām ir Latvijas uzņēmēji, attiecīgie pierobežas reģioni un valsts kopumā. Proti, šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas valsts no pierobežas tirdzniecības ar Igauniju ir ieguvusi vairāk nekā 16 miljonu eiro, bet gada griezumā prognozējami nodokļu ieņēmumi vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

Atsevišķu politiķu vēlme daudz straujāk paaugstināt akcīzes nodokli alum un citiem alkoholiskajiem dzērieniem šo situāciju var būtiski mainīt, pazaudējot valsts budžetā tik ļoti trūkstošos līdzekļus.

Ja aplūkojam akcīzes nodokļa ieņēmumus no alus šā gada pirmajā pusgadā, ieņēmumu plāns ir izpildīts (103%), pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, jo Latvijā vietējais alus patēriņš krītas jau vairākus gadus un nav sagaidāms, ka šī situācija strauji uzlabosies. Turpretī pierobežas tirdzniecības apjomi ar Igauniju palielinājušies trīs reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Turklāt ir jārēķinās, ka, sākot ar 2018. gadu, Latvijā tiks aizliegta alus tirdzniecība divu litru PET iepakojumā, kas ietekmēs aptuveni 40% alus tirgus un noteikti atstās iespaidu uz nodokļu ieņēmumiem.

Kā rāda Somijas un Igaunijas pieredze, laikā, kad Igaunijai bija daudz draudzīgāka nodokļu politika, tirdzniecība ar Somiju strauji uzplauka. Turklāt ieguvēji bija ne tikai alkohola tirgotāji, bet arī saistītās nozares – transports, sabiedriskā ēdināšana, viesnīcas u.c. Savukārt Somijai situācija bija gluži pretēja. Piemēram, importa alkohola daudzums valstī strauji palielinājās, akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola samazinājās un alus nozarē strādājošo skaits saruka par 35%.

Šobrīd politiķiem, lemjot par akcīzes palielināšanu alum, būtu jāņem vērā, ka straujas un nepārdomātas nodokļa likmes izmaiņas var apdraudēt ne tikai akcīzes un PVN nodokļa ieņēmumus, bet arī darba vietu samazināšanos Latvijas reģionos.

Alus nozare nav pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu, taču tai ir jābūt pārdomātai un pakāpeniskai, par ko iepriekš jau bija panākta vienošanās starp nozari un Finanšu ministriju.

Pēdējo trīs gadu laikā akcīzes nodoklis alum ir pieaudzis jau par 45%, taču patlaban vēlme to viena gada laikā paaugstināt par 100% ir neprāts un pretēji jebkādai loģikai, domājot par valsts ekonomisko attīstību.

Aicinu cienījamos politiķus uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum skatīties daudz plašākā kontekstā un ilgtermiņā, nevis ar revolucionāru pārliecību paaugstināt nodokļus, nemaz nezinot, kā tas ietekmēs mūsu ekonomikas attīstību.

Autors ir “Cēsu alus” pārdošanas un mārketinga direktors

 

Komentāri (8)

cabulis 27.07.2017. 09.57

Nez vai tas ir ar ironiju: Aicinu cienījamos politiķus …. Es domāju vārdu “cienījamos”.

+4
-1
Atbildēt

0

dzeris49 27.07.2017. 08.13

Autoram taisnība, ar divlitreņu aizliegumu un akcīzes dubultošanu efekts, drīzāk, būs pretējs cerētajam.

Labāk lai dzer alu, nekā “krutku” un surogātus, kuru patēriņš noteikti pieaugs, pieaugot alus cenām, alus patēriņš, tātad arī nodokļi, samazināsies.

+4
-2
Atbildēt

1

    edge_indran > dzeris49 27.07.2017. 11.59

    —————-

    Cēsu alus ir alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā. 99,67 % tā kapitāldaļu pieder Somijas Olvi. Galvenais birojs un ražotne atrodas Cēsīs. (Vikpēdija)

    =======================================================================================

    Autors par iespējamo peļņas samazinājumu satraucas. Būsim reāli – vienīgā iespēja vietējo valdōbai kaut ko dabūt no skandināviem vai citiem skauģiem, ir izmantojot fiskālās politikas instrumentus (nodokļu celšana).

    Vajag dalīties, nevis censties virspeļņu sev kabatā iebāzt. Hūte nav muļķis.

    https://www.youtube.com/watch?v=LKgAEDGGzTA

    0
    0
    Atbildēt

    0

basta 27.07.2017. 11.46

Mūsu prokremliskie varturi vienmēr ir bijuši, kā Maskavas ķīlis Baltijā. LC komunistu cūku un čekas pidarasu dēļ netika izveidota Baltijas valūtas un muitas ūnija. Uz Lietuvas un Igaunijas robežām tika uzbliezti pamatīgākie robežpunkti, kamēr uz Krievijas un Baltkrievijas robežām vietām robežsargi un muitnieki mitinājās vagoniņos. Protams, ka nav iespējams pieņemt vienotus likumus un nodokļus, kas atvieglotu dzīvi un pārvaldi visā Baltijā, kad mūsu nolādētie kolorado lenteņi, lai viņi mokās nosprāgst un viņu dzimtas iznīkst, lec kazačoku 9. maijā Sarkanā laukumā un ved seperātas sarunas ar ienaidnieku.

+2
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu