Elīna Pinto, organizē pirmo Eiropas Latviešu kongresu • IR.lv

Elīna Pinto, organizē pirmo Eiropas Latviešu kongresu

5
Lai arī ar portugāļu vīru un diviem bērniem dzīvo Luksemburgā un ģimenē sarunājas četrās valodās (luksemburgiešu, latviešu, franču un portugāļu), Elīna jūtas kā daļa no Latvijas.

Savu atvaļinājumu Elīna Pinto ziedo tam, lai pulcinātu Eiropas latviešus uz nozīmīgu sarunu  par Latvijas izaugsmi – šajā nedēļas nogalē risināsies pirmais Eiropas Latviešu kongress. Satikšanās notiks uz kuģa, ceļojot pāri Baltijas jūrai no Rīgas uz Stokholmu un atpakaļ. Ideja virmojusi jau daudzus gadus, jo pietrūcis kvalitatīvas un mūsdienīgas sarunas par kopējo nākotni. «Vēlējos, lai tā nebūtu kārtējā sausā parunāšana, tādēļ šo kongresu veidojam kā praktisku sadarbības platformu. Mēs apkoposim mazākas un lielākas iniciatīvas Latvijas izaugsmei,» saka Elīna.

Pašas pieredze un darba gaitas vijušās no jurisprudences Latvijā līdz diplomātijas un starptautisko krīžu risināšanas aizkulisēm Briselē, Ženēvā un Ņujorkā, piestājot arī pasaules karstajos punktos Āfrikā un Afganistānā. Pirms pieciem gadiem Elīna devās līdzi vīram Orlando, lai apmestos uz dzīvi viņa dzimtajā Luksemburgā. Tur nāca pasaulē dēliņš Ernests, bet mazā Matilde pirms diviem gadiem piedzima Rīgā, saulgriežu naktī. «Lepojos, ka mazie jau izzina pasauli latviešu valodā. Apbrīnoju neskaitāmās ģimenes ārpus Latvijas, kas spēj ieguldīt nerimstošu darbu, lai koptu un uzturētu mūsu valodu».

Elīna šobrīd ir Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde, tādēļ aktīvi seko līdzi, lai Latvijas likumos un politikā netiktu piemirsts, ka mūsdienās vairāki simti tūkstošu mūsu cilvēku mīt ārzemēs. Lai gan gandrīz katram Latvijā kāds radinieks vai draugs jau studē, strādā vai veido ģimeni ārvalstīs, latviskā piederība nereti tiek veidota šķeļošos pretnostatījumos: palicēji un aizbraucēji. Elīna cer – beidzot apzinoties, ka visi patiesībā esam savējie, mēs varētu vienoti vēltīt spēkus patiesi nozīmīgiem darbiem, ceļot Latviju. «Latvieši nekad nav bijuši kautri vietsēži. No aizgājušo laiku kuršu jūrasbraucējiem līdz veiksmīgiem uzņēmējiem un izciliem māksliniekiem. Esam devušies ārpus Latvijas un atstājuši savas pēdas pasaulē. Tā ir daļa no mūsu identitātes. Šī brīvība dzīvot bez robežām un lemt savu likteni ir arī vērtība, par ko vēl nesen sapņoja un cīnījās mūsu priekšgājēji.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu