Diena: 25. jūlijs, 2017

Igaunijas aviokompānija “Nordica” aizdevusi 4,6 miljonus Slovēnijas lidsabiedrībai “Adria Airways”

Auditoriem nav pārliecības, ka šo aizdevumu izdosies atgūt

Igaunijas nacionālās aviokompānijas “Nordic Aviation Group” (strādā ar zīmolu “Nordica”) pagājušā gada pārskats liecina, ka “Nordica” piešķīrusi savam bijušajam partnerim Slovēnijas nacionālajai lidsabiedrībai “Adria Airways” apmēram 4,6 miljonu eiro kredītu ar faktisko gada likmi 15%, turklāt auditoriem nav pārliecības, ka šo aizdevumu izdosies atgūt, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

2016.gada pārskata debitoru parādu un priekšapmaksu sadaļā ir summa 4,556 miljoni eiro. “Nordic Aviation Group” mārketinga un komunikāciju vadītājs Tomass Uibo ERR apstiprināja, ka runa ir par aizdevumu, ko “Nordica” izsniegusi aviokompānijai “Adria Airways”.

“Adria Airways” kopš “Nordica” nodibināšanas 2015.gada rudenī gadu bija Igaunijas lidsabiedrības galvenais partneris. “Nordica” no “Adria Airways” nomāja biļešu tirdzniecības platformu, kā arī darbības sākumā pirka lidojumu vadības pakalpojumu.

“Izmantojot šādu sadarbības modeli, viens no nepieciešamajiem nosacījumiem bija avansa maksājumi un depozīta iemaksa partnerfirmai, lai tā varētu segt ar sadarbību saistītās izmaksas un iespējamos biznesa riskus,” paskaidroja Uibo.

2016.gada beigās Izbeidzot partnerattiecības, daļa “Nordica” naudas, kas bija palikusi pie “Adria Airways”, pēc abpusējas vienošanās un, ņemot vērā abu pušu intereses, tika pārformēta par kredītu,” viņš piebilda.

“Tāda rīcība, tostarp procentlikmes lielums, tika saskaņota gan ar starptautiskajiem auditoriem, gan ar juridiskajiem konsultantiem. Tas atbilst grāmatvedības uzskaites normām un labai biznesa praksei,” teica Uibo. Viņš arī sacīja, ka lai gan drīz apritēs gads, kopš “Nordica” ir pārtraukusi plaša mēroga sadarbību ar “Adria Airways”, savstarpēja operatīvā sadarbība turpinās joprojām, un, visticamāk, norisināsies arī turpmāk.

Kredīts ir izsniegts eiro, un tā procentu likme atbilstoši līgumam ir 1,9% gadā. Taču gada pārskats liecina, ka kredīta faktiskā gada likme ir 15%.

Auditorfirmas “PriceWaterHouse Coopers” slēdzienā par “Nordica” 2016.gada pārskatu teikts, ka auditoriem nav izdevies iegūt pietiekamus pierādījumus tam, ka šo aizdevumu izdosies atgūt.

“Tāpēc mēs nespējam noteikt, vai kredītprasības atbilstoši stāvoklim 2016.gada 31.decembrī vajadzēja pārvērtēt, un, ja bija nepieciešams, tad par cik,” norādīts auditoru slēdzienā.

Pēc Eiropas Komisijas (EK) 2015.gada novembrī paziņotā lēmuma, ka Igaunijas iepriekšējai nacionālajai aviokompānijai “Estonian Air” ir jāatmaksā valstij tās sniegtā palīdzība 85 miljonu eiro apmērā, jo šī palīdzība neatbilst Eiropas Savienības noteikumiem, “Estonian Air” tika nolemts likvidēt un tāpēc tā pārtrauca reisus. Gatavojoties šādam EK lēmumam, Igaunijas valdība 2015.gada 25.septembrī nodibināja jaunu nacionālo aviokompāniju “Nordic Aviation Group”. Tā sāka veikt reisus no Tallinas lidostas 2015.gada 8.novembrī.

 

Darbam “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā deleģē arī Mežuli un Sudrabu

NULL

Komisijai būs jāizvērtē krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas

Darbam “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā frakcijas deleģējušas Andreju Judinu (V), Mārtiņu Šicu (LRA), Igoru Pimenovu (S), Ritvaru Jansonu (VL-TB/LNNK), Ingunu Sudrabu (NSL) un Aināru Mežuli (ZZS), ziņo LETA.

Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Komisija plānojusi pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem un izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi.

Tāpat izmeklēšanas komisijā paredzēts vērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli caur masu informācijas līdzekļiem.

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi parakstījās 35 deputāti – to atbalstīja “Vienotības”, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) parlamentārieši.

Saeimā par to balsoja 75 tautas priekšstāvji. Neviens nebija pret un neatturējās.

 

Ministru kabinets atļauj “Bite Lietuva” kļūt par TV3, LNT un “Star FM” īpašnieku

 “Bite Lietuva” iegūst kontroli pār visām “MTG Broadcasting AB” sabiedrībām Latvijā

Ministru kabinets otrdien piešķīra atļauju ASV investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” Lietuvas uzņēmumam UAB “BITE Lietuva” iegūt izšķirošu ietekmi Latvijas mediju uzņēmumos SIA “TV 3 Latvia”, AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) un SIA “Star FM”, ziņo LETA. Pilnīgai darījuma noslēgšanai vēl nepieciešams pozitīvs Konkurences padomes (KP) atzinums.

Kā norāda valdības pārstāvji, trīs Latvijas mediju uzņēmumi ieņem ievērojamu Latvijas plašsaziņas līdzekļu tirgus daļu un ir nozīmīgi no nacionālās drošības interešu viedokļa. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma prasībām izšķirošas ietekmes jeb 100% kapitāldaļu iegūšanai šajos uzņēmumos nepieciešama Ministru kabineta atļauja.

Lai pieņemtu lēmumu Ministru kabinets izvērtēja valsts drošības iestāžu sniegtos atzinumus par minēto darījumu, “Bite Lietuva” sniegto informāciju par tās īpašniekiem, kā arī citu pieejamo informāciju, kas ir būtiska vērtējot minēto darījumu no nacionālās drošības interešu viedokļa.

Valsts kancelejās pārstāvji norāda, ka atbilstoši vispārpieejamai informācijai, “Bite Lietuva” iegūst kontroli pār visām “MTG Broadcasting AB” sabiedrībām Latvijā.

Nacionālās drošības likuma grozījumi, kas stājās spēkā 29.martā, cita starpā, paredz Ministru kabineta atļaujas saņemšanu gadījumos, ja persona iegūt būtisku līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās. Šis ir pirmais šāda veida pieteikums kopš grozījumu spēkā stāšanās, par ko Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu.

KP maija beigās saņēma un patlaban izvērtē apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru “Bite Lietuva” iegūst kontroli pār visām “MTG Broadcasting AB” grupas sabiedrībām Latvijā, liecina KP mājaslapā publicētā informācija.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Šā gada martā MTG paziņoja, ka pārdot savu raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs “Providence Equity Partners”. Darījums ietver 100% biznesa daļu pārdošanu par 115 miljoniem eiro, kas atbilst uzņēmuma vērtībai. Lēmums pārdot Baltijas biznesu izriet no MTG notiekošajām pārmaiņām, mainot biznesa fokusu no tradicionālas raidorganizācijas uz globālu digitālo izklaides vidi, norāda uzņēmumā. Darījums pilnībā noslēgsies tikai pēc vietējo uzraugošo iestāžu apstiprinājuma.

MTG, kas kopš 1998.gada darbojas Latvijā, pieder telekanāli TV3, TV3+, TV6, LNT, “Kanāls 2” un radiostacija “Star FM”, kā arī interneta portāli “Tvplay” un “Skaties”. MTG Igaunijā pieder televīzijas kompānija “Viasat Eesti”, televīzijas kanāli TV3, TV6 un TV3+. Savukārt Lietuvā MTG pieder televīzijas kanāli TV3, TV3+, TV6 un “Viasat Sport Baltic”.

“Providence Equity Partners” Baltijas valstīs pārvalda mobilo telekomunikāciju uzņēmumu grupu “Bite Group”, kā arī kontrolē 28,5% Latvijas interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēja “Baltcom” kapitāldaļu.

 

 

Lietuva seko līdzi Krievijas un Ķīnas kopīgajām militārajām mācībām Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas militāro mācību “Sadarbība jūrā-2017” aktīvais posms Baltijas jūrā plānots otrdien un trešdien

Lietuva rūpīgi seko līdzi Krievijas un Ķīnas kopīgajām militārajām mācībām Baltijas jūrā, paziņojis Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Vītauts Umbrass. Lietuva sagaida, ka šajās militārajās mācībās tiks ievēroti starptautisko jūras tiesību standarti un puses atturēsies no ekonomiskās darbības pārtraukšanas Baltijas jūrā, vēsta LETA/BNS.

“Lietuva nepārtraukti novēro un analizē mācības, kas notiek mūsu apkārtnē, kā arī citas militārās operācijas, apmainās ar tās rīcībā esošo informāciju ar NATO sabiedrotajiem,” ziņu aģentūrai BNS sacījis viceministrs.

Krievijas un Ķīnas militāro mācību “Sadarbība jūrā-2017” aktīvais posms Baltijas jūrā plānots otrdien un trešdien.

Abu pušu kara jūrnieki iesaistīsies uguns atklāšanā uz dažādu veidu mērķiem virs ūdens un gaisā, veiks cilvēku glābšanas operācijas un kravu pārvietošanu starp kuģiem. Tāpat notiks treniņi, kuros tiks apgūta palīdzības sniegšana ārkārtas palīdzības kuģim, informēja Krievijas Baltijas jūras kara flotes preses dienestā.

Trīs Ķīnas karakuģi, arī eskadras mīnu kuģis “Hefei”, 21.jūlijā ieradās Baltijas flotes galvenajā bāzē Baltijskā Krievijas Kaļiņingradas apgabalā. Pēc mācībām, kuras noslēgsies 28.jūlijā, Ķīnas kuģi dosies uz Sanktpēterburgu.

Krievijas un Ķīnas militārās mācības notiek katru gadu kopš 2012.gada, tomēr šīs ir pirmās tāda veida mācības Baltijas jūrā.

Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas, mācībās no Krievijas un Ķīnas piedalās apmēram desmit dažādu tipu kuģi, kā arī vairāk nekā desmit lidmašīnas un helikopteri.

Mācību galvenais mērķis paaugstināt Krievijas un Ķīnas jūras spēku sadarbības efektivitāti, vēršoties pret draudiem drošībai jūrā, noslīpēt Krievijas un Ķīnas kaujas kuģu apkalpju sadarbības koordināciju, kā arī nostiprināt draudzību un sadarbību starp abu valstu jūras spēkiem, norādījusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

Daži novērotāji norāda, ka Ķīnas karakuģu ierašanās Baltijas jūrā ir interpretējama kā atbilde uz ASV militāro aktivitāti strīdus ūdeņos Dienvidķīnas jūrā.

Septembrī notiks mācību “Sadarbība jūrā-2017” otrā daļa, kas norisināsies Tālajos Austrumos – Japāņu jūrā un Ohotskas jūrā.

Pērn šīs mācības notika Dienvidķīnas jūrā, par kuras salām Ķīnai ir teritoriālas domstarpības ar citām šīs jūras piekrastes valstīm.

 

 

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

No ministrijas puses trūkst skaidras argumentācijas un loģiska skaidrojuma

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tai skaitā skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Šīm ziņām sekoja vairāku izglītības nozaru biedrību lūgums IZM sniegt plašākus skaidrojumus par reformu, tās mērķiem un nepieciešamību.

Plašākus skaidrojumus no IZM puses vēlētos dzirdēt ne tikai nozares pārstāvji, bet arī Saeimas deputāti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Patlaban reforma rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, turklāt nav skaidrs, kāpēc IZM atkal virza t. s. sešgadnieku jautājumu, kurš jau vairākkārt nav guvis sabiedrības un nozares atbalstu.

Trūkst skaidrojuma un argumentācijas par reformu

IZM šo sešgadnieku jautājumu periodiski aktualizē jau kopš 90. gadiem, to atceros gan tāpēc, ka esmu mamma, gan tāpēc, ka esmu politikā. Tagad ministrijai raksturīgi uzsākt komunikāciju publiskajā telpā par kādu tēmu, pirms tam pilnībā neiepazīstinot ar saviem plāniem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjus parlamentā. Ir virkne jautājumu, par kuriem deputāti uzzina tikai no medijiem, nevis tiešā veidā no IZM. Būtu tomēr normāli, ja ministrija vispirms pārrunātu šos jautājumus Saeimā.

Es atceros arī to laiku, kad tikko bija noslēgusies teritoriālā reforma un valstī dzīvojām krīzes apstākļos. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija viesojās Daugavpils novadā, kur reformas ietekmē mazajās skolās bija radusies virkne problēmu, tai skaitā skolotāju algu samazinājums. Šajās skolās mums lūdza kārtējo reizi neaktualizēt jautājumu par obligāto izglītības apguvi sešgadniekiem, jo skolām pārmaiņu pietika arī bez tā. Pēc tam divās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs nolēma, ka sešgadnieku jautājums nav apspriežams. Taču jau pēc neilga laika plašsaziņas līdzekļos atkal varēja lasīt, ka IZM paspārnē daudzas darba grupas no jauna strādā pie šī jautājuma.

Ar sešgadnieku reformu virkne ierēdņu attaisno savu eksistenci

Neviens no IZM nav skaidri nosaucis ieguvumus, kādi būtu, ja skolas gaitas obligāti sāktos jau sešu gadu vecumā. Tam nav bijis nekāda izvērtējuma, taču par šo jautājumu tiek runāts atkal un atkal. Savulaik komisijas sēdē pat ieteicu kolēģiem pieņemt sarunas par un ap sešgadniekiem kā Latvijas klimatu, kurš pastāv neatkarīgi no mums. Jo kā tolaik, tā arī tagad šis jautājums ar nozares pārstāvjiem nav līdz galam izrunāts. Vai ir noteikti iemesli, kāpēc profesionālā vide šo ideju nav atbalstījusi vairākas reizes? Ja tā, kāpēc IZM uzskata, ka šoreiz būs citādi? Vai tiešām sešgadnieku reformas pamatā ir kāds politisks lēmums, un tā ir jāīsteno, neraugoties uz sabiedrības un nozares pārstāvju pretenzijām?

No ministrijas puses trūkst skaidras argumentācijas un loģiska skaidrojuma, lai būtu saprotams, kāpēc tāda reforma ir nepieciešama. Līdzīgi ministrija uzvedās arī jautājumā par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidēšanu – pēkšņi, bez skaidras argumentācijas un paskaidrojumiem.

Sešgadnieku jautājuma aktualizēšana, manuprāt, ir viens no veidiem, kā virkne ierēdņu attaisno savu eksistenci. Tas neliecina par augstu profesionalitāti. Ja kāds jautājums tiek uzsākts, tas jānoved līdz loģiskam atrisinājumam. Sešgadnieku obligātā apmācība ir tikai viens no punktiem, kas ministrijas dienaskārtībā ir bezgalīgi.

Izglītības nozarē ir būtiskākas problēmas

Ja ministrijai ir tik skaidri un analītiski pamatoti argumenti, kāpēc sešgadniekiem obligāti jāiet skolā, tad IZM pārstāvji ir laipni aicināti nākt uz Saeimas komisiju un skaidrot savu pozīciju. Citādi atkal veidosies situācija, kad ministrija kaut ko izdara, bet Saeima par to uzzina pēdējā. Šādu rīcību var uzskatīt arī par likumdevēja ignorēšanu.

Manuprāt, izglītības un zinātnes nozarē pietiek citu būtisku problēmu, kurām ir jāpievērš uzmanība un kuru risināšanā ir jāiegulda reāls darbs: segregētā izglītība, kuras rezultātā turpinās divkopienu sabiedrības veidošana. Krievu skolu mācību programmu saturs, piemēram, vēsturē. Skolotāji ziņo par aizvien vājākiem centrālo eksāmenu rezultātiem atsevišķos priekšmetos. Nesen Satversmes tiesa atcēla normu par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Lai arī spriedums bija par juridisku normu, proti, ka Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt minimālo izglītojamo skaitu klasēs, tas saistīts ar, manuprāt, plašākā kontekstā diezgan bezatbildīgi risināto skolu reorganizāciju. Nevar pastāvēt tikai aritmētiska pieeja – ja bērnu nav, tad skolu slēdzam. Ja kādā apdzīvotā vietā tiek slēgta skola, ir pilnīgi skaidrs, ka tur arī nākotnē bērnu nebūs.

Autore ir Saeimas deputāte, Nacionālā apvienība

 

VARAM: Deputātu pārstāvniecība Rīgas domes komitejās ir pretrunā ar likumu

Komitejās ir jābūt pozīcijas un opozīcijas proporcionalitātei

Rīgas domes pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos par deputātu pārstāvniecību komitejās ir pretrunā ar likumu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM).

Ministrija nosūtījusi Rīgas domei vēstuli, kurā uzdod precizēt saistošos noteikumus un nodrošināt to atbilstību normatīvo aktu prasībām, aģentūra LETA uzzināja VARAM.

Vērtējot Rīgas domes opozīcijas deputātu iesniegumu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) uzsver: “Likums vienādi jāievēro kā Rīgā, tā visās citās Latvijas pašvaldībās. Rīgas domes pienākums ir izveidot komitejas atbilstoši noteikumiem, nevis savai interpretācijai.”

Viņš piebilst, ka komitejās ir jābūt pozīcijas un opozīcijas proporcionalitātei. Tieši tāpat kā pašvaldība prasa likuma izpildi no iedzīvotājiem, tā tas jāievēro arī deputātiem, piebilst politiķis.

Domes ekskluzīvajā kompetencē ir noteikt domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju. Papildus likumā ietverti nosacījumi, kas jāievēro, veidojot komiteju sastāvu. Proti, katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam, skaidro VARAM.

Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem un nedrīkst pārsniegt pusi no domes deputātu kopskaita, izņemot Finanšu komiteju. Katram deputātam jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim. Tajā pašā laikā nav noteikts maksimālo komiteju skaits, kur var darboties viens deputāts.

Ņemot vērā minēto, ikvienam deputātam ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas strādāt vienādā skaitā komiteju, pauž VARAM. Tāpat, izvērtējot katras komitejas locekļu skaitu, katrā komitejā pēc iespējas jānodrošina proporcionālā dalība katras politiskās partijas pārstāvim.

Savukārt, vērtējot Rīgas domes deputātu pēdējā sasaukuma sēdē izdarītās izmaiņas saistošajos noteikumos, VARAM norāda, ka sasaukt sēdi nakts laikā nav laba prakse, tomēr tas nav aizliegts.

“Lai gan formāli likums nav pārkāpts, tomēr nav ievēroti labas pārvaldības principi. Manuprāt, tas nav pieņemami, ka iepriekšējais sasaukums nakts laikā pieņem lēmumu par to, kā strādās nākamā dome,” akcentē Gerhards.

Jau ziņots, ka “Saskaņa”/”GKR koalīcija aizejošā Rīgas domes sasaukuma pēdējā sēdē veica priekšdarbus, lai spētu nodrošināt stabilu vairākumu visās Rīgas domes komitejās arī nākamajā sasaukumā, kurā abas partijas būtiski zaudējušas pozīcijas, tādējādi līdzšinējā nolikuma apstākļos tas būtu apgrūtinoši. Tika noteikts, ka turpmāk katrs deputāts varēs darboties vairāk nekā divās domes komitejās, līdz ar to visās komitejās tagad darbosies 20 politiķi, no kuriem 11 pārstāvēs valdošo koalīciju.

Rīgas domes opozīcijas partijas vērsušās VARAM, prasot izvērtēt domes iepriekšējā sasaukuma rīcību pēdējā brīdī mainot Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumu.

 

 

Brutālais “bizness” „airBaltic” gaumē

Tā visatļautības pārliecība ir tik liela, ka var runāt un darīt vienalga ko, nekādas konsekvences tas neizraisīs

Skaidri apzinos, ka jebko rakstīt nav nekādas jēgas, – tāpat viss notiks kā notiek. Līdzīgi kā “Rīdzenes” sarunās tiek muldēts sazin vai kas, lai arī katram vidusskolēnam, kurš lasījis vismaz divus detektīvromānus, ir skaidrs, ka mūsdienās var tikt noklausīts praktiski viss. Tā visatļautības pārliecība ir tik liela, ka var runāt un darīt vienalga ko, nekādas konsekvences tas neizraisīs.

Šeit par visatļautību „airBaltic”. Notikumu faktoloģiskā secība un to izraisītā šoka apraksts pielikumā. Šeit daži vispārīgas dabas apsvērumi par „airBaltic” “biznesa” manierēm un kas būtu darāms to izbeigšanai.

1. Ja „airBaltic”, izmantojot savu monopolstāvokli lidostā Rīga, turpina izmantot opciju “flight is overbooked” , tad „airBaltic” informē pasažierus pirms biļetes iegādes, ka lidsabiedrība praktizē “flight is overbooked” opciju. Izsniedz pasažieriem dokumentu – instrukciju, kurā skaidri norādīts, kas un kā pasažierim būtu darāms, nokļūstot “flight is overbooked” situācijā katrā konkrētā lidostā;

2. Kā saprotu, „airBaltic” ir nacionāla lidsabiedrība un tās valdē ir cilvēki, kuri pārstāv valsts, tas ir, tās pilsoņu intereses. Uzskatu, ka šiem cilvēkiem jāiestājas par “flight is overbooked” prakses izbeigšanu, jo tā tieši skar valsts pilsoņus;

3. Katras “flight is overbooked”gadījumā no valdes locekļu darba algām, tajā skaitā „airBaltic” prezidenta, tiek ieturēts noteikts procents kā soda nauda, kura tiek novirzīta pasažieru apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai vai arī labdarībai;

4. Tā kā “flight is overbooked” opcijas piemērošana pensijas vecuma cilvēkiem var izraisīt neprognozējamas sekas, tad vēlams to piemērot fiziski un garīgi stipriem jauniem cilvēkiem, ja „airBaltic” uzskata šādu praksi par normālu (manuprāt, tā ir pilnīgi nepieņemama);

5. Ja „airBaltic” meklē opcijas klientu “aplasīšanai”, sadarbībā ar spēļu biznesa pārstāvjiem varētu pasažieriem rīkot loteriju “tiks pakļauts “flight is overbooked” opcijai vai nē” (joks).

Pielikums (attiecīgie laiki ir norādīti aptuveni)

20.07. Plkst. 14.45 ierodamies Getvikas lidostā, lai reģistrētos lidojumam BT654 Londona – Rīga (biļetes iegādātas 8.03.2017);

16.35 tiek paziņota izeja, dodamies uz to, kur jau prāvs pasažieru pulciņš priekšā (kā tagad saprotu intuitīvi nojauš “flight is overbooked” iespēju);

16.40 mēs tiekam novirzīti sāņus un stāvot stundu gaidām potenciālu iespēju iekļūt pasažieru skaitā (informācijai – Londonas satiksmes līdzekļos sēdvieta tiek piedāvāta acumirklī, tas laikam sirmo matu dēļ);

17.20 no četriem “flight is overbooked” operācijas dalībniekiem divi “laimīgie” tiek uzņemti reisā;

17.25 mēs tiekam pavadīti līdz iezīmētai vietai lidostā, kur stundu pavadām neziņā, sazināmies ar Rīgu, mums tiek paziņota iespēja saņemt kompensāciju 400 eiro apmērā, kas pēc piedzīvotā šoka, gan īpašu sajūsmu neizraisa;

18.25 beidzot ierodas darbiniece, kas mūs izved cauri pases kontrolei, un saņemam nodoto bagāžu;

18.30 esam nogādāti pie serviss centra, ierodas darbiniece ar taloniem dzērieniem (20 mārciņas), kurus gan izmantot neredzam iespēju. Apmēram stundu, atkal stāvot, esam neziņā, kamēr servisa centra darbiniece par mums apžēlojas (iespējams, pēc saziņas ar Rīgu, uz kurieni zvanām vairākas reizes, paldies Dievam, mobilie telefoni bija uzlādēti, nestādos priekšā, kas notiktu, ja mobilie sakari nebūtu pieejami);

19.15-19.30 saņemam informāciju par viesnīcu, lidojumu nākamajā dienā caur Kopenhāgenu no Hitrovas lidostas un ekspress autobusa biļeti ar paskaidrojumu, ka uz terminālu Nr.5 mēs nokļūsim kājām (tas, protams, nav tiesa un otrā rītā “shuttle bus” apmaksājam paši);

Noslēdzot šīs pirmās dienas aprakstu, vēl jāpiezīmē, ka neviena no darbiniecēm pie izejas nevēlējās nosaukt savu uzvārdu, aizbildinoties, ka par visu atbildīgs esot „airBaltic”. Vienīgi maiņas vecākais kā džentlmenis savu vārdu un uzvārdu nosauca – Ben Jones.

21.07. 17.20 ierodamies Rīgā no Kopenhāgenas. Nodotā bagāža nav atnākusi. Noformējam attiecīgos dokumentus;

18.00 (aptuveni) esam pie „airBaltic” servisa centra, mums paziņo, ka pienākas kompensācija 250 eiro – kā par nenotikušu reisu īsāku par 1500 km. Atceroties savu autobraucienu uz Parīzi, kur, liekas, nobraucu 2000 km, esmu neizpratnē. Darbiniece lielmanīgi paskaidro, ka lidmašīnas lidojot “pa taisno”. Pēc vakardienas telefonsarunu noklausīšanās darbinieces pieņem lēmumu, ka mums tomēr pienākoties 400 eiro katram.

Nekādu īpašu sajūsmu pēc sagandētā ceļojuma un piedzīvotā šoka gan tas neizraisa, vienīgi neliels gandarījums, ka „airBaltic”, pateicoties Eiropas Savienības regulām, ir sodīts;

22.07. 10.30 zvanām uz informācijas centru par nozaudēto bagāžu, tā atradusies. Varēšot paši braukt pakaļ, jo sestdienā strādājošais kurjers jau esot aizbraucis. Varot gaidīt līdz svētdienai, tad gan piegāde notikšot vienīgi Rīgas robežās. Līdzekļi šī servisa uzlabošanai iegūstami no p.3. minētām darbībām vai arī p.5. (joks).

Autors ir profesors, LZA īstenais loceklis, Akadēmijas „Europeae” īstenais loceklis

 

Rīgas Doma dārzā izrādīs filmas “Četri balti krekli” atjaunoto kopiju

Rīgas Doma dārzā ceturtdien plkst.22.30 notiks Rolanda Kalniņa filmas “Četri balti krekli” atjaunotās kopijas seanss

Filmas “Četri balti krekli” vēsturisko kontekstu pirms seansa skaidros kino vēsturniece Kristīne Matīsa.

Šogad kino seansi “Četri balti vakari” veltīti režisoram Kalniņam viņa 95 gadu jubilejā. Viņš ir viens no retajiem Latvijas kino klasiķiem, kura radošā darbība ļauj runāt par tiešu saistību ar pasaules kino vēsturi un tās spožākajām virsotnēm.

Tā ir īsta talanta pazīme, pat cauri ”dzelzs priekškaram” sajust pasaulē valdošās brīvības vēsmas un tendences. Katrā ziņā tieši Kalniņa 60.gadu filmas gluži uzskatāmi runā vienā valodā ar tābrīža pasaules kino jaunajiem viļņiem.

Filmu programmu “Četri balti vakari” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, organizē biedrība ”Ascendum” sadarbībā ar Nacionālo kino centru un Francijas Kultūras institūtu.

 

Vācija piešķirs vēl 100 miljonus eiro Mosulas atjaunošanai

Berlīne jau piešķīrusi 50 miljonus eiro situācijas uzlabošanai 

Vācija šogad piešķirs papildus 100 miljonus eiro situācijas stabilizācijai no džihādistiem atbrīvotajā Mosulas pilsētā un tās atjaunošanai, paziņojis Vācijas ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrs Gerds Millers.

Berlīne jau piešķīrusi 50 miljonus eiro situācijas uzlabošanai rajonos, kuros ieradās bēgļi no Mosulas, un kaujās ar grupējumu “Islāma valsts” sagrauto rajonu atjaunošanai, ziņo LETA/DW.

Kā intervijā mediju grupai “Funke” pavēstīja Millers, vairums bēgļu vēlas atgriezties Mosulā.

Irākas premjerministrs Haiders al Abadi 9.jūlijā pasludināja uzvaru pār “Islāma valsti” Mosulā. Irākas otrā lielākā pilsēta Mosula “Islāma valsts” kontrolē nonāca 2014.gada vidū un tika uzskatīta par grupējuma pēdējo lielāko atbalsta punktu Irākā.

Valdības spēkiem janvārī izdevās atkarot pilsētas austrumdaļu, bet uzbrukums rietumdaļas atbrīvošanai sākās februārī.

 

ES operācijā pret cilvēku tirdzniecību aizturēti 107 aizdomās turamie

ES dominē cilvēku tirdzniecības grupējumi no Nigērijas, Dienvidamerikas un Austrumeiropas

Eiropas Savienības (ES) Tiesībsargāšanas sadarbības pārvalde (Eiropols) pirmdien paziņoja, ka Eiropas mēroga izmeklēšanā par cilvēku tirdzniecību un seksuālu izmantošanu aizturēti 107 cilvēki, vēsta LETA/DPA.

Austrijas policijas vadītajā operācijā piedalījās tiesībsargājošās iestādes no 22 ES valstīm un trešajām valstīm un tā bija vērsta pret “organizētās noziedzības grupējumiem, kas tirgojās ar neizsargātām personām ar seksuālas izmantošanas mērķi”, teikts Eiropola paziņojumā.

Upuru un aizdomās turamo tautība norāda uz to, ka ES dominē cilvēku tirdzniecības grupējumi no Nigērijas, Dienvidamerikas un Austrumeiropas, paziņoja Eiropols.

Operācijas gaitā vairāk nekā 4000 vietās – sarkano lukturu kvartālos, bordeļos un masāžas salonos – tika pārbaudīti vairāk nekā 120 000 cilvēku.

Kā pavēstīja Eiropols, īpaša uzmanība tika pievērsta reklāmām internetā, kurās bija redzami seksuālas izmantošanas upuri.