Diena: 20. jūlijs, 2017

LTV valdei piešķir prēmijas 90% apmērā no divu mēnešalgu kopsummas

NEPLP LTV valdi prēmē par 2016.gada mērķu labu izpildi

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien nolēma piešķirt Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļiem prēmijas 90% apmērā no divu mēnešalgu kopsummas, ziņo LETA.

Kā liecina LTV mājas lapā publiskotais LTV valdes atalgojums, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte mēnesī vidēji saņem 5175 eiro, savukārt pārējie LTV valdes locekļi – Sergejs Ņesterovs un Ivars Priede katrs mēnesī vidēji saņem 4657,81 eiro.

Atbilstoši aģentūras LETA aprēķiniem, Beltem izmaksātās prēmijas apmērs varētu būt 9315 eiro, savukārt Ņesterovam un Priedem katram varētu izmaksāt 8384,06 eiro, kopumā LTV valdei izmaksāto prēmiju summai esot 26 083,12 eiro.

NEPLP locekle Ieva Beitika teica, ka padome katru gadu lemj par prēmiju piešķiršanu sabiedrisko mediju valdēm, balstoties uz iepriekšējā gadā noteikto valdes mērķu un uzdevumu izpildi.

Atbilstoši NEPLP vērtējumam, LTV vadība aizvadītajā gadā visus tās pārraudzībā esošos uzdevumus izpildījusi ar uzviju, noturējusi LTV kanālu kopējo skatīšanās laika daļu (CSOV%, 4+) lielāku par 16%, jo LTV kanālu skatīšanās laika daļa 2016.gadā bija 17,9%.

LTV valde arī noturējusi LTV1 kanāla skatīšanās laika daļu auditorijā vecumā no 35 līdz 64 gadiem lielāku par 8%, jo LTV1 kanāla skatīšanās laika daļa iepriekšminētajā auditorijā 2016.gadā bija 10,2 %.

Tāpat LTV vadība līdz 2016.gada beigām palielinājusi LTV interneta platformu “ltv.lv” un “lsm.lv” sasniegto auditoriju līdz 265 000 unikālajiem lietotājiem mēnesī, pārsniedzot sākotnēji noteikto 220 000 unikālo lietotāju skaitu.

LTV valde arī saglabāja LTV auditorijas apmierinātību ar satura kvalitāti virs 70%, jo 2016.gadā ar satura kvalitāti apmierināti bijuši 75% LTV auditorijas.

Vienlaikus LTV valde uzdevumu saglabāt reklāmas ieņēmumus vismaz 2015.gada apjomā izpildīja ar uzviju, jo LTV reklāmas ieņēmumi ir auguši no 2,938 miljoniem eiro 2015.gadā uz 3,25 miljoniem eiro 2016.gadā, veidojot 10,6% pieaugumu.

Prēmiju aprēķinu veiks LTV.

 

 

NEPLP izbeidz administratīvā pārkāpuma lietvedību pret LTV par Rīgas domes kritiku

NEPLP izvērtēja, kāpēc raidījumā “Tieša runa” nepiedalījās Rīgas domes pārstāvji

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien nolēma izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību pret Latvijas Televīziju (LTV) par raidījumā “Tieša runa” pausto Rīgas domes (RD) kritiku, LETA pastāstīja NEPLP Monitoringa nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs. Uzsāktās lietvedības laikā netika konstatēts administratīvais pārkāpums LTV raidījumā.

Aģentūra LETA šā gada martā vēstīja, ka NEPLP sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību pret LTV par iespējamu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpšanu raidījumā “Tieša runa”, kurā tika apspriests un kritizēts Rīgas domes darbs.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere iepriekš teica, ka sāktā lietvedība nav interpretējama kā NEPLP vēršanās pret LTV. “Padome ir ierosinājusi administratīvo lietu, kurā pārbaudes rezultātā mēs secināsim vai televīzija ir pārkāpusi likumu, vai nē. Mēs neesam sākuši un neesam nekad formulējuši, ka LTV ir pārkāpusi [likumu]. Mēs esam uzsākuši procesu, lai izpētītu, vai LTV ir darījusi visu, lai būtu šie divi dažādie viedokļi jeb pareizāk visi viedokļi tiktu uzklausīti raidījumā “Tieša runa”,” sacīja Ķezbere.

Taujāta, kāds sods varētu draudēt LTV pārkāpuma gadījumā, Ķezbere sacīja, ka tas ir atkarīgs no tā, kas tiks konstatēts. “Var nebūt sods, var būt sods. Mēs varam arī secināt, ka LTV ir izdarījusi visu, ko tai bija jāizdara, lai godprātīgi novadītu šo diskusiju, tādēļ nav teikts, ka tur noteikti būs sods,” norādīja NEPLP priekšsēdētāja.

NEPLP informēja Rīgas domes vadošo koalīciju priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) personā un domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika (GKR) personā par to, ka, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība pret LTV.

RD skaidroja, ka LTV 18.janvārī pārraidīja raidījumu “Tieša runa”, kurā piedalījās politisko partiju “Vienotība”, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji, žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele un sociālo tīklu eksperts Guntars Meluškāns. Raidījums bijis veltīts Rīgas pašvaldības darba kritikai, taču neviens RD pārstāvis uz raidījumu uzaicināts nebija.

NEPLP norādīja, ka LTV ir rīkojusies pretēji Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajam -atspoguļojot sabiedrībai svarīgas, pretrunīgi vērtētas tēmas, jātiek atspoguļotiem dažādiem viedokļiem. Arī kritizētajai pusei ir jānodrošina iespēju izteikt savu viedokli.

“Padome secina, ka raidījumi, kas veidoti par pašvaldību vēlēšanām, īpaši, ja diskusijā piedalīties tiek aicināti politisko partiju pārstāvji, kas kandidēs pašvaldības vēlēšanās, ir uzskatāmi par sabiedrībai svarīgu tematu. Pārbaudes ietvaros NEPLP nekonstatēja, ka sižetiski vai pārraides laika ziņā nepārprotami saistītu raidījumu ietvaros LTV programmā “LTV1″ ir atspoguļots RD koalīciju veidojošo politisko partiju viedoklis, kas, ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju ievērojamo atbalstu un raidījuma pieteikto tematiku, nepārprotami ir uzskatāms par būtisku viedokli, kam raidījuma vai tā cikla ietvaros ir jābūt pienācīgi izvērtētam, ko LTV nav ievērojusi,” par NEPLP secināto informēja domē.

Kā skaidroja pašvaldība, tādējādi LTV, izplatot minēto raidījumu “Tieša runa”, esot pārkāpusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta ceturto daļu.

LTV raidījuma “Tieša runa” veidotājs un vadītājs Guntis Bojārs teica, ka NEPLP sāktā lietvedība pret LTV nav pamatota, tomēr padomei jāļauj juridiski risināt radušos jautājumu.

Pēc Bojāra teiktā, raidījums tika veidots saistībā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Turklāt sākotnēji bija plānoti divi raidījumi – vienā bija paredzēts piedalīties pašlaik RD pie varas esošajiem politiķiem un ekspertiem, un otrā bija plānots organizēt diskusiju ar citiem kandidātiem un ekspertiem, lai izvērtētu alternatīvo politisko spēku piedāvājumu.

“Tā problēma šajā gadījumā bija tāda, ka Ušakovs un Ameriks (..) atteicās piedalīties raidījumā, jo viņiem nepatika izvēlētie eksperti. Diemžēl Ušakovam šī ir tāda ierasta prakse, jo mēs viņu aicinājām arī uz raidījumu par Rīgas Centrāltirgu, kur poļu produkcija tiek uzdota par latviešu, un arī uz raidījumu par Kapu tramvaju. Abās reizēs Ušakovs pateica, ka nepiedalīsies,” sacīja Bojārs.

Viņš Ušakova rīcību nodēvēja par politisko koķetēšanu un, pēc Bojāra domām, Ušakova sūdzība par vienpusīgu Rīgas pašvaldības darba kritiku raidījumā “Tiešā runa” liecina, ka politiķim raksturīga dubultmorāle.

 

Savākta puse no deputātu parakstiem par oligarhu sarunu izmeklēšanas komisiju

Pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv “Vienotības” frakciju

Par “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv “Vienotības” frakciju, – Kārlis Seržants (ZZS) un Einars Cilinskis (VL-TB/LNNK), ziņo LETA.

Kopumā savākti 18 no 34 nepieciešamajiem parakstiem, tiek sagaidīts, ka daudzi deputāti, kuri šajās dienās nav parlamentā, šo pieprasījumu parakstīs piektdien pirms Saeimas sēdes. Tad Saeima jau rīt arī varētu lemt par šīs parlamentārās komisijas izveidi.

Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

 

Slocenes upē Tukumā atkal konstatētas beigtas zivis

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis. Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu, lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes.  Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.

2015.gadā Slocenes upē un Šlokenbekas Dzirnavu ezerā masveidā gāja bojā zivis. Krimināllietā par Šlokenbekas Dzirnavu ezera un Slocenes upes piesārņošanu ir apsūdzēts SIA Tukuma ūdens vadītājs Ainārs Feldmanis, kurš, kā uzsver apsūdzība, bija atbildīgs par uzņēmuma darbības tiesiskumu un vides aizsardzības prasību izpildi.

Saskaņā ar prokuratūras lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētā persona ilgstoši neveica efektīvus pasākumus, lai kāda akciju sabiedrība regulāri un būtiski nepārkāpj līguma nosacījumus.

2015.gada jūnijā un jūlijā, apsekojot uzņēmumam piederošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, uzņēmuma valdes loceklis konstatēja, ka tām bija radušies darbības traucējumi – samazināta skābekļa daudzums attīrīšanas iekārtas kamerās, aktīvās dūņas pelēkā krāsā un nepatīkama smaka. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās gāja bojā aktīvas dūņas un netika nodrošināts piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais paliekošā fosfora procentuālais samazinājums.

Prokuratūra uzskata, ka apsūdzētā persona neinformēja Valsts vides dienestu par kaitējumu videi. Tāpat minētā persona neveica neatliekamos un sanācijas pasākumus Slocenes upē, kā arī pieļāva, ka laikā no pagājušā gada 7.jūlija līdz 2015.gada 17.jūlijam notekūdeņu attīrīšanas iekārtas novadīja Slocenes upē nepietiekoši attīrītus notekūdeņus. Tas izraisīja zivju masveida bojāeju Slocenes upē un Šlokenbekas Dzirnavu ezerā.

Rezultātā radīts liels apdraudējums ūdens videi, nodarīts mantisks zaudējums Latvijai par kopējo summu 9401 eiro. Tāpat Engures novada domei nodarīti zaudējumi 220 eiro apmērā, savukārt Tukuma novada domei – 30 797 eiro apmērā.

 

Pētījums: Latvijas skolēnu skaits pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai

Tas nozīmē izglītības pakāpes samazināšanu vismaz 183 vidusskolām

Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai, pētījumā par optimālo mūsdienu skolu tīklu Latvijā secināja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Vidusskolu 10.-12.klašu posmā būtu jābūt ne mazāk kā 150 skolēniem, izņemot attālus Latvijas reģionus, savukārt lielpilsētām būtu nosakāms lielāks skolēnu skaits, prezentējot pētījumu par optimālu vidusskolu tīklu, rekomendē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Lai Latvijas skolēniem nodrošinātu konkurētspējīgu izglītības līmeni attīstīto valstu vidū, izglītības sistēmai savos efektivitātes rādītājos jātuvojas attīstītajām valstīm, teikts pētījumā par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība būtu jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus radot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma, gan skolu aprīkojuma līmeņa celšanai. Esošajā finansējumā to iespējams panākt tikai, veicot skolu tīkla optimizāciju, pārliecināti pētījuma veicēji.

2016./2017.mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas, savukārt skolēnu skaits šajā mācību gadā vidusskolas posmā noslīdējis līdz 34 699, kas ir par aptuveni 24 000 mazāk nekā pirms astoņiem gadiem.

Pētījumā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams, lai nokomplektētu 130 vidusskolas, un tas nozīmē izglītības pakāpes samazināšanu vismaz 183 vidusskolām, ziņo LETA.

40 vidusskolas optimizācijas rezultātā varētu nākties pārveidot par pamatskolām vai sākumskolām Rīgā, četras – Daugavpilī, pa trim – Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, pa divām Rēzeknē un Kuldīgā.

Turlajs skaidroja, ka ir jārēķinās ar to, ka vairākos attīstības centros skolēnu pietiek tikai vienas vidusskolas vai ģimnāzijas uzturēšanai, taču, kā to pierāda Smiltenes piemērs, optimizācijas rezultātā iespējas nodrošināt gan izglītības kvalitāti, gan algu pieaugumu skolotājiem, sacīja Turlajs.

Iespējams, vidusskolu skaits mazajām pašvaldībām, savstarpēji nespējot vienoties, būs vēl mazāks, skaidroja ekonomģeogrāfs.

Tāpat jārēķinās ar potenciālā vidusskolēnu skaita samazināšanos par labu profesionālās izglītības iestādēm saistībā ar centralizēto eksāmenu ieviešanu pamatskolās un nosakot sekmības cenzu mācību turpināšanai vidusskolā.

Turlajs norādīja, ka optimālā skolu tīkla izveidi kavē pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņu pašvaldībām par sadarbību izglītības jomā. Tāpat lielākās pašvaldību daļas nespēj vai nevēlas savā pārraudzībā esošā skolu tīkla efektivitātes rādītājus tuvināt Eiropas vidējiem rādītājiem.

Arī izpratnes trūkums lielā sabiedrības daļā par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā, eksperta ieskatā kavē skolu tīkla sakārtošanu. Viņš piebilda, ka to ietekmē arī sabiedrības izpratnes trūkums par nodokļu ieņēmumu apjoma saistību ar bezmaksas publisko pakalpojumu pieejamību.

Būtiski skolu tīkla kārtošanu kavē arī politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas, sacīja Turlajs.

 

Kā vislabāk mantiniekiem uzzināt par pēdējo gribu

Atteikšanās no lieciniekiem testamenta sastādīšanā veicinājusi cilvēku vēlmi taisīt testamentu

Šogad jūlijā aprit trīs gadi, kopš, sastādot testamentu pie notāra, nav vairs nepieciešami liecinieki, un šo gadu laikā divtik pieaudzis pie notāriem taisīto testamentu skaits. Tas veicinājis, ka sabiedrība kļūst atbildīgāka un izglītotāka par riskiem, kas var iestāties, ja cilvēks pēdējo gribu ir nolēmis paust mājās rakstītā un glabātā testamentā.

Līdz 2014. gada 1. jūlijam testatoram jeb cilvēkam, kurš vēlējās savu mantu novēlēt kādam ar testamentu, to noformējot pie notāra, bija jāpieaicina divi liecinieki, kas nav radinieki vai ģimenes locekļi. Tas bija ne tikai sarežģīti, bet arī sadārdzināja testamenta izmaksas, jo valsts reģistros tika veikta liecinieku identitātes pārbaude.

Vienlaikus ar atteikšanos no lieciniekiem, taisot publisku testamentu, Latvijā tika izveidots Publisko testamentu reģistrs. Tajā atrodami dokumenti, kas pie notāriem tapuši kopš 1993. gada 1. septembra un satur pēdējās gribas rīkojumus, kā arī dokumentus, kas atsauc, groza, papildina vai atceļ šos rīkojumus. Tā valsts nodrošina vienotu pēdējās gribas rīkojumu aktu uzskaiti un garantē, ka īpašums nonāk tām personām, kurām to novēlējis testators. Līdz šā gada jūlija vidum Testamentu reģistrā ir izdarīti 48 107 ieraksti.

Fakts, ka pie notāriem taisīto testamentu skaits kopš atteikšanās no lieciniekiem un Testamentu reģistra ieviešanas ir pieaudzis tik krasi, apstiprina, ka tās bija ierobežojošas prasības. Tas apgrūtināja cilvēkus pieņemt lēmumu savu pēdējo gribu paust veidā, kas ir drošs, izslēdzot jebkādus pārpratumus un novēršot iespējamus strīdus tuvinieku vidū, kā arī ne mazākajā mērā nepieļaujot iespēju, ka testaments varētu tikt viltots.

Kopš atteikšanās no lieciniekiem un Testamenta reģistra ieviešanas, pie notāriem taisīto testamentu skaits pieaug vidēji par 20% katru gadu. Savukārt publiska testamenta izmaksas pēc atteikšanās no lieciniekiem samazinājās par gandrīz 20 EUR un patlaban sastāda 56 EUR.

Cilvēki, kuri izvēlas paši sastādīt un mājās glabāt testamentu, pakļauj savas pēdējās gribas izpildi dažādiem riskiem. Tas var netikt izpildīts, jo nereti tikai pats testators zina, ka testaments eksistē. Līdz ar to var gadīties, ka testaments mantojuma lietā nenonāk, jo mantinieki nemaz nezina par tā esību un atrašanās vietu.

Mājās taisītu un glabātu testamentu var atrast kāds, kuram ir negodprātīgi nolūki, turklāt pašrocīgi rakstītu testamentu ir viegli viltot, kā arī to var apzināti vai netīši iznīcināt.

Pie notāra taisītam jeb publiskam testamentam ir garantija, ka tas nekur nenoklīdīs un vajadzīgajā brīdī stāsies spēkā. Notāra taisīts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā, tādēļ vienmēr tiks atrasts, jo, tiklīdz notārs reģistrē mantojuma lietu, viņam automātiski datora ekrānā parādās ziņa par personas atstātu testamentu. Šajā reģistrā iekļautie testamenti ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs praktizējošiem notāriem.

Arī Latvijas notāriem ir iespēja no Eiropas testamentu reģistra iegūt informāciju par citā Eiropas valstī taisītu testamentu, kas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai pastāvīgi devušies darba un dzīves gaitās ārzemēs.

Autore ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja

 

Lielbritānijā paātrina pensionēšanās vecuma paaugstināšanu

Pensionēšanās vecums līdz 68 gadiem tiks paaugstināt divu gadu laikā

Lielbritānijas valdība paziņojusi par plāniem paaugstināt pensionēšanas vecumu līdz 68 gadiem septiņus gadus agrāk nekā tika plānots, ziņo LETA/CNN.

“Turpinot palielināties paredzamajam mūža ilgumam un pieaugot valsts pensijas saņemošo cilvēku skaitam, mums jāgādā, lai mums būtu godīga un ilgtspējīga sistēma,” paziņoja nodarbinātības un pensiju lietu ministrs Deivids Goks.

Pensionēšanās vecums līdz 68 gadiem tiks paaugstināt divu gadu laikā, sākot no 2037.gada, ietekmējot septiņu miljonu cilvēku pensionēšanās plānus.

Rosinātās izmaiņas, kurām jāatvieglo spiediens uz pensiju sistēmu, nozīmē, ka laikā no 1970.gada aprīļa līdz 1978.gada aprīlim dzimušajiem darbā būs jāpavada papildu viens gads. Likumprojektam vēl jāgūst parlamenta apstiprinājums.

Jau noteikts, ka pensionēšanās vecums Lielbritānijā 2020.gadā tiks paaugstināts līdz 66 gadiem, bet 2028.gadā – līdz 67 gadiem. Sākotnēji bija plānots pensionēšanās vecumu līdz 68 gadiem palielināt no 2044.gada.

 

Laimas Vaikules koncerti Dzintaru koncertzālē

Koncerti notiks no 20. līdz 23. jūlijam

Dzintaru koncertzālē kā katru vasaru uz festivālu “Laima Vaikule Jūrmala Rendez Vous” savus draugus un mūzikas cienītājus pulcē dziedātāja Laima Vaikule.

Trīs dienas koncertos dzirdēsim gan leģendārus mūziķus un pavisam jaunus talantus, gan akadēmiskās mūzikas zvaigznes un popmūziķus.

Četros dažādos koncertos uzstāsies operdziedātājas Kristīne Opolais un Hibla Gerzmava, Monss Selmerlēvs, Kriss Normens un Valērijs Ļeontjevs, arī latviešu mūziķi Intars Busulis, Jānis Stībelis un citi.

Festivālā piedalīsies arī Krievijas estrādes zvaigznes Valērijs Meladze un Leonīds Agutins, kā arī Gruzijas mākslinieki Vahtangs Kikabidze un Nani Bregvadze.

“Arēnā Rīga” notiks bērnu un jauniešu lieluzvedums “Tiltiem pāri”

Koncerts šodien sāksies plkst.20 

Koncerta sākumā labākie bērnu un jauniešu kori no Igaunijas, Čehijas, Lielbritānijas, Indonēzijas, Krievijas un Baltkrievijas mūzikā pavērs durvis uz savas tautas kultūru. Turpinājumā skanēs Bruno Skultes “Bolero” no baleta “Brīvības sakta” un Valta Pūces skaņdarbs “Perpetum mobile” Rīgas mūzikas skolu apvienotā simfoniskā orķestra izpildījumā diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā, pastāstīja Rutkēviča.

Savukārt otrajā daļā izskanēs komponista Ulda Marhilēviča un Guntara Rača īpaši koru olimpiādei sacerētais dziesmu cikls “Tiltiem pāri”, kas vēsta par to, kā pieņemt svešādo, kā ļaut mīlestībai uzvarēt aizspriedumus.

Dziesmu ciklu izpildīs 800 jaunie koristi, kā arī solisti Aminata un Daumants Kalniņš. Tāpat skaņdarba izpildīšanā piedalīsies “DJ Monsta”, saksofonists Oskars Petrauskis, kā arī pavadošā grupa Kristapa Krievkalna vadībā.

Koncerts Arēnā Rīga ir daļa no “Nāciju Grand Prix Rīga 2017” un 3.Eiropas koru olimpiādes, kas šogad Rīgā norisināsies no 16.jūlija līdz 23.jūlijam. Pasākumā vairāk nekā 150 koru sacentīsies desmit dažādas kategorijās, brīvdabas skatuves pieskandinās draudzības koncerti, notiks meistarklases, dalībnieku gājiens un īpaši veidotas koncertprogrammas.

Uzveduma režisore, tērpu, horeogrāfijas un video koncepcijas autore ir Margo Zālīte, scenogrāfs – Kristaps Skulte.

 

Galerijā “Daugava” Daces Lielās izstāde “Gleznas”

Izstāde galerijā “Daugava” apskatāma līdz 9.septembrim

Dabas lielie un mūžīgie ritmi – nakts nomaina dienu, un viens aiz otra stājas gadalaiki,- tas nav tikai vizuāli tverams ritms, tas ir arī mūsu laika skaitītājs – stundas, dienas, nedēļas, mēneši, gadi – tie virknējas nogrieznī, ko sauc par dzīvi, bet tās lokālais ritms ir cilvēka elpa un sirds puksti. Par šiem dabas un dzīves ritmiem ir Daces Lielās izstāde. 

Tie ir četri gadalaiki ar visu to krāsu un gaismu bagātību, ko tie sevī ietver. Ne visu, tikai to, ko gleznas autors uzskata par savu un uzliek uz audekla. Jā, tā ir daba, bet katrs no eksponētajiem audekliem ar savu noskaņu, savu emociju un izjūtu paleti. 

Dace Lielā vislabāk jūtoties pie „Ziemas”, pie formātā lielākās gleznas, jo tur jau ir tik daudz pārbaudītu vērtību; tur summējas viņas iepriekšējo atradumu virkne, kas tik pārliecinoši ļauj uzgleznot sniegu, un domāt visbaltākās domas, likt tomēr noticēt, vienlaicīgi saprotot, ka viss ir pārejošs.

Vairāk par izstādēm šeit.