Svarīgi ir apjukumā un dusmās nevājināt valsti un demokrātiju
Šovasar atklātībā nākušās Rīdzenes sarunas, kuru saturs un veids, visticamāk, nebija noslēpums nevienam politiķim vai žurnālistam, kas ir apgrozījies politiķu tuvumā, savā ziņā raisa salīdzinājumu ar laulības dzīves sabrukumu. Proti, kad gadiem ir bijusi nojausma par dzīvesbiedra negodīgumu, bet dažādu iemeslu dēļ nav sanācis vai nav gribējies to noskaidrot un pielikt punktu vai nu šaubām, vai laulībai.
Oligarhu un viņu tuvākās apkaimes sarunu saturs un veids ir kā ilgi gaidītais pierādījums, ka viena puse šajā savienībā bijusi nekrietna un negodīga. Ir skaidrs, ka dzīve, kāda tā bijusi līdz šim, vairs nav iespējama, tāpēc ir laiks izlemt, kā dzīvot tālāk. Tomēr sāpēs un aizvainojumā par izšķiesto laiku ir būtiski nenolādēt laulības institūciju kā tādu un visus pretējā dzimuma pārstāvjus norakstīt mēslainē kā nekam nederīgus.
Atgriežoties pie Latvijas politikas – apjukumā un aizvainojumā par politiķu sarunām un tām sekojošajiem darbiem nevajadzētu norakstīt mēslainē demokrātiju un daudzpartiju sistēmu kā tādu, kā arī atjaunoto Latvijas valsti kopumā. Jā, tas ir noticis mūsu pašu atjaunotajā valstī un demokrātiskā iekārtā. Taču apzināsimies arī to, ka mēs par to esam uzzinājuši, tikai pateicoties tam, ka joprojām dzīvojam brīvā un demokrātiskā valstī ar neatkarīgiem medijiem un pilsoniski apzinīgiem cilvēkiem, kuriem rūp valsts nākotne.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.