Diena: 18. jūlijs, 2017

ASV nosaka Irānai jaunas sankcijas raķešu programmas dēļ (papild.)

Sankcijas vērstas pret 18 indivīdiem un organizācijām, kas atbalsta Irānas ballistisko raķešu programmu vai ir saistīti ar bruņoto spēku elites vienībām

ASV otrdien noteikušas Irānai jaunas sankcijas tās ballistisko raķešu programmas dēļ, kā arī tāpēc, ka Teherāna atbilstoši Vašingtonas pārliecībai Tuvajos Austrumos atbalsta teroristu organizācijas, ziņo LETA/AFP.

Valsts departamenta izsludinātās sankcijas vērstas pret 18 indivīdiem un organizācijām, kas atbalsta Irānas ballistisko raķešu programmu vai ir saistīti ar bruņoto spēku elites vienībām – Revolūcijas gvardi.

Paziņojums par sankciju ieviešanu izplatīts dienu pēc tam, kad ASV bija apliecinājušas, ka Irāna ievēro pirms diviem gadiem ar pasaules lielvarām noslēgto kodolvienošanos. Vienlaikus Vašingtona pirmdien arī apliecināja, ka tiek gatavotas jaunas sankcijas.

“Savienotās Valstis joprojām ir dziļi nobažījušās par Irānas postošajām aktivitātēm daudzviet Tuvajos Austrumos, kas apdraud reģionālo stabilitāti, drošību un labklājību,” norādīja Valsts departaments.

ASV ārlietu resors skaidroja, ka Teherāna atbalsta Libānas šiītu kustību “Hizbollah”, palestīniešu kustību “Hamas”, Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, kā arī Jemenas šiītu kaujiniekus to cīņā pret Saūda Arābijas vadīto koalīciju.

Tramps atstāj spēkā kodolvienošanos ar Irānu

ASV prezidents Donalds Tramps atkāpies no sava priekšvēlēšanu kampaņas solījuma lauzt ar Irānu noslēgto kodolvienošanos. Baltā nama amatpersonas atzīst, ka vienošanās un ar to saistītā atteikšanās no sankcijām pagaidām paliek spēkā, ziņo LETA/AFP.

Pirmdien bija pienācis jauns Kongresa termiņš, līdz kuram Trampa administrācijai bija jāpaziņo, vai Irāna atbilstoši līgumam ierobežojusi savu kodolprogrammu.

Kā paredz pirms diviem gadiem noslēgtais līgums, Teherānai jāsamazina kodolieroču izgatavošanai izmantojamo materiālu ražošana apmaiņā pret sankciju samazināšanu.

“Atbilstoši Savienotajām Valstīm pieejamajai informācijai nosacījumi ir izpildīti,” atzina amatpersona, kuras vārdu Baltais nams publiski nav minējis.

Kopš stāšanās amatā Tramps jau divas reizes apstiprinājis, ka Irāna pilda līguma prasības, tādējādi paturot vienošanos spēkā.

Tomēr Baltais nams uzsvēra, ka negrasās atmaigt pret Irānu, minot sankcijas, kas nav saistītas ar kodolvienošanos, kā arī striktāku vienošanās īstenošanu.

Amatpersona piebilda: “Mēs sagaidām, ka tiks ieviestas jaunas sankcijas, kas attieksies uz Irānas ballistisko raķešu programmu un ātrgaitas kuteru programmu.” “Irāna joprojām ir viens no bīstamākajiem draudiem ASV interesēm un reģionālajai drošībai,” sacīja amatpersona.

(papildināta no sākuma)

ES ministri Tallinā parakstījuši deklarāciju par 5G tīkla attīstību

Deklarāciju parakstīja ministri no 28 ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģijas

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu konkurences un telekomunikāciju jomas ministri otrdien Tallinā parakstīja kopīgu deklarāciju par vienotu pamatnostādņu izstrādi 5G tīkla standartiem un apstiprināja dalībvalstu vēlmi Eiropu virzīt kā 5G tirgus līderi, ziņo LETA/BNS.

Deklarāciju parakstīja ministri no 28 ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģijas.

“Visi un viss nākotnē saziņā izmantos 5G tīklus. Un esmu priecīga, ka parakstījām šo deklarāciju,” sacīja ES prezidējošās valsts Igaunijas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministre Urve Palo.

“Tas parāda, ka visas dalībvalstis domā par nākotni un vēlas vairot savienojamību un pacelt Eiropas digitālo konkurētspēju nākamajā līmenī. 5G ļaus Eiropā nodrošināt ātrāka interneta savienojumus un izstrādāt jaunas tehnoloģijas, piemēram, ar tīklu savienotas automašīnas, inovatīvas industriālās iekārtas un digitālās veselības iniciatīvas,” viņa klāstīja.

Deklarācijā ir uzskaitīti soļi, kurus dalībvalstis spers, lai ES raiti sāktu darboties 5G tīkli un ar tiem saistītie pakalpojumi. Tajā arī uzsvērta nepieciešamība radīt priekšnoteikumus, lai pilnībā izmantotu 5G potenciālu.

Aplēses liecina, ka 2020.gadā ar tīmekli savienoti būs 26 miljardi ierīču un 70% cilvēku būs viedtālrunis. 5G nākotnē būs pamats ES vienotajam digitālajam tirgum, moderniem sabiedriskajiem pakalpojumiem un inovatīvām lietotnēm, piemēram, automašīnu, māju un veselības pakalpojumu pārvaldīšanā. Spēcīga 5G attīstība ir būtisks aspekts ES konkurētspējai visā pasaulē.

Sakaru infrastruktūras piektā paaudze jeb 5G ir tehnoloģija, kas nodrošinās lietotājiem lielāku datu apmēru un garantētas kvalitātes savienojamību. Gaidāms, ka 5G standarts tiks pabeigts līdz 2020.gadam.

 

IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Atklāta vēstule valdības vadītājam, Saeimas frakciju priekšsēdētājiem

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, cienījamie frakciju vadītāji!

Pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti, pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji, ārsti, veselības ministre, tiesībsargs u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Fakts, ka reforma tiek virzīta, neraugoties uz nozares pārstāvju iebildumiem, patiesībā nemaz neizbrīna, tāpat kā fakts, ka reforma tiek turēta zināmā slepenībā, taču pārsteigumu radīja IZM likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” anotācija, kurā atrodami dažādi nepamatoti apgalvojumi un puspatiesības, uz ko vēlamies vērst uzmanību.

Jau pašā anotācijas sākumā ideja uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma tiek pamatota ar pilotprojektu “Mācību priekšmetu standartu projektu un programmu paraugu pilnveide”, ko 2009. līdz 2011. gadā realizēja Valsts izglītības un satura centrs (VISC), taču nekur nav pieminēts, ka patiesībā tā bija darba grupa, kas izstrādāja sešgadnieku aprobācijas programmu un atbalstīja tādas pirmsskolas programmas, kādas pastāv šobrīd.

Tāpat anotācijā minēts, ka šobrīd piecus un sešus gadus veci bērni pirmsskolā un vecāki bērni 1. klasē apgūst līdzīgu mācību saturu, taču šis apgalvojums netiek pamatots ar faktiem vai piemēriem. Pat, ja šim apgalvojumam varētu piekrist, tad loģiskāk būtu veikt izmaiņas izglītības saturā, nevis pārcelt bērnus uz skolu. Papildus tam tiek minēts, ka šobrīd notiek resursu daļēji neefektīva izlietošana – tas neapšaubāmi ir ļoti skaļš apgalvojums, lai to izteiktu bez piemēriem un konkrētiem faktiem, kādi anotācijā nav iekļauti.

IZM anotācijā minēts, ka pirmsskolas izglītība ilgst divus gadus – vēlamies uzsvērt, ka bērna pirmsskolas izglītība pēc vecāku izvēles var ilgt nevis divus gadus, bet no 1,5 gada vecuma, attiecīgi, krietni ilgāk. Obligātā pirmsskolas izglītība ir piecus un sešus gadus veciem bērniem, taču statistika liecina, ka pirmsskolas izglītība ir pieprasīta jau no 1,5 gadu vecuma, to ietekmē dažādi faktori, piemēram, vecākiem ir jāatgriežas darba tirgū u.c. Turklāt, nevēlamies piekrist arī IZM apgalvojumam, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu dēļ veidojas bērnudārzu rindas. Pieci un seši gadi ir obligātās pirmsskolas apguves vecums, un šajā vecuma posmā rindu bērnudārzos nav, tās veidojas tieši jaunākajās grupiņās. Skolas gaitas no sešu gadu vecuma neatrisinās rindu problēmu, tas tikai radīs rindas uz 1. klasi virknē skolu.

Vēl dokumentā minēta atsauce uz darba grupu, kas 2012. gadā apkopoja un izvērtēja iespējamos risinājumus agrākas vidējās izglītības apguves iespēju nodrošināšanai. Minētā darba grupa nenāca klajā ar secinājumiem, rezultātiem vai iespējamiem risinājumiem, taču šobrīd, pēc pieciem gadiem, ministrija ir lēmusi atsaukties uz grupas darbu.

Neviļus rodas sajūta, ka IZM šīs reformas veidošanā ir sava ceļa gājējs, kas plāno un strādā, nesadarbojoties ar citu nozaru ministrijām. 

Piemēram, anotācijā tiek minēts, ka pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma bērns var uzsākt skolā, kura nodrošina atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām, taču nav nekas nav minēts, piemēram, par higiēnas prasībām sešgadniekiem, ko nosaka Veselības ministrija un kuras tiek ievērotas pirmsskolas izglītības iestādēs, taču šobrīd tās nav iespējams īstenot visās skolās. Lai īstenotu higiēnas prasības, skolām būtu nepieciešamas papildu telpas un aprīkojumu, kas attiecīgi radīs lielus izdevumus.

IZM pauž arī apgalvojumu, ka šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs pilnvērtīgi netiek izmantots sešus gadus vecu bērnu intelektuālais potenciāls. Arī šis apgalvojums ir atstāts bez pamatojuma vai pierādāmiem faktiem.

Mēs saprotam, ka IZM ar šo reformu vēlas panākt, lai skolas solos nesēdētu divdesmitgadīgi jaunieši, saprotam vēlmi uzlabot izglītības kvalitāti, taču nav skaidrs, kādēļ ilgi gaidītās reformas IZM aizsāk ar tik nepopulāru, neatbalstītu, neapdomīgu sākumu? Kā mums noticēt labiem nodomiem, ja reforma ir pilna ar pretrunām un aplamībām? Neatkarīgā izglītības biedrība izstrādāja detalizētu prezentāciju, ar kuru iepazīstināja gan izglītības un zinātnes ministru Kārļa Šadurska kungu, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, taču IZM anotācijā tie minēti kā nebūtiski sabiedrības iebildumi, tāpēc šoreiz aicinām koalīcijas partnerus lūgt IZM pamatot un paskaidrot likumprojekta anotācijā iekļautos apgalvojumus.

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja

Dr.paed. Zane Ozola

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja 

Inga Vanaga

Latvijas privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja 

Daina Kājiņa

Rīgā, 2017. gada 18. jūlijā

 

“Delna”: Dūklava palikšana amatā apkauno Ministru kabinetu

“Delna” premjerministram nosūtīja otru vēstulei ar aicinājumu par ministru atkāpšanos

Zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) palikšana amatā apkauno Ministru kabinetu un mazina sabiedrības uzticību valdībai kopumā, pārliecināta biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna””.

Otrdien “Delna” nosūtīja Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) atkārtotu vēstuli ar aicinājumu pieprasīt Dūklava un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) demisiju saistībā ar tā sauktajām “Rīdzenes sarunām”, kas, kā norādīja organizācija, liecina par iespējamiem pārkāpumiem.

Pēc publiski izskanējušās informācijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu veic resorisko pārbaudi par “Rīdzenes sarunās” izskanējušo informāciju, kas saistīta ar Dūklava īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā. “Delna” uzskata, ka Dūklava palikšana amatā apkauno visu Ministru kabinetu un mazina sabiedrības uzticību valdībai kopumā, ziņo LETA.

“Delna” vēstulē Kučinskim pārmeta arī Dūklava iecelšanu par Kučinska vietnieku premjera prombūtnes laikā, “it kā nesaskatot šajā rīcībā valstiska mēroga risku”. Tāpat vēstulē atgādināts, ka “Rīdzenes sarunās” piedalījušās un minētas augstas Latvijas amatpersonas – Dūklavs un Augulis, turklāt abi ministri pērn augustā tikās ar Krievijas premjerministra vietnieku Arkādiju Dvorkoviču, par to iepriekš neinformējot Ārlietu ministriju. “Delna” norādīja, ka toreiz organizācija Kučinskim vaicājusi par šo tikšanās, uz ko atbilde pēc būtības neesot saņemta, līdz ar to organizācija uzskata, ka Kučinskis ir “sabiedrībai slēpis informāciju par valdības rīcības motīviem, kas paver iespēju interpretēt rīcību kā sevišķu interešu atbalstu”.

Iestājoties par atklātību, tiesiskumu, demokrātiju, valsts drošību un neatkarību, “Delna” aicina Kučinski pieprasīt Dūklava un Auguļa demisiju. Tāpat lūgts Nacionālās drošības padomes sēdē prasīt nekavējošu rīcību no izmeklēšanas iestādēm, tostarp Ģenerālprokuratūras un KNAB, lai tas publicētu visus ar “Oligarhu lietas” izmeklēšanu saistītos dokumentus, pārskatītu “Oligarhu lietu” pēc būtības visplašākajā valsts interešu kontekstā, ņemot vērā publiski izskanējušos jaunos faktus un sabiedrības vēlmi nodrošināt taisnīgumu.

Papildu “Delna” prasa atbalstīt trauksmes cēlēju un mediju tiesības informēt sabiedrību par notikumiem, kas saistīti ar “Rīdzenes sarunām” un sabiedrības interešu pārkāpšanu.

“Delnas” ieskatā Kučinskim jāuzņemas pilna atbildība par “Oligarhu lietas” virzību un jāaizstāv Latvijas valsts demokrātija un Satversme.

 

 

Dzīvošana kordziesmu patiesībā

Apgāds “Mansards” šovasar izdevis Gunta Šmidchena pētījumu “Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā”

Pasaules koru olimpiādes nedēļā publicējam fragmentu no Vašingtonas Universitātes (Sietlā) Skandināvijas studiju departamenta asociētā profesora un Baltijas studiju programmas vadītāja Gunta Šmidchena grāmatas, kas sniedz ieskatu kordziedāšanas vēsturē.

1990. gadā Šmidchens viesojās visās Baltijas valstīs un kļuva par dziesmotās revolūcijas aculiecinieku. Tas pamudināja viņu padziļināti pētīt dziesmas un dziedāšanas fenomenu Baltijas nacionālās identitātes aspektā.

Sestā nodaļa. Dzīvošana kordziesmu patiesībā

1988. gada 1. jūlijā Viļņā Lietuvas dziesmu svētku tradīcijas kļuva klaji nepadomiskas. Baltijas universitāšu studentu dziesmu svētku Gaudeamus atklāšanas koncertā kopkora dziedātāji pirmo reizi kopīgi uz skatuves atritināja trīs nacionālos trijkrāsu karogus: Lietuvas dzeltenzaļsarkano, Latvijas sarkanbaltsarkano un Igaunijas zilimelnbalto. Padomju amatpersonas steidzās konfiscēt karogus, kas tobrīd Lietuvā vēl bija aizliegti, taču nespēja izlauzties cauri septiņiem tūkstošiem dziedātāju lielajam korim, kas bija cieši saspiedušies dziedādami, un tā nu tie, kuri atklāja svētku patiesās krāsas, palika nesodīti. Pēc tam Baltijas karogi parādījās ikvienā svētku pasākumā, nedomājot par desmitiem miliču, kas tajā noskatījās. Svētku gājienā kori nesa vismaz četrus Lietuvas, septiņus Latvijas un daudz vairāk Igaunijas karogu, un visi dziedātāji bija pie atlokiem piesprauduši lentītes sava valsts karoga krāsās. Sākot no šī brīža, Lietuvā visi publiskie dziedāšanas pasākumi ietvēra arī karogus, kas tos iezīmēja kā nepadomiskus notikumus.

Kā jau ierasti padomju varas apstākļos, sākumā oficiālās valdības avīzes neziņoja par šīm plaši izplatītajām nepadomiskajām aktivitātēm, tā vietā vairākkārt atgādinot lasītājiem, ka svētki veltīti padomju komjaunatnes septiņdesmitajai gadadienai. Taču tieši zem atklāšanas koncerta apraksta, kas, jādomā, nebija nejaušība, parādījās nesaistīts raksts par starptautisko tirdzniecību ar īsti iederīgu virsrakstu: “Visi karogi ir mūsu viesi” (A. Šahov, “Vse flagi v gosti k nam”, Sovetskaja Litva, 1988, 2. jūl., 3. 1988. gada 8. jūlijā Igaunijas laikraksta Sirp ja Vasar 1. lappusē publicētajā attēlā bija redzami trīs dalībnieki ar karogiem. Latviešu dalībnieks Valdis Holms atzīmē, ka atklāšanas koncertā Lietuvas karogs bijis trīs garas lentes, ko dziedātāji atritinājuši kora priekšā; viņš arī apraksta Latvijas nacionālās himnas izpildīšanu orķestra pavadībā; “Nākotnē ejamais ceļš: Baltijas studentu dziesmu svētki Gaudeamus“, Latvija Šodien 1988, 69-70. Dziedātāju sadursmi ar miličiem, kas atturējušies no vardarbīgas spēka lietošanas, atcerējās dalībniece no Latvijas Dita Kanapinska, sarunā ar autoru 2009. gada rudenī, kā arī aculiecinieks no Lietuvas Silvestrs Gaižūns, elektroniskā pasta vēstulē autoram 2010. gada 19. maijā.).

Pēc diviem gadiem, 1990.gada vasarā, nacionālie karogi plīvoja brīvi, un trīs Baltijas valstu dziesmu svētkos Padomju Savienības sarkanā karoga nebija. Padomju patriotiskās dziesmas neskanēja, un ne komunistisko partiju, ne Josifu Staļinu vai Vladimiru Ļeņinu un pat ne tā brīža padomju līderi Mihailu Gorbačovu nepieminēja. Taču dziedātāji vēl spilgti atcerējās iepriekšējos padomju dziesmu svētkus. Starpbrīdī draudzīgie igauņi man paskaidroja, kāpēc viņi, līdz ar tūkstošiem citu, reiz dziedājuši padomju valstij lojālas dziesmas:

Astrida: Vai jums patīk mūsu dziesmu svētki?

Guntis: Jā, ļoti.

Leidi: Bet pirms desmit gadiem [kad jūs bijāt Igaunijā] jūs neredzējāt svētkus?

Guntis: Nē. Tas bija augustā.

Leidi: Nē, tad jau jūs nevarat salīdzināt.

Juta: Vai Rīgā arī jūs neredzējāt?

Guntis: Nē.

Leidi: Jā. Agrāk, protams, partijas pirmais sekretārs teica runu. Viņi igauniski runāja ar akcentu, daudz stiprāku akcentu nekā jums.

Guntis: Aha.

Juta: Viņam nav nekāda akcenta!

Leidi: Pēc tam vienmēr sveica viesus no Maskavas. Reizēm bija kāds kosmonauts vai kāda partijas amatpersona, kuru sirsnīgi sveica.

Juta: Mikojans vienreiz bija. Un vai Andropovs arī nebija reiz atbraucis?

Leidi: Jā, man tā šķiet.

Astrida: Dziesmu svētki vienmēr sākās ar…

Juta: Bija desmit himnas: Padomju Savienības himna…

Leidi: Un visvisādas dziesmas par Ļeņinu…

Astrida: Viena dziesma par Ļeņinu, viena dziesma par Staļinu, viena dziesma par partiju, tad viena vai divas no mūsu pašu.

Leidi: Un Padomju Savienības tautu dziesmas. Tās bija jāiekļauj. Atļāva tikai pāris igauņu dziesmas…

Astrid: …pēc visa tā.

Leidi: Visā svētku programmā tikai pāris igauņu dziesmu.

Juta: Bet cilvēki tās pāris dziesmas gaidīja. Viņi bija gatavi dziedāt tos visus staļinus un ļeņinus. Tās pāris dziesmas bija vissvarīgākās, it īpaši Mana tēvzeme ir mana mīla.

Astrid: Un, kad viņi dziedāja to dziesmu – un to neļāva bieži dziedāt – tad visi cilvēki cēlās kājās un dziedāja līdzi, un šo dziesmu vienmēr dziedāja [neoficiāli].

Leidi: Un tad, tad darīja tā, lai cilvēki nedziedātu tās dziesmas par tēvzemi: tad beigās lika bliezt vaļā pūtēju orķestrim, lai cilvēki…

Astrid: …nevarētu padziedāt.

Leidi: Un viņiem pavēlēja iet nost no skatuves. Pūtēju orķestris spēlēja tik skaļi, ka padziedāt vairs nevarēja. Tādi bija mūsu dziesmu svētki (Ierakstīta saruna ar Leidi Veskis, Astridu Vartinu un Jutu Rūdu 1990. gada 30. jūnija koncerta laikā.).

Pāris detaļas viņas pārspīlē. Piemēram, neviena no padomju svētku programmām nesākās ar desmit himnām. Programmā vienmēr parādījās vairāk nekā pāris igauņu dziesmas. Taču viņu hiperbolas nolūks bija labāk paskaidrot man, amerikānim, kāda varēja būt sajūta, pašās beigās stāvot kopā ar kori un skatītājiem un dziedot neoficiālo himnu.

Latvieši un lietuvieši arī atminas obligātās dziesmas, kas pauda klaju lojalitāti padomju valdībai. Padomju dziesmas, viņi skaidro, bija nodevas ķeizaram, ko nodziedāja padomju valdībai, samaksājot par iespēju dziedāt nepadomju dziesmas, ko cilvēki paši gribēja dziedāt. “Un ja jums jāmaksā par dziedāšanu, tad samaksājiet!” 1971. gadā rakstīja latviešu dzejnieks Imants Ziedonis (Imants Ziedonis, Raksti (Rīga: Nordik, 1996), 3: 102.). 

Ne visas dziesmas varēja tādējādi nopirkt. Dažām bija aizliegts uznākt uz padomju skatuves – Igaunijas un Latvijas valsts himnām un pēc 1950. gada – Lietuvas valsts himnai; Igaunijas karogs, Esi brīva, Igaunijas jūra; Lietuvieši mēs dzimuši esam; Tev mūžam dzīvot, Latvija; kā arī dziesmām, kas pieminēja Dievu, piemēram, Dievs, sargi Igauniju, kā arī Kur Šešupe tek pēdējam pantiņam. 

Reliģiskās baznīcas dziesmas pastāvēja, taču tikai dievkalpojumu laikā, kurus apspieda ar citādākiem līdzekļiem, ne kontroli pār dziesmām; ārpus baznīcas tāda dziesma kā Marija, Marija nebija atļauta uz publiskām skatuvēm, un to pat neiekļāva padomju laika zinātniskajā Mairoņa Kopotu rakstu izdevumā.

Saraksts ar tām dziesmām, par kuru dziedāšanu varētu nonākt cietumā, nebija pārāk garš, un arī obligāto dziesmu saraksts bija salīdzinoši īss. 

Pa vidu bija simtiem dziesmu, un daudzas no tām ieguva īpašu sabiedrības atsaucību dažādu valdības iestāžu, komponistu, diriģentu, koru sponsoru, dziedātāju un viņu klausītāju labirintos. Ir skaidrs, ka šīs dziesmas bija svarīgas. Taču ir grūti definēt tās īpašības, kas spēja padarīt dziesmu par “neoficiālu nacionālo himnu”, tās būtu tikpat izplūdušas kā padomju sociālistiskā reālisma likumi. Patiesībā dažā ziņā neoficiālās himnas pavisam labi atbilda valdības vadlīnijām. Šo īpašību vidū noteikti bija “tautiskums”, jo publika viegli saprata šīs dziesmas un tās atsauca atmiņā labi zināmas nacionālās vai tautas tradīcijas. Tās varēja demonstrēt “kolektīvismu” un reizēm pat “idejiskumu” un “partejiskumu”, kā būs parādīts tālāk (Kanni Labi norāda uz līdzībām starp (neoficiālajām) nacionālajām un lojālajām padomju dziesmām, “Isamaalaulud ja okupatsioonirežiim – nostalgia, utoopia ja reaalsus”, Methis 7 (Spring 2011): 115.). Taču atšķirībā no padomju sociālistiskā reālisma dziesmām tās ietvēra arī patiesību, kas ļāva dziedātājiem pārkāpt pāri padomju ikdienas dzīves robežām.

 

Reiņa Hofmaņa fotogrāfiju izstāde „UN”

No 20. jūlija Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Reiņa Hofmaņa izstāde „UN”.

Izstādes nosaukums „UN”, kas vienlaikus ir visvairāk minētais vārds Bībelē, ir izvēlēts kā pretrunīga atsauce uz tematisko plašumu jautājumā – reliģiskais UN pagāniskais, kur UN kā saiklis pilda tā saistošo, nesadalošo funkciju. Pagāniskais un kristīgais – šīs abas realitātes ir daļa no cilvēcīgās pasaules pieredzes. Jautājums, kas paliek atklāts projektā „UN”, – vai šo mijiedarbību ir nepieciešams atšķetināt vai pretstatīt?

Reinis Hofmanis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvis maģistra grādu mākslā, studējis fotogrāfiju Lietišķo zinātņu un mākslas universitātē Hannoverē, Vācijā. R. Hofmanis veidojis vairākas personālizstādes un viņa darbi izstādīti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Beļģijā, Portugālē, Islandē, Kanādā, Singapūrā un AAE. Viņš ir ieguvis galveno balvu Archifoto 2012, 2013. gadā saņēmis 2. vietu Sony World Photography Awards Arhitektūras kategorijā. Viņa darbi ir publicēti tādos izdevumos kā New York Times, Financial Times, Spiegel, Esquire, Bloomberg, Le Monde, The Globe and Mail, The British Journal of Photography.

 

Krievijas un Ķīnas jūras spēku mācības Baltijas jūrā sāksies piektdien

Mācībās no Krievijas un Ķīnas piedalīsies ap desmit dažādu tipu kuģi, kā arī vairāk nekā desmit lidmašīnas un helikopteri

Krievijas un Ķīnas jūras spēku kopīgās mācības Baltijas jūrā sāksies piektdien, paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

Mācību “Sadarbība jūrā-2017” pirmais posms notiks Baltijas jūrā no 21. līdz 28.jūlijam, teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas Informācijas un masu komunikācijas departamenta paziņojumā.

Mācībās no Krievijas un Ķīnas piedalīsies apmēram desmit dažādu tipu kuģi, kā arī vairāk nekā desmit lidmašīnas un helikopteri, ziņo LETA/Interfakss.

Mācību galvenais mērķis paaugstināt Krievijas un Ķīnas jūras spēku sadarbības efektivitāti, vēršoties pret draudiem drošībai jūrā, noslīpēt Krievijas un Ķīnas kaujas kuģu apkalpju sadarbības koordināciju, kā arī nostiprināt draudzību un sadarbību starp abu valstu jūras spēkiem, norādījusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

21.jūlijā Ķīnas karakuģu grupa ieradīsies Kaļiņingradas apgabala Baltijskas ostā, kur tajā pašā dienā notiks mācību svinīgā atklāšana. Mācību aktīvais posms notiks no 24. līdz 27.jūlijam, un tā gaitā tiks apgūta pretzemūdeņu, pretgaisa un pretkuģu aizsardzības kopīgā organizācija, kā arī “noslīpētas vairākas kopīgās darbības jūrā”, informē Krievijas Aizsardzības ministrija.

Septembrī notiks mācību “Sadarbība jūrā” otrā daļa, kas norisināsies Tālajos Austrumos – Japāņu jūrā un Ohotskas jūrā.

Krievijas un Ķīnas jūras spēku ikgadējie manevri “Sadarbība jūrā” notiek kopš 2012.gada.

Pērn šīs mācības notika Dienvidķīnas jūrā, par kuras salām Ķīnai ir teritoriālas domstarpības ar citām šīs jūras piekrastes valstīm.

 

“Jūrmalas festivālā” uzstāsies Ksenija Sidorova kopā ar “Spīķeru kvartetu”

Dzintaru koncertzālē šodien plkst.18 uzstāsies akordeoniste Ksenija Sidorova 

Sidorovas un “Spīķeru kvarteta” koncerts ir daļa no “Jūrmalas festivāla” programmas, kas Dzintaru koncertzālē norisinās līdz 19.jūlijam.

Koncertprogrammā skanēs Volfganga Amadeja Mocarta “Adagio” un “Rondo K617”, kā arī čehu romantiķa Antoņīna Dvoržāka “Bagatelēm” un mūsdienu krievu komponista Sergeja Akhunova skaņdarba “Two Keys to One Brodsky’s Poem” Latvijas pirmatskaņojums.

Savukārt plkst.20 koncertzāles Lielajā zālē muzicēs pasaulslavenais Londonas gospeļkoris. Šis būs šovasar vienīgais kora koncerts Baltijas valstīs. Dziedātāji regulāri uzstājas uz nozīmīgākajām Apvienotās Karalistes skatuvēm – Vemblija stadionā, Karaliskajā Alberta zālē un ir bieži viesi leģendārajā Glastonberijas festivālā. Koris ir uzstājies kopā ar Kailiju Minogu, Tīnu Tērneri, Madonnu, Džeimsu Braunu, Džordžu Maiklu, seru Pola Makartniju, Stingu, Eltonu Džonu, “Depeche Mode” un citiem slaveniem māksliniekiem.

Festivāla noslēgumā 19.jūlijā plkst.20 solokoncertu Mazajā zālē sniegs goda mākslinieks Aleksandrs Antoņenko un pianists Daniels Pavļuts. Viņu izpildījumā atskanēs melodijas no komponista Riharda Štrausa daiļrades.

 

No “Vienotības” aizejošais “piecinieks” pievienosies jaunai domubiedru grupai

Jaunajā grupā ir politikā nebijuši cilvēki, ar plašu pasaules redzējumu un pieredzi, liberāldemokrātiskiem uzskatiem

No “Vienotības” aizejošais “piecinieks”, iespējams, pievienosies jau gada sākumā izveidotai domubiedru grupai, par kuru pēc vairākām nedēļām varētu iepazīstināt plašāk, otrdien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja no partijas izstājusies politiķe Ilze Viņķele.

“Ir jauna, politikā nebijušu cilvēku grupa, kuriem ir plašs pasaules redzējums un pieredze, ar liberāldemokrātiskiem uzskatiem, un tādiem šajā brīdī ir spēks, it sevišķi brīdī, kad Latvijas politika ir reāli sašķobījusies. Latvijas politikā vitāli ir nepieciešams gados jaunu cilvēku pieplūdums, kuriem ir svarīgas liberāli demokrātiskas vērtības. Savulaik “Vienotība” bija platforma, kura spēja apvienot cilvēkus ar šādām vērtībām, taču laika gaitā šādu vērtību piedāvājums sašaurinājās,” teica Viņķele.

Viņa atzina, ka no partijas aizejošais “piecinieks” ir gatavs pievienoties šai domubiedru grupai, tomēr viņa uzsvēra, ka pats galvenais ir fakts, ka gados jauni cilvēki ir gatavi savas ikdienas gaitas nedaudz atlikt malā un veidot jaunu Latvijas politikas telpu, vēsta LETA.

Saeimas deputātu izstāšanās no “Vienotības” neietekmēs valdības stabilitāti, uzskata koalīcijas partneri.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka iecerējis kopā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) tikties ar šiem pieciem deputātiem – Ilzi Viņķeli (V), Lolitu Čigāni (V), Intu Dālderi (V), Andreju Judinu (V) un Alekseju Loskutovu (V). Brigmanis ir ieinteresēts, lai šie cilvēki paliktu strādāt koalīcijā. “Cik jūtu no viņu signāliem, viņi ir gatavi konstruktīvi strādāt,” piebilda politiķis.

Brigmanis domā, ka šī situācija valdības stabilitāti neietekmēs, jo minētie deputāti ir profesionāli un atbildīgi politiķi.

Arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka pagaidām “piecinieka” aiziešana no “Vienotības” valdības darbu neietekmēs. Ja “Vienotības” frakcija būs vienota, tad nav pamata runāt par tūlītējiem draudiem valdības stabilitātei, akcentēja Dzintars.

Jau ziņots, ka Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, kā arī Aleksejs Loskutovs uzrakstījuši iesniegumus par izstāšanos no partijas “Vienotība”.

Šie deputāti turpinās darboties “Vienotības” Saeimas frakcijā. No partijas aizejošie politiķi vakar tikās ar frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu. Viņa aģentūrai LETA sacīja, ka frakciju veido no viena saraksta ievēlētie politiķi, un pašlaik nav lielu ideoloģisku nesaskaņu saistībā ar jautājumiem, kurus tagad risina frakcija.

Arī partijas valde rekomendējusi frakcijai strādāt kopā, šādam viedoklim piekrīt Āboltiņa personīgi. Frakcijā diskusijas ir iespējamas, tomēr Āboltiņa prognozēja, ka deputāti turpinās strādāt vienoti, lai nodrošinātu politisko stabilitāti un realizētu valdības mērķus.

Šie deputāti iepriekš paziņojuši, ka varētu pievienoties kādai jaunai partijai. Dālderis piektdien sacīja, ka būtu gatavs pievienoties kādam jaunam politiskajam spēkam, taču pats nebūšot tā dibināšanas organizators.

 

Netālu no Krievijas austrumu piekrastes notikusi 7,7 magnitūdu zemestrīce

Neprognozē destruktīvu Klusā okeāna mēroga cunami

Netālu no Krievijas austrumu piekrastes otrdien notikusi 7,7 magnitūdu zemestrīce, paziņojis ASV Ģeoloģijas dienests (USGS).

ASV Klusā okeāna cunami brīdināšanas centrs sākotnēji paziņoja, ka pastāv cunami draudi, tomēr vēlāk šo brīdinājumu atcēla. Centrs norādīja, ka neprognozē destruktīvu Klusā okeāna mēroga cunami, un Havaju salām draudi nepastāv, ziņo LETA/AFP.

“Neliela jūras viļņošanās tuvākajās stundās var notikt dažās piekrastes teritorijās netālu no zemestrīces” epicentra, pavēstīja ģeologi.

Zemestrīce notika plkst. 2.34 pēc Latvijas laika apmēram 200 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Ņikoļskas, Kamčatkas novadā.