Politisko atkritumu kaudzē • IR.lv

Politisko atkritumu kaudzē

5
Aivars Ozoliņš

Drošības jautājumi skar visu tautsaimniecību, uzskata Viesturs Silenieks, kas pēc ilgas darbošanās Rīgas brīvostā kļuvis par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru

Uz Garāžas bāru Vecrīgā jaunais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks atbrauc ar kravas divriteni, kādi esot katrai otrajai ģimenei Dānijā. Taču tērpies trīsdaļīgā uzvalkā un ar tauriņu pie balta krekla. Apvaicājos, vai viņš ierosinās veidot velosipēdistu vienības Nacionālajos bruņotajos spēkos, līdzīgi kā savulaik ministrs Vinets Veldre no Tautas partijas bija gribējis veidot zirgu rotu. 

Par velosipēdiem Silenieks, kam tas ir gan vaļasprieks, gan sabiedriska aizraušanās, gatavs runāt daudz un nopietni. Taču viņš labprāt runā arī par jebko citu, ne par vienu jautājumu neapvainojas un cenšas neaizvainot nevienu, pat ne skandalozākos politikas virtuves spēlētājus. Par aktuālāko – Ir publicētajām oligarhu sarunām – raiti atbild, ka neesot tās lasījis. Bet, taujāts par konkrētām epizodēm, kurās pats ir pieminēts vai piedalījies, atbild ar pēdējā laika standarta skaidrojumu – ka cilvēki privāti varot runāt jebko, bet izmeklēšanā nav pierādīts, ka viņi būtu rīkojušies tā, kā runājuši KNAB ierakstos.

Aizrādu, ka viņa gadījumā rīcība bijusi tieši tāda, par kādu 2010. gada rudenī runāts viesnīcā Rīdzene – ka viņš balsos par Andra Amerika ievēlēšanu Rīgas brīvostas valdē, bet apmaiņā pret to brīvosta slēgs reklāmas līgumu ar Mediju namu, kā prasīja Aivars Lembergs. Silenieks skaidro: «Es parasti uzdodu sev jautājumu – a kas Latvijai no tā?» Par Ameriku balsojis, jo «viņš ir vispieredzējušākais, zinošākais profesionālis».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu