Doktorantūras resursu konsolidācija vairotu Latvijas zinātnes potenciālu

Foto: pixabay.com
Aigars Pētersons
Print Friendly, PDF & Email

Jādomā par vienotas valstiska mēroga doktorantūras platformas izveidi, kas kalpotu kā tramplīns topošajiem jaunajiem pētniekiem

Gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā, gan Latvijā jo īpaši, patlaban vērojams izteikts jauno zinātnieku trūkums – uz jaunu, spēcīgu un motivētu pētnieku deficītu norādījusi gan tāda spēcīga ES ekonomika kā Vācija, gan inovāciju flagmaņi – Skandināvijas valstis. Tieši tāpēc doktorantūras studijas kā ietvars, kurā top jaunie pētnieki, ES līmenī patlaban ir augstākās izglītības prioritāte.

Jaunu pētnieku trūkums ir labi zināma problēma arī Latvijā, kur šobrīd ir viens no Eiropas zemākajiem doktorantūras absolventu rādītājiem uz vienu iedzīvotāju. Tas nozīmē gan to, ka Latvijā ir maz veiktu oriģinālpētījumu, gan to, ka trūkst pēctecības un akadēmiskais personāls noveco. Vienubrīd situācijai ievērojami palīdzēja Eiropas Sociālā fonda mērķstipendijas – doktorantu un aizstāvēto promocijas darbu skaits strauji pieauga, tomēr, stipendijām beidzoties, tas tikpat strauji kritās. Tātad jādomā par citiem instrumentiem, piemēram, vienotas valstiska mēroga doktorantūras platformas izveidi, kas kalpotu kā tramplīns topošajiem jaunajiem pētniekiem.

Neatkarīgi no izvēlētās specialitātes, doktorantūras gaitu sākums ir visai līdzīgs – ir jāapgūst zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija, pētniecības ētika, statistika, pedagoģijas darbs un citi priekšmeti, kas vieno tik daudzās un dažādās Latvijas doktorantūras studiju programmas. Spēcīgākajām Latvijas augstskolām apvienojoties vienas kopīgas platformas jauno zinātnieku ievadkursa jeb pirmsdoktorantūras platformas izveidei, būtu iespējams konsolidēt resursus un atļauties spēcīgākus docētājus un Eiropas pētniecības citadeļu vieslektorus. Šāds ambiciozs starta šāviens paaugstinātu jauno doktorantu konkurētspēju un veicinātu ātrāku to iekļaušanos pētniecībā. Šī iecere veicinātu arī mūsdienās tik būtisko pētniecības starpdisciplinaritāti, jo pētniecības process ir sazarots un daudzšķautņains, bet, tiekoties vienuviet, dažādu jomu jaunie pētnieki veidotu ciešākus kontaktus, efektīvāk izmantotu zinātniskās tehnoloģijas, kas jau ir vienas vai otras augstskolas rīcībā.

Sadarbība starp Latvijas augstskolām atsevišķās disciplīnās norisinās jau tagad – ir doktoranti, kuru promocijas darbu vadītāji pārstāv dažādas augstskolas, notiek kooperēšanās arī vieslektoru jautājumos. Tomēr plašākai sadarbībai un vienotas doktorantūras platformas radīšanai ir nepieciešams papildus finansējums. Ideja par šādu platformu tika cilāta jau pirms gadiem pieciem. Toreiz Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē par nepieciešamību pēc kopējas pirmsdoktorantūras vai ciešā sadarbībā veidota pirmā studiju gada vienojās Latvijas lielākās augstskolas. Jautājums par konsolidāciju iestrēga un tā arī netika īstenots. Šis ir brīdis, kad, šo jautājumu izceļot no plaukta, nopūšot putekļus un ar nopietnu politisku atbalstu īstenojot, vēlāk būtu redzams tiešs pozitīvs efekts Latvijas zinātnes potenciāla pieaugumā.

Autors ir Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūras nodaļas dekāns, profesors

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu