Diena: 19. jūnijs, 2017

Mūžībā aizgājis diriģents un pedagogs Pauls Kvelde

 

Vakar pēc ilgstošas slimības 90 gadu vecumā mūžībā aizgājis diriģents un pedagogs Pauls Kvelde, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” vīru kora “Absolventi” pārstāvis Guntis Šmits.

Vēl martā ar plašu koncertu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā tika atzīmēta akadēmijas ilggadēja pedagoga Kveldes 90 gadu jubileja.

Pauls Kvelde bijis ilggadējs kultūras darbinieks. Viņš vācis un pētījis latgaliešu tautasdziesmas, bijis arī Preiļu etnogrāfiskā ansambļa konsultants.

Pēc pārcelšanās uz Rīgu kļuvis par Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas mācībspēku (1961-1994). Gandrīz 20 gadus bijis Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs (1969-1988), profesors (1983). Bijis Valsts Akadēmiskā teātra (tagadējā Latvijas Nacionālā teātra) mūzikas daļas vadītājs (1962-1967). 1962.gadā atsāka vadīt vīru kori “Absolventi” un 38 gadus bija tā galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs (1960-1998). Nodibinājis Latvijas Meža darbinieku vīru kori “Silvicola” un bija tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents kopš 1980.gada. No 2003. līdz 2014.gadam strādājis kā Lielvārdes senioru kora “Kamene” diriģents.

Kvelde ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris – to viņš saņēma 1997.gadā. Viņš bijis virsdiriģents XVIII-XXIV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, Baltijas starptautiskajos studentu dziesmu svētkos “Gaudeamus”, kā arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, piedalījies novadu dziesmu svētkos.

 

Nosaukti “Spēlmaņu nakts” nomināciju pretendenti

”Spēlmaņu nakts” Gada lielās formas titulam nominētas izrādes “Bannija Manro nāve”, “Mēdeja”, “Pieci vakari”, “Precības” un “Sieviete”

Gada balvai teātrī “Spēlmaņu nakts” nominācijā “Gada lielās formas izrāde” izvirzīti pieci iestudējumi, aģentūru LETA informēja Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) priekšsēdētāja Daiga Siliņa.

Uz balvu šajā nominācijā pretendē režisora Dž.Dž.Džilindžera izrāde “Bannija Manro nāve” Dailes teātrī, Vladislava Nastavševa izrāde “Mēdeja” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, režisora Georgija Surkova “Pieci vakari” Daugavpils teātrī, Sergeja Zemļanska “Precības” Liepājas teātrī un režisores Ināras Sluckas izrāde “Sieviete” Latvijas Nacionālajā teātrī.

Uz balvu nominācijā “Gada mazās formas izrāde” pretendē režisora Valtera Sīļa izrāde “Būt nacionālistam” teātrī “Dirty Deal Teatro”, Paulas Pļavnieces izrāde “Jubileja 98” Daugavpils teātrī, Elmāra Seņkova izrāde “Kaija” Latvijas Nacionālajā teātrī, Suhanova izrāde “Pazudušais dēls” Valmieras drāmas teātrī Jura Joneļa “Purva bridējs (i)” Daugavpils teātrī un Toma Treiņa izrāde “Zilā” Latvijas Nacionālajā teātrī.

Gada režisora balvai nominēts Dž.Dž.Džilindžers par izrādēm “Bannija Manro nāve” Dailes teātrī un “Bļitka” Goda teātrī, Aiks Karapetans par režiju izrādei “Fausts” Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā, Paula Pļavniece par režiju izrādei “Jubileja 98”, Valters Sīlis par režiju izrādē “Pazudušais dēls” un Sergejs Zemļanskis par režiju izrādē “Precības” Liepājas teātrī.

Gada aktrises tirulam šogad izvirzīta Indra Briķe par Pegijas lomu izrādē “Pielūdzēja nr.1” Dailes teātrī, Janai Čivželei par Noras un Mudas lomām izrādē “Saniknotā slieka” Jaunajā Rīgas teātrī, Dita Lūriņa par Elzas lomu izrādē “Sieviete” un Trīnes lomu izrādē “Trīne” Latvijas Nacionālajā teātrī. Tāpat balvai nominēta Žanna Lubgāne par Tamāras lomu izrādē “Pieci vakari” un vecmāmiņas lomu izrādē “Jubileja 98”, kā arī Ilze Ķuzule-Skrastiņa par Karmenas lomu izrādē “Karmena”, Ievas lomu izrādē “Mana māsa” un Ļoļečkas lomu izrādē “Peldošie-ceļojošie. II daļa” Dailes teātrī.

Savukārt Gada aktiera balvai šogad nominēts Egons Dombrovskis par Platonova lomu izrādē “Platonovs un viņa sievietes” Liepājas teātrī un Zigmāra lomu izrādē “Bļitka” Goda teātrī, Imants Strazds par Gurmižska lomu Valmieras drāmas teātra izrādē “Muiža kaņepēs”, Juris Žagars par Lielā Tēta lomu Dailes teātra izrādē “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”, Rihards Jakovels par Krustiņa lomu izrādē “Pazudušais dēls” un Vilis Daudziņš par Fransuā lomu izrādē “Pakļaušanās”.

Kopumā šogad “Spēlmaņu nakts” balvas tiks pasniegtas 18 kategorijās. Vairāk nekā 120 sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijas komisiju šogad pārstāv teātra kritiķi Atis Rozentāls, Silvija Radzobe, Valda Čakare, Edīte Tišheizere un Henrieta Verhoustinska.

“Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremonija notiks 23.novembrī Dailes teātrī. Kā ierasts, no 21.oktobra notiks arī skatītāju balsojums visos teātros un LTDS portālā “spelmanunakts.lv”. Izrāžu skate paredzēta laikā no 1.novembra līdz 17.novembrim.

 

Rīgā šonedēļ viesosies Prusilas stīgu instrumentu orķestris no ASV

Orķestris ieguvis pirmo vietu stīgu orķestru kategorijā Vīnes Starptautiskajā mūzikas un jaunatnes festivālā

Rīgas Sv.Jāņa baznīcā 23.jūnijā plkst.18 ar koncerta programmu “Mūzika vasaras vakaram” uzstāsies Prusilas stīgu instrumentu orķestris no ASV, raksta aģentūra LETA. Koncerta turnejai Baltijas valstīs orķestris sagatavojis programmu, kurā iekļautas tādas kompozīcijas kā stīgu mūzikas virtuoza Antonio Vivaldi ”Concerto Grosso” un Johana Štrausa ”Čehu polka”, gan Antonīna Dvoržāka ”Trīs slāvu dejas”, Pablo Kazala ”Putnu dziesma”, Normena Della Hojo ”Trīs dejas stīgu orķestrim”, Frenka Tičeli ”Miers”, Gustava Holsta ”Brukgrīnas svīta”. Koncertā būs klausāma komponista Skota Džoplina regtaima kompozīcija ”Lauku kluba regtaims”. 

Orķestris bieži uzstājas ASV, kā arī piedalās starptautiskās programmās un sabiedriskās televīzijas pārraidēs. Kopš 1991.gada orķestris dodas arī starptautiskos koncertceļojumos uz tādām valstīm kā Vāciju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Austriju, Angliju, Itāliju, Ķīnu un daudzām citām. Savas pastāvēšanas laikā kolektīvs ieguvis pirmo vietu stīgu orķestru kategorijā Vīnes Starptautiskajā mūzikas un jaunatnes festivālā. 

Orķestra diriģents Entonijs Arnons ir Aiovas Universitātes Mūzikas skolas čella spēles asociētais profesors, kā arī Prusilas Mūzikas skolas mācībspēks un diriģents. 

Ieeja koncertā ar ielūgumiem ko iespējams saņemt ”Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.

Lembergs un Truksnis turpinās vadīt Ventspili un Jūrmalu (papild.)

Balsojumā Jūrmalas deputātiem bija izvēle – vai nu Truksnis, vai nu deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla

Pirmdien Jūrmalas deputāti par pilsētas galvu ievēlēja Gati Truksni (ZZS), kurš pērn domes ārkārtas sēdē tika atcelts no amata aizdomās par iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Tāpat pirmdien ar balsu vairākumu Ventspils pilsētas dome atkārtoti par pilsētas galvu vēlējās redzēt Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”), kurš jau iepriekš bija atstādināts no šā amata sakarā ar apsūdzību smagos noziegumos.

Balsojumā uz mēra amatu Truksnim konkurenci radīja Jūrmalas domes deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (“Tev, Jūrmalai”), vēsta portāls Lsm.lv. Tā kā Truksni atbalstīja deviņi Jūrmalas domes deputāti, bet Le Gallu – seši, ar balsu vairākumu pilsētas domes vadībā ievēlēts ir Truksnis.

Savukārt par Lembergu nobalsoja deviņi deputāti, bet pret viņu četri. Ventspils domes vēlēšanās uzvarēja Lemberga vadītā partija “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot deviņas no kopumā 13 deputātu vietām – tikpat, cik iepriekšējā domes sasaukumā. Pārējās četras vietas domē ieguva saraksts, kurā apvienojušās nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, partija “Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienība ar Ģirtu Valdi Kristovski (V) priekšgalā.

Jūrmalas domē par sadarbību vienojusies Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija “Saskaņa”. Sākotnēji ZZS pauda, ka Truksni mēra amatam nevirzīs, tomēr dažas dienas vēlāk savu nostāju mainīja. No ZZS jaunajā sasaukumā ievēlēti seši deputāti.

Lai nodrošinātu “Saskaņas” atbalstu, Jūrmalas domē izveidots vēl viens priekšsēdētāja vietnieka amats. Jūrmalas pilsētas dome priekšsēdētāja vietnieces amatā ievēlēja Ritu Sproģi (ZZS). Savukārt jaunizveidotajā amatā par domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības politikas jautājumos ievēlēts partijas “Saskaņa” deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Tikmēr prokuratūras apsūdzētajam Lembergam arī pēc atkārtotas ievēlēšanas pašvaldības vadītāja amatā saglabājas drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus. Viens no prokuroru grupas, kas tiesā uztur apsūdzību pret Lembergu, prokuroriem Jānis Ilsteris aģentūrai LETA teica, ka drošības līdzeklis joprojām ir spēkā un līdz ar Lemberga apstiprināšanu amatā jaunā domes sasaukumā nav vajadzības vēlreiz lemt par šo drošības līdzekli. Ja Lembergs tiktu ievēlēts par citas pašvaldības vadītāju, tad gan būtu nepieciešams lemt šādu drošības līdzekli, norādīja prokurors.

Aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus Lembergam jau ir gandrīz desmit gadus. Likums gan neliedz viņam būt ievēlētam par domes priekšsēdētāju.

Savukārt Truksnis pirmajā jaunajā pašvaldības sasaukuma sēdē sacīja, ka gari nerunās. „Jūrmalnieki mani pazīst. Darbi runā skaļāk par vārdiem. Jūrmalnieki ir izvēlējušies,” viņš sacīja.

Viņa konkurente Le Galla teica, ka uzskata šo par sirdsapziņas balsojumu un devusies politikā, lai “parādītu, ka demokrātija ir iespējama. Viņa uzsvēra, ka vēlas, “lai Jūrmala kļūst par pilsētu, kur izvēlamies cilvēkus, aiz kuriem nestāv ēna par naudas ietekmi.

KNAB izmeklētajā krimināllietā par iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā ir trīs aizdomās turētie un divas personas, pret kurām sākts kriminālprocess. Publiski bija zināms, ka šo personu vidū ir Truksnis un viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Pēc informācijas par šo lietu Truksnis pērn 13.oktobrī domes ārkārtas sēdē tika atcelts no amata, taču vēlāk – pretēji partijas valdes lēmumam – viņš vēlreiz pretendēja uz šo amatu un tika tajā atkal apstiprināts.

Nedaudz vēlāk, 13.janvārī, Truksnis atkāpās no Jūrmalas mēra amata. Tomēr viņš saglabāja savu vietu partijā – ZZS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas dome noraidīja priekšlikumu viņu izslēgt no politiskā spēka.

Uz pašvaldību vēlēšanām, kas notika 3.jūnijā, ZZS Jūrmalas mēra amatam izvirzīja Truksni.

(papildināta visa ziņa)

ES pagarina pret Krieviju vērstās sankcijas

NULL

ES nemaina savu nostāju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienība (ES) pirmdien izlēmusi pagarināt sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas reaģējot uz Maskavas iebrukumu Ukrainā un tai piederošās Krimas pussalas aneksiju.

ES dalībvalstu ārlietu ministru izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka bloks neatkāpjas no Krimas aneksijas neatzīšanas politikas.

2014.gadā ieviestās sankcijas, kas jāievēro visiem ES pilsoņiem un uzņēmumiem, pagarinātas uz gadu un būs spēkā vismaz līdz 2018.gada 23.jūnijam, ziņo LETA.

Saskaņā ar lēmumu par sankciju ieviešanu aizliegts jebkāds imports no Krimas un Sevastopoles, aizliegtas arī investīcijas un nekustamā īpašuma iegāde anektētajās teritorijās, kā arī apturēta kruīza kuģu piestāšana to piekrastē.

Daļēji aizliegts arī eksports uz šīm teritorijām, ja pārdodamās preces var tikt izmantotas transporta, telekomunikāciju, enerģētikas, kā arī naftas, gāzes un citu izrakteņu ieguves nozarēs.

 

Rebeka Koha triumfē pasaules junioru čempionātā

Talantīgā Latvijas svarcēlāja svētdien uzvarēja sacensībās Tokijā

Svara kategorijā līdz 58 kilogramiem Rebeka Koha raušanā tika galā ar 99 kilogramiem, bet grūšanā pacēla 120 kilogramus, kas summā deva 219 kilogramus un par vienu kilogramu ļāva viņai apsteigt par favorīti uzskatīto ķīnieti Čuņjaņu Janu. Koha par sešiem kilogramiem pārspēja savu personīgo un arī Latvijas rekordu, ziņo LETA.

“Esmu ļoti laimīga un lepna par sevi, par savu komandu, kas man palīdzēja šo sasniegt – treneriem Eduardu Andruškeviču un Viktoru Ščerbatihu,” teica Koha, kura pasaules čempionātā uzvarēja pirmoreiz. 

Spotistei visu karjeru bijis mērķis uzvarēt kādu sāncensi no Ķīnas. “Viņas man vienmēr likušās spēcīgākās svarcēlājas pasaulē. Tomēr šodien pierādīju, ka tā nav patiesība.” “Taču tas nav viss. Tagad varu gatavoties nākamajām sacensībām. Man nepieciešams kļūt vēl spēcīgākai un spēcīgākai,” teica svarcēlāja.

Koha 2014.gadā ieguva otro vietu pasaules junioru čempionātā, 2015.gadā palika sestā, bet pērn pusotru mēnesi pirms Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm izcīnīja ceturto vietu svarā līdz 53 kilogramiem. Toreiz viņa summā pacēla 195 kilogramus.

Svētdienas sacensībās Kohai raušanā rezultatīvi bija visi trīs piegājieni, kuros tika pacelti attiecīgi 93, 96 un 99 kilogrami. Latviete tika pie mazās sudraba godalgas, jo konkurente no Ķīnas pacēla 100 kilogramus.

Arī grūšanā Kohai visi gājieni bija veiksmīgi, tiekot galā ar 111, 117 un 120 kilogramiem. Taču ķīniete izšķirīgajā gājienā nepacēla 120 kilogramus, kas nozīmēja latvietes triumfu sacensībās.

Trešo vietu ar 213 kilogramiem guva Ratanapona Pakarata no Taizemes.

Londonā ramadāna laikā pie mošejas uzbrūk ticīgajiem

Mikroautobusam uzbraucot gājējiem, nogalināts viens cilvēks un desmit ievainoti

Naktī uz pirmdienu pie vienas no Londonas mošejām mikroautobusam ietriecoties ticīgo pūlī nogalināts vismaz viens cilvēks, bet desmit guvuši ievainojumus, ziņo varasiestādes.

Lielbritānijas Musulmaņu padome, lielākā Apvienotās Karalistes islāmticīgo organizācija, paziņojusi, ka notikušais esot apzināts islamofobijas akts, kas pastrādāts musulmaņu svētā mēneša ramadāna laikā, kad liels skaits ticīgo naktīs pulcējas mošejās, ziņo Reuters/AFP/BBC.

Arī premjerministre Terēza Meja apstiprinājusi, ka policija notikušo izmeklē kā iespējamu teroraktu, kā arī pavēstījusi, ka pirmdien sasaukta kabineta ārkārtas sēde.

Mikroautobusa vadītāju – kādu 48 gadus vecu vīrieti – sagūstījuši apkārtējie cilvēki, līdz ieradusies policija un viņu aizturējusi. Policija pavēstījusi, ka aizturētajam tikšot veiks garīgās veselības pārbaudi.

Policija uz notikuma vietu tika izsaukta pirmdien plkst. 0.20 (plkst. 2.20 pēc Latvijas laika), un Londonas ātrās palīdzības dienests vēsta, ka slimnīcā pēc incidenta nogādātas astoņas personas, bet diviem cietušajiem medicīniskā palīdzība sniegta notikuma vietā.

Lielbritānijas Musulmaņu padome paziņojusi, ka spēkrata vadītājs “tīši” ietriecies dievlūdzēju pūlī, kas devies prom no Finsberija parka mošejas. Padome uzsver, ka notikušais esot visvardarbīgākā islamofobijas izpausme, kādu Apvienotā Karaliste pieredzējusi pēdējā laikā. Musulmaņu padome aicinājusi varasiestādes pastiprināt reliģisko objektu apsardzi ramadāna laikā.

Finsberija parka mošejas savulaik bija pazīstama kā radikālu islāmistu pulcēšanās vieta. Mošeju agrāk vadīja islāmistu ekstrēmists un sludinātājs Abu Hamza, kuram ASV piespriests mūža ieslodzījums par terorismu. Hamza mošejā sludināja no 1997.gada līdz 2003.gadam. Pēc tam vadība mošejā mainījās, tomēr pēc Parīzē notikušajiem teroraktiem mošeja saņēmusi draudus.

Incidents pie Finsberija parka mošejas noticis divas nedēļas pēc kārtējā terorakta, kuru Londonā sarīkoja islāma ekstrēmisti. Trīs teroristi 3.jūnija vakarā ar mikroautobusu uztriecās gājējiem uz Londonas tilta, bet pēc tam ar nažiem uzbruka cilvēkiem “Borough Market” tirgū, kas atrodas tilta dienvidu galā. Policija uzbrucējus nošāva, taču viņi paspēja noslepkavot astoņus cilvēkus. Vēl 48 cilvēki šajā uzbrukumā guva ievainojumus. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums “Islāma valsts”.

 

Francijas parlamenta vēlēšanās absolūto vairākumu iegūst prezidenta Makrona atbalstītāji

Vissmagāko sakāvi šajās vēlēšanās cietuši līdz šim pie varas bijušie sociālisti, bet Nacionālajai frontei ir tikai astoņas deputātu vietas

Francijā svētdien notikušajā parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā prezidentam Emanuelam Makronam izdevies nodrošināt absolūto vairākumu, lai gan viņa nesen izveidotā partija nav ieguvusi tik lielu pārsvaru, kā iepriekš tika prognozēts, vēsta LETA/AFP.

Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem tikai nedaudz ilgāk kā pirms gada dibinātā partija “Republique En Marche” (“Uz priekšu, Republika!” – REM) kopā ar saviem sabiedrotajiem – centrisko Demokrātisko kustību (“MoDem”) – ieguvusi 351 no 577 Nacionālās sapulces deputātu vietām.

Lai gan tas gan ir mazāk nekā aptauju veicēju prognozētie 470 mandāti, Makronam parlamentā būs absolūtais vairākums, kas vairo viņa izredzes īstenot savu solīto reformu programmu.

“Pirms gada neviens nebūtu iedomājies šādu politisko atdzimšanu,” vērtējot vēlēšanu iznākumu, paziņojis premjerministrs Eduārs Filips. “Par to jāpateicas prezidenta vēlmei iedvest jaunu dzīvību demokrātijai un franču tautai, kas vēlējās piešķirt parlamentam jaunu seju.”

Tomēr Makrona panākumus mazina rekordzemā vēlētāju aktivitāte, kas nesasniedza pat 44%. Tas licis viņa oponentiem jau norādīt, ka patiesībā jaunais Elizejas pils saimnieks nebauda vispārēju sabiedrības atbalstu.

Vissmagāko sakāvi šajās vēlēšanās cietuši līdz šim pie varas bijušie sociālisti, kas spējuši iegūt vien 29 vietas, zaudējot vairāk nekā 250 no iepriekšējā Nacionālās sapulces sasaukumā kontrolētajiem mandātiem.

Nedaudz labāk klājies konservatīvajai Republikāņu partijai, kas izcīnījusi 131 vietu, lai gan iepriekšējā sasaukumā tai bija vairāk nekā 200 deputātu.

Tikmēr savas cerības kļūt par vadošo opozīcijas partiju nācies atmest galēji labējai Nacionālajai frontei (FN). Lai gan tās līdere Marina Lepēna spējusi pirmo reizi iekļūt Francijas parlamentā, taču kopumā partija ieguvusi tikai astoņas vietas.

Savukārt kreisā ekstrēmista Žana Lika Melanšona vadītā partija “Nepakļāvīgā Francija” izcīnījusi 17 vietas.

 

Ierobežots milzu ugunsgrēks nelegālā atkritumu šķirotavā Jūrmalā

Iespējams, uzņēmējus sauks pie kriminālatbildības 

Pēc vairāk nekā 12 stundu darba pirmdienas rītā plkst. 5.17 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki lokalizēja paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku Jūrmalā, kur 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā dega plastmasas atkritumu krāvumi. Dega arī angārs desmit kvadrātmetru platībā.

Tomēr ugunsgrēks joprojām nav pilnībā likvidēts, tāpēc vairāk nekā 50 ugunsdzēsēji turpina darbu notikuma vietā, vēsta LETA. Pēc sākotnējās informācijas, ugunsgrēkā cilvēki nav cietuši.

VUGD pārstāve Inta Šaboha LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja, ka pirmdien vēl aizvien plastmasas atkritumi deg ar atklātu liesmu. Ugunsgrēka cēloņi pagaidām nav zināmi un to izmeklēs Valsts policija. Ugunsgrēka apdzēšanu apgrūtināja problēmas iegūt ūdeni dzēšanai.

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova LTV teica, ka šī bijusi nelegāla atkritumu uzglabāšanas vieta. Atkritumus teritorijā glabājusi SIA “Prima M”, taču uzņēmums neesot saņēmis nekādas nepieciešamās atļaujas. Tāpēc VVD bija ierosinājusi administratīvo lietvedību un uzdevusi līdz 24.jūlijam atbrīvot teritoriju no atkritumiem. Administratīvais akts gan ticis apstrīdēts, taču tiesa to atstājusi negrozītu. Patlaban nav skaidrs, cik ļoti šajā ugunsgrēkā ir cietusi vide.

Radio vēsta, ka atkritumu šķirotava nelegāli sākusi strādāt oktobrī. Vietējie iedzīvotāji jau iepriekš ziņoja, ka šķirotava smirdējusi. VVD lika šķirotavas īpašniekiem savest kārtībā teritoriju, tomēr uzņēmums dienesta prasību pārsūdzēja.

Izsaukumu uz notikuma vietu ugunsdzēsēji saņēma svētdien plkst. 15.50 no aculieciniekiem, kuri pie Ventspils šosejas bija pamanījuši milzīgus melnu dūmu mutuļus. Atklājās, ka deg atkritumi.

Dzēšanas darbos vienlaikus iesaistījās aptuveni 50 ugunsdzēsēji glābēji, kuriem palīgā tika nosūtīti arī divi “Latvijas dzelzceļa” ugunsdzēsības vilcieni un divas Valsts meža dienesta ugunsdzēsības autocisternas, bet Nacionālo bruņoto spēku helikopters nodrošināja ugunsgrēka dzēšanu no gaisa.

“Pasažieru vilciens” uz laiku apturēja vilcienu kustību Tukuma līnijas posmā no Slokas līdz Ķemeriem. Vilcieni visās Tukuma līnijas stacijās kursēja ar iespējamu kavēšanos.

Jūrmalas ugunsgrēka apmērus var redzēt šajā video: https://www.facebook.com/syndicateframes/videos/359461041135331/

Raidījums: Viena no administratoru lietas epizodēm saistīta ar parāda atdošanu uzņēmējam Krūmiņam

Parāda kārtošanai esot izmantota “Trasta komercbankas” nauda

Viena no tā dēvētās maksātnespējas administratoru lietas epizodēm varētu būt saistīta ar parāda atdošanu uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ilmāra Krūma administrētās likvidējamās “Trasta komercbankas” noguldītāju līdzekļi esot nonākuši SIA “Alunāna biroji” kontā. Pirms gada šī firma piederēja Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam.

Uzņēmējs “Nekā personīga” apliecināja, ka ir darījumā iesaistītā persona, un šo jautājumu kārtojis ar administratoru Māri Sprūdu, kas no viņa esot ieguvis ēku un par to pamazām maksājis. Parāda kārtošanai Sprūds ar Krūma palīdzību esot izmantojis “Trasta komercbankas” naudu. Savukārt trešais arestētais – finansists Jorens Raitums – lietā pārstāvējis Krūmiņa intereses, skaidro raidījums.

Portāls “pietiek.com” iepriekš rakstīja, ka kriminālprocesa pamatā ir ārzonas kompāniju, “Trasta komercbankas” kreditoru, “Fairwood Import LLP” un “Ergo Tec LLP” sūdzības par to, ka līdzekļi, kas tām pienākoties kā likvidējamās komercbankas kreditoriem, esot izmaksāti “trešajām, ar klientiem nesaistītām personām”. Sūdzībā norādīts, ka 27 308 eiro un 493 998 dolārus, kas pienākoties “Ergo Tec LLP”, Krūms pērn iemaksājis SIA “Alunāna biroji” kontā, kā maksājuma mērķi norādot “daļējs nodrošinājums kreditora prasījumā likvidācijas procesā”.

Arī 303 998 dolārus, kas pienākoties “Fairwood Import LLP”, Krūms iemaksājis šīs pašas SIA kontā ar tādu pašu maksājuma mērķi. Savukārt pēc tam “Alunāna biroju” kontā esošie finanšu līdzekļi debetēti vairākām personām, kuru vidū atkal bijusi jau pieminētā “Fairwood Import LLP”.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests par šo naudas plūsmu un saņemtajām sūdzībām noformējis un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) nosūtījis vismaz septiņus ziņojumus “par iespējamām prettiesiskām darbībām likvidējamās “Trasta komercbanka” likvidācijas procesā”.

Jautāts, vai kriminālprocesā vērtējamo jautājumu lokā ir cesijas līgumi, kuri tika slēgti parādu atgūšanas vai parādu iekasēšanas ietvaros, un vai runa ir par ārzonas firmām “Fairwood Import LLP” un “Ergo Tec LLP”, Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs raidījumam “Nekā personīga” atbildējis: “Tie nosaukumi jums ir pareizi zināmi.”

Jau ziņots, ka tiesa 9.jūnijā nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoriem Naurim Durevskim, Sprūdam un Krūmam un finansistam Raitumam.

Valsts policija Raitumu no apcietinājuma jau atbrīvojusi. “Šobrīd ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi manā aizstāvamā lomu,” aģentūrai LETA teica viņa advokāts Aleksandrs Berezins. Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi.

Aģentūrai LETA zināms, ka ENAP sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Otrajā lietā figurē Durevskis, par kura inkriminēto noziegumu nekas nav zināms.