Tiesa noraida izmeklētāju prasību atklāt žurnālistes informācijas avotu 3

Foto: temida.lv
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas Radio žurnālistei nav jāizpauž avots, kurš informēja par LTV valdes kandidātiem

Tiesa piektdien, 16.jūnijā, noraidīja Valsts policijas ierosinājumu Latvijas Radio žurnālistei Vitai Anstratei atklāt informācijas avotu, lai varētu noskaidrot vainīgo personu kriminālprocesā par neizpaužamu ziņu izplatīšanu.

Policija sāka izmeklēšanu, balstoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iesniegumu pēc tam, kad Latvijas Radio žurnāliste 2016.gada martā publiskoja LTV valdes kandidātu vārdus, kas konkursa gaitā nebija oficiāli zināmi.

Konkurss piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību, un radio sižetā izskanēja bažas, ka LTV vadībā varētu apstiprināt politiķiem tīkamus kandidātus, konkrēti pieminot divus – Ivaru Āboliņu un Kristapu Valdnieku. Tieši Āboliņš par sava vārda publiskošanu vērsās NEPLP. Tagad Āboliņš pats ir NEPLP loceklis un pārrauga Latvijas Radio darbu.

Žurnāliste neatklāja avotu, no kura informāciju par valdes kandidātiem bija saņēmusi. Sākotnēji avota atklāšanu pieprasīja NEPLP vadība, vēlāk – jau policija kriminālizmeklēšanas ietvaros. Tagad Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmusi, ka žurnālistei avotu jāturpina sargāt.

“Izmeklētāji parasti skatās no prizmas, kā iespējams atrast vainīgo. Taču žurnālistu avotu atklāšanas gadījumā skatīties no šīs prizmas vien nav pareizi. Ir jābūt īpaši svarīgām sabiedrības interesēm, lai pieprasītu žurnālistam atklāt informācijas avotu. Piemēram, cilvēki tiks izglābti no bumbas sprādziena vai policija uzzinās pedofilu vārdus, kā tas bijis Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē,” pēc tiesas lēmuma “Ir” atzina zvērināts advokāts Edgars Pastars, kas pārstāvēja žurnālisti.

Pastars norāda, ka žurnālistu avotu aizsardzības jautājumā pastāv plaša Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, kas izmeklētājiem jāņem vērā. Tikai konkrēta kriminālprocesa izmeklēšanas intereses nevar būt pietiekams iemesls, lai žurnālistam pieprasītu atklāt avotu, jo avotu aizsardzība ir svarīgs princips, kas nodrošina mediju iespējas uzzināt un sabiedrībai pavēstīt būtisku informāciju, kas oficiāli netiek atklāta. Ja šādas garantijas nebūtu, žurnālisti būtu apgrūtināti informēt sabiedrību.

“Žurnālista avota atklāšana nav atkarīga no tā, vai avots ir vai nav rīkojies prettiesiski. Pat valsts noslēpuma izpaušana nav kritērijs. Latvijā ir bijusi lieta 2011.gadā, kur tiesa noraidīja pieprasījumu atklāt žurnālista avotu, kas bija apzināti izpaudis valsts noslēpumu, lai pavēstītu žurnālistam sabiedrībai būtisku informāciju. Arī šāds avots tiek aizsargāts, ja nav sevišķi svarīgu sabiedrības interešu tā atklāšanai,” uzsvēra Pastars. Viņaprāt, izmeklētājiem nepieciešamas apmācības – analizējot praktiskas iepriekš bijušas lietas – par avotu aizsardzības tēmu, kas nav policijas ikdienas jautājums.

“Tiesas lēmums ir atbilstošs, jo publiskotā informācija bija sabiedriski nozīmīga un uzticama – mēs tiešām zinājām, ka nepalaidīsim ”pīli”. Runa ir par sabiedriskā medija vadību, tas ir nozīmīgs jautājums,” gandarījumu par tiesas lēmumu “Ir” pauda žurnāliste Vita Anstrate. Viņa izmeklēšanas procesā iesaistīta jau nepilnu gadu – policija žurnālisti iztaujājusi pa telefonu, e-pastā, notikusi liecību sniegšana policijā klātienē un visbeidzot tiesas sēde par avota atklāšanu. “Cerams, policijai būs veselais saprāts nepārsūdzēt tiesas lēmumu,” komentēja žurnāliste.

Tiesas argumenti pilnā apjomā būs pieejami 19.jūnijā, spriedums ir pārsūdzams. Policijas pārstāve pēc tiesas sēdes Latvijas Radio korespondentei nesniedza komentārus par šo lēmumu. Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļā “Ir” noskaidroja, ka policija nepaudīs viedokli, pirms būs iepazinusies ar tiesas argumentāciju.

Komentāri (3)

KoKatrina 16.06.2017. 14.36

Latvijā par tiesu lietām ziņas parādās, pirms vēl ir publiski pieejams nolēmums. Līdz ar to rodas nepilnīgs priekšstats un nav zināma tiesas motivācija. Sākas spekulācijas utt.

Tikai kaut kad vēlāk nolēmumu publicē, kad visi, izņemot dalībniekus, jau aizmirsuši. Visticamāk arī 19.jūnijā nolēmums vēl nebūs publiskajā datubāzē, ja to pārsūdzēs.

Varbūt tikai kāds no dalībniekiem nopublicēs (vai žurnālists:)

+1
0
Atbildēt

0

Mantrausis 17.06.2017. 07.13

Ja pareizi atceros, minētais Āboliņš ne tik sen darbojās žurnālistikā un “Dienā” rakstīja vienu otru it skarbu rakstu. Vai te runa par četrdesmit četriem krekliem, vai kažoku – nav ne jausmas, bet kolīdz amats rokā, tā…

Faktiski pēdējie gadi liecina par milzu soļiem prom no demokrātijas “ie- un aprobežotības” virzienā. Man nav skaidrs un saprotams, ka padsmit juristi to paskaidros padsmitkārtīgi – cik un kā cilvēkam iespējams ietekmēt sistēmas lēmumus. Vai tas vispār 21. gadsimtā ir iespējams?

Un – izskatās – ka ik persona, ja tā ir “ārpus varas” sauc un kliedz par visām plaši atvērtām durvīm, vērtibām un ko vēl ne… Kolīdz “demokrātijas pīlārs” nonāk amatā, pēkšņi, spēji no bijušā nekas vairs nav prātā. Tev citē normatīvus un visu citu…

+1
0
Atbildēt

0

dzeris49 19.06.2017. 14.29

Pareizs lēmums.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu