Valdība konceptuāli atbalsta elektrovilcienu iepirkuma turpināšanu

Vilciens. Foto: Patrīcija Eglīte, LETA
Print Friendly, PDF & Email

 

AS “Pasažieru vilciens” (PV) turpinās jauno elektrovilcienu iepirkumu, attiecīgajam projektam ietekmējot valsts budžeta bilanci, – otrdien konceptuālu atbalstu tam pauda valdība, ziņo LETA. 

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija regulai par Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (EKS) PV ir iekļauts vispārējās valdības sektorā un, gatavojot vispārējās valdības sektora budžeta prognozes, uzņēmuma plānotā saimnieciskās darbības ietekme tiek iekļauta aprēķinos atbilstoši vienotajai EKS metodoloģijai. Tādējādi aktīvu vērtības pieaugumam – depo būvniecībai un jauna elektrovilcienu ritošā sastāva iegādei – aprēķinos ir tieša ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci, neskatoties uz to, ka iepirkums tiktu finansēts no PV aizņemtajiem līdzekļiem. 

PV sagatavoja vairākus iespējamos scenārijus uzņēmuma izkļūšanai no vispārējā valdības sektora: infrastruktūras maksas modeļa maiņa – finansējums dzelzceļa infrastruktūras izmaksu segšanai pasažieru pārvadājumos tiek novirzīts pa tiešo AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz); biļešu tarifa palielinājums (pašizmaksas apmērā), atteikšanās no iepriekš noteikta galvojuma zaudējumu kompensēšanai, valsts piešķir atlaides pasažieriem par braucieniem; papildu ieņēmumu piesaiste – degvielas tirdzniecība, pārņemot to no LDz; līzinga (nomas) scenārijs. 

Uzņēmums sadarbībā ar SM un Finanšu ministriju veica šo scenāriju analīzi un secināja, ka šie scenāriji nav īstenojami un iepirkuma ietekme uz vispārējās valdības sektora budžetu saglabājas. Ministru kabineta 11.aprīļa sēdē tika pieņemts zināšanai, ka gadījumā, ja tiktu īstenots jauno vilcienu iepirkums plānotajā veidā, vispārējā valdībā pieklasificētā komersanta PV ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci 2019.gadā būtu 19,2 miljoni eiro, bet 2020.gadā – 63,9 miljoni eiro, tādējādi 2020.gadā gandrīz uz pusi samazinot jaunām politikas iniciatīvām pieejamo finansējumu. 

Vienlaicīgi valdība uzdeva SM, pirms PV uzņemas saistības iepirkuma nodrošināšanai, informēt Ministru kabinetu par iepirkuma plānoto ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. 

Ar šodien zināšanai pieņemto ziņojumu SM informēja par PV plānotā iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci pirms iepirkuma otrās kārtas izsludināšanas. PV ir aplēsis prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžetu. Aplēses atspoguļo neto ietekmi, nevis projekta kopējās izmaksas. Valdība pieņēmusi zināšanai, ka PV plānotā iepirkuma negatīvā ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci 2019.gadā indikatīvi ir 5,7 miljoni eiro, 2020.gadā – 25,6 miljoni eiro, 2021.gadā – 44,7 miljoni eiro, 2022.gadā – 50,4 miljoni eiro un 2023.gadā – 38,8 miljoni eiro. Finanšu ministrijai uzdots ņemt vērā minēto fiskālo ietekmi, izstrādājot fiskālās prognozes likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam”. 

Vienlaikus noteikts – ja iepirkuma faktiskā negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci jebkurā gadā vairāk nekā par 5% pārsniedz šajā protokollēmumā noteikto indikatīvo ietekmi, SM, pirms PV uzņemas saistības iepirkuma nodrošināšanai, jāinformē Ministru kabinets par iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. 

SM skaidro, ka jaunos vilcienus plānots iegādāties, piesaistot kredītresursus, nevis tiešā veidā ieguldot valsts budžeta līdzekļus. Prognozes liecina, ka līdz ar jauno elektrovilcienu iegādi zaudējumu kompensācija pasažieru pārvadājumiem nākotnē būtiski samazināsies. PV jaunu elektrovilcienu iepirkuma otru kārta sāks nekavējoties. 

“Lai kvalitatīvi, pasažieru vajadzībām atbilstoši īstenotu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nepārtrauktību un atbilstību efektīvai sabiedriskā transporta sistēmai kopumā, akūti nepieciešami jauni elektrovilcieni. Pašlaik vilcieni ir pat 50 gadus veci, kuri vairs neatbilst mūsdienu kvalitātes un drošības prasībām,” skaidroja SM. Vienlaikus vilcienu iegādes iepirkums ir pārstrukturēts tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz valsts budžetu, kas plānota no 2019.gada līdz 2023.gadam. 

Jaunajiem elektrovilcieniem ir būtiska loma Autotransporta direkcijas plānotajā sabiedriskā transporta attīstības koncepcijā, kas paredz no 2021.gada būtiski uzlabot sabiedriskā transporta kvalitāti un pakalpojumu efektivitāti atbilstoši pasažieru vajadzībām. Tāpat jaunie elektrovilcieni ļaus sasniegt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, ES Baltajā grāmatā un citos transporta nozares plānošanas dokumentos definētos mērķus. “Plānojot reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla maršrutus ar lielu pasažieru plūsmu, prioritāte ir maršrutiem pa sliežu ceļiem, piesaistot pasažierus no autotransporta uz vilcieniem. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir regulārā intervāla grafika ieviešana no 2021. gada, kas nav izpildāms ar esošajām vilcieniem,” informēja SM. 

Tāpat “Latvijas dzelzceļš” gatavojas veikt dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju. Apstiprinātā dzelzceļa elektrifikācijas pirmā kārta paredz elektrificēt līniju Rīga-Krustpils-Daugavpils/Rēzekne, kam ir tieša ietekme uz PV darbību un esošie elektrovilcieni posmā Rīga-Aizkraukle nebūs ekspluatējami. 

Patlaban PV pārvadā ap 17 miljonus pasažieru gadā, un pēc ritošā sastāva nomaiņas pasažieru skaits varētu sasniegt 25 miljonus. Prognozes esot balstītas uz tuvāko kaimiņvalstu pieredzi, kur pēc jaunu vilcienu ieviešanas būtiski pieaug pasažieru skaits. 

Jau vēstīts, ka PV pērn izsludinājis konkursu par 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ar 400-450 sēdvietām piegādi. Tostarp paredzēts, ka iepirkuma konkursa uzvarētājam būs jāpiegādā piepilsētas pasažieru elektrovilcieni, kā arī piegādāto piepilsētas pasažieru elektrovilcienu uzturēšanai nepieciešamais aprīkojums un jāveic personāla apmācība par piegādāto piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ekspluatāciju un uzturēšanu. 

Pieteikumu konkursā par jaunajiem elektrovilcieniem iesniedza pieci pretendenti – Spānijas uzņēmums “Patentes Talgo S.L” (“Talgo”), Šveices uzņēmuma “Stadler” Polijas meitasuzņēmums “Stadler Polska Sp. z o.o.” (“Stadler”), “Siemens AG” un “Sinara Group” Krievijas kopuzņēmums “Uraļskije lokomotivi”, Spānijas kompānija “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A.” (CAF) un Čehijas uzņēmums “Škoda vagonka a.s.”. Visi pieci pretendenti kvalificējušies konkursa otrajai kārtai, taču tā vēl nav izsludināta.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu