Maijā populārākās partijas aizvien ”Saskaņa”, ZZS un VL-TB/LNNK 49

Foto: Ieva Čīka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Sociologs aicina nesaistīt partiju atbalstu pašvaldības un Saeimas vēlēšanās

Maijā populārākās partijas aizvien bija “Saskaņa”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), vēsta sabiedrisko mediju portāls “lsm.lv”, atsaucoties uz SKDS aptauju maija otrajā pusē par pilsoņu iespējamo balsojumu Saeimas vēlēšanās.

Kā citē aģentūra LETA, sociologs Arnis Kaktiņš aicina nesteigties saistīt partiju panākumus pašvaldību vēlēšanās ar to izredzēm cīņā par vietām parlamentā. Arī partiju popularitātes rādītāji aptaujā īsi pirms pašvaldību vēlēšanām par iespējamo izvēli Saeimas vēlēšanās rāda – vēlētāju izvēle vietējā un nacionālā mērogā ir visai atšķirīgas.

Atbildot uz jautājumu par ticamāko izvēli Saeimas vēlēšanās, joprojām visbiežāk minēta partija “Saskaņa” – šo kā savu izvēli nosaucis katrs piektais jeb 22,3% no aptaujas dalībniekiem. Savukārt pašvaldību vēlēšanās Rīgā “Saskaņu” atbalstīja katrs otrais balsotājs.

Otrajā vietā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuras reitings, salīdzinot ar aprīli, nav būtiski mainījies – tas bijis 14,5%. Turpinājis kristies atbalsts VL-TB/LNNK, samazinoties vēl par 1 procentpunktu un sasniedzot zemāko punktu pēdējā gada laikā – 5,4%.

Par “Vienotību” savu balsi atdotu 4% vēlētāju, par Artusa Kaimiņa partiju “KPV LV” – 3,5%. Atbalsts “Vienotībai” krities par 0,1 procentpunktu, “KPV LV” – par 0,3 procentpunktiem.

Vērojams 1,2 procentpunktu kāpums partijai “No sirds Latvijai”, kas tai pēdējā gada laikā ir labākais rezultāts. Tās reitings maijā bija 3,4%. Jaunajai konservatīvajai partijai atkārtots marta rekords ar reitingu 2,9%. 2 procentpunktu kritums iezīmējās Latvijas Reģionu apvienībai, atbalstam paliekot pie 3%.

Nemainīgi ļoti augsts ir neizlēmušo skaits, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas šos rādītājus reālajās vēlēšanās var ievērojami mainīt, skaidro SKDS. 12% aptaujāto pagaidām domā, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Izlīdzinātie dati, neizlēmušo balsis sadalot partijām proporcionāli, rāda, ka 5% robežu pārvarētu 8 partijas. Tikai divas no tām – “Saskaņa” un ZZS – robežu pārvar pārliecinoši, salīdzinoši drošs rezultāts ir arī VL-TB/LNNK.

Par to, vai šie rādītāji ir likumsakarība vai skaidrojami ar statistisko kļūdu, varēs spriest pēc nākamā mēneša rezultātiem, norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš. “Mēs redzam, ka Nacionālā apvienība saņēmusi mazliet mazāku atbalstu nekā iepriekš. Ja skatāmies, kā pēdējo 12 mēnešu laikā mainījusies viņu popularitāte, var izvirzīt hipotēzi, ka tā nedaudz kaut ko ir zaudējusi, kādu procentpunktu, salīdzinot ar pagājušā gada pavasari. Redzam, ka “No sirds Latvijai” ir mazliet augstāks procents, bet, redzot, kā vēsturiski šie stabiņi kārtojas, es atturētos izteikt kādus pieņēmumus, ka ir kāds būtisks popularitātes kāpums. Un to pašu es gribētu teikt par Latvijas Reģionu apvienības nosacīto popularitātes kritumu,” pauž Kaktiņš.

Sociologs uzsver, ka rādītājus par iespējamo iedzīvotāju izvēli Saeimas vēlēšanās nevajadzētu salīdzināt ar pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. Tas tādēļ, ka iedzīvotāju kritēriji, vēlot vietvaru, nereti ievērojami atšķiras no faktoriem, kas ietekmē izvēli Saeimas vēlēšanās. Tomēr, iespējams, šomēnes veiktajā iedzīvotāju aptaujā par viņu izvēli nacionālā parlamenta vēlēšanās varētu parādīties arī pašvaldību vēlēšanu rezultātu nospiedums. Tiesa, kā skaidro pētījuma veicēji, pieredze rāda, ka šādu notikumu ietekme uz kopējo partiju popularitāti parasti zūd dažu mēnešu laikā.

Komentāri (49)

Anonīms 08.06.2017. 09.24

Vai pec pašvaldibu vēlēšanam vispar var nopietni uztvert musu aptauju veicejus, domaju viņiem vajadzetu braukt macities no Frančiem, kas vienigie veic aptaujas ar minimalam kļudam.

+7
-2
Atbildēt

13

    basta > Anonīms 08.06.2017. 11.21

    to andrejs

    Nepārdzīvo! Maizītim un Mežvietam sen jau saraksti sastādīti.

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    basta > Anonīms 08.06.2017. 11.26

    to Austras koks

    “..un varbūt arī daļēji tādēļ, ka mediji lamāja NA”

    Lamāja tikai tie, kur liela SC, Vienotības un to saimnieku ietekme, kā IR, LTV, LR1 un krievu MZL(masu zombēšanas).

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    basta > Anonīms 08.06.2017. 11.30

    to andrejs

    Tu laikam pat nespēj pilnībā aptvert, ko tas nozīmē, “latviska Rīga”. Tā ir alfa un omega. Tas nozīmē būtisku atšķirību no Pleskavas un Musosranskas, bez krievu tikumiem. Tas ir pamatu pamats civilizētai un pārtikušai galvaspilsētai.

    Uzcel debesskrāpi purvā bez pamatīgiem pāļiem!

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Austras koks > Anonīms 08.06.2017. 09.57

    Precīzas aptaujas nespēj veikt neviens. To pierādījušas gan mūsu vēlēšanas, gan Brexits, gan ASV prezidenta vēlēšanas.

    Domāju, arī franči negarantēs precizitāti. Viņiem sanāca tikai tādēļ, ka starp Makronu un Lepēnu bija liela atšķirība – 60:40. Ja būtu šiem atbalsts dalījies ap 50:50 vai 55:45, nav grantiju, ka arī nenoietu šķībi.

    Vienmēr esmu teicis, ka aptaujām nevajag ticēt 100%, bet tās vajag uztvert kā virzienu.

    Savukārt mūsējās aptaujās, kur runa par daudz partijām, ne diviem kandidātiem, pārbaudīt precizitāti vispār nav iespējams, jo pie mums vienmēr ir liels neizlēmušo skaits. Un kā tie sadalās, tas arī nosaka konkrēto rezultātu. Ja vēl tie aptauju izdarītāji publicētu vismaz tādu info kā – starp ko neizlēmušais vispār svārstās, tad vēl kaut ko vismaz varētu domāt. Vai arī – kāda ir aptaujājamo otrā izvēle.

    Piemēram, pagājušajās 2013. gada pašvaldību vēlēšanās neizlēmušie aizgāja pie NA un līdz ar to NA stabili apsteidza Vienotību, kas īsti nesakrita ar aptaujām. Šoreiz lielākā daļa neizlēmušo pievienojās JKP un LRA/LA, un šīs abas partijas stabili ieņēma otro vietu ar aptuveni vienādu rezultātu, bet pārējiem – Saskaņai, NA un V – bija apmēram līdzīgi rezultāti kā aptaujās.

    Un vēl jau jautājums, cik godprātīgi ir atbildētāji. Zvana jau tagad pamatā uz mobilajiem numuriem, man arī maijā zvanīja. Teica, ka ir Rīgas vēlēšanu aptauja. Godīgi pateicu, ka neesmu rīdzinieks. Bet, ja aptaujājamais nepasaka, ka nav rīdzinieks, tad veidojas neprecīza aina. Saeimas vēlēšanu mērogā gan vienkāršāk ar aptaujām šajā ziņā.

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    andrejs > Anonīms 08.06.2017. 10.16

    Zvana jau tagad pamatā uz mobilajiem numuriem, man arī maijā zvanīja.

    —————

    Kā vispār vari būt drošs, ka zvana kāds no socioloģisko pētījumu kompānijas. Ja nu tas ir kāds krievs, kurš veido izsūtāmo latviešu sarakstu?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    andrejs > Anonīms 08.06.2017. 10.24

    Piemēram, pagājušajās 2013. gada pašvaldību vēlēšanās neizlēmušie aizgāja pie NA

    ————

    nedomāju gan. Toreiz establišmentam bija mēģinājums izmantot krievu ālēšānos pie Brīvības pieminekļa 16. martā, lai diskreditētu Tēvzemiešus pirms pašvaldību vēlēšanām. Aprīlī un maijā visām soc pētījumu kompānijām NA reitingi krita un nebeidza krist. Vēl tagad atminos kā IRsī “liberāļi” sajūsminājās. Domāju, ka visi šie reitingi bija viltojums.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Austras koks > Anonīms 08.06.2017. 10.33

    uldis_rats, kāds šim jautājumam sakars ar aptaujām? Turklāt andrejs ar neko nerunāja par domes darbību.

    Tādu pat jautājumu var uzdot arī par Vienotību. Un, tā kā abas sēdēja opozīcijā samērā mierīgi, tad abas arī dabūja tagad vietas daudz mazāk kā iepriekš. Atbilde vienkārša.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    uldis_rats > Anonīms 08.06.2017. 10.29

    andrej, par iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Vai vari pastāstīt ko labu Rīgā NA izdarīja ar savu lielo vēlētāju atbalstu? Nu neteiksi taču ka neko nebija iespējams darīt?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Austras koks > Anonīms 08.06.2017. 11.47

    andrejs: Ja tā ir, vai tas nav nonsenss, ka latvieši Latvijā baidās paust atbalstu partijai, bet krievi savai Kremļa partijas filiālei pat nekautrējas

    _____________________

    Nedomāju, ka baidās. Vienkārši, ja apkārt tiek radīts absolūti negatīvs fons, cilvēkiem lielākoties negribās izlekt (par citām LV partijām tak nebaidās paust atbalstu). Tas ir cilvēka dabā, un pie mums arī saglabājies no okupācijas laikiem, nu un tagad tādu pašu uzvedības modeli rietumos spiež virsū pie varas esošie progresisti/liberāļi lamājot vai mēģinot padarīt par apsmieklu visus citādu uzskatu paudējus un visādi mēģinot ierobežot vārda brīvību.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    andrejs > Anonīms 08.06.2017. 10.51

    to uldis

    AK Jums jau atbildēja.

    Otrdien noskatījos LTV filmu par Makronu un ar skaudību padomāju cik ļoti viņu politiskā kultūra pozitīvi atškiras no mūsējās. Es arī gribētu sastapt Vienotības un NA deputātu kandidātus sava rajonā, kur tie uzklausītu mūsu viedokli. Nebija neviena uzaicinājuma. Neviena.

    NA avīzīte arī galīgi švaka. Padarītie darbi ar melniem burtiem uz brūna fona, grūti pat izlasīt.

    Žurnālā reklāma: smuka Broka un lozungs “Par latvisku Rīgu!” Un tas ir VISS? Kas tas par sviestu!!! Ļoti vāji…

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > Anonīms 08.06.2017. 11.40

    Austras Koks : mediji lamāja NA, un cilvēkiem vienkārši negribējās tādēļ atklāti paust viedokli.

    —————–

    Ja tā ir, vai tas nav nonsenss, ka latvieši Latvijā baidās paust atbalstu partijai, bet krievi savai Kremļa partijas filiālei pat nekautrējas

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Austras koks > Anonīms 08.06.2017. 10.28

    Nedomāju, ka bija viltojums. Cilvēki vienkārši teica, ka nav izlēmuši, un varbūt arī daļēji tādēļ, ka mediji lamāja NA, un cilvēkiem vienkārši negribējās tādēļ atklāti paust viedokli.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > Anonīms 08.06.2017. 11.27

    Austras koks. Precīzas aptaujas nespēj veikt neviens.

    _______________________

    Tādēļ jau nav jāražo izcili neprecīzas. Norstat aptauja maija vidū bija daudz precīzāka par LF aptauju pirms vēlēšanām un prognozēja JKP panākumus. Manuprāt tā ir prasta krāpšana.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

ozolnieki 08.06.2017. 17.32

Ķīps

Īstenībā visas, ne tikai Džera minētās, ir vienādas. Jebkura partija Latvijā tiek jaukta no diem traukiem – nacionālā un sociāldemokrātiskā. Atšķiras tikai proporcija. Piemērs- solījumi Rīgas pensionāriem. Solīja visi, gan Ķirsis, gan Bondars, gan Krauze, gan Bordāns, gan Broka

……

NA reklāmu dzirdēju tikai vienu reizi , un nedzirdēju materiālu labumu solīšanu . Pat nacionālais bija maz un beigās ….apmēram tā….sagaidīsim Latvijas 100 gadi latviskā Rīgā .

Varbūt bija citas reklāmas , bet braucot ar auto klausoties Latvijas ar solījumiem pensionāriem bārstījās ķirsis . Bondars , zzs . NA bija izteikti nemanāmi

+3
-2
Atbildēt

1

    Absints > ozolnieki 08.06.2017. 17.49

    Tie nebija Nemaksātspējas Administratori, kas solīja bezmaksas braukšanas biļetes Rīgā visiem pensionāriem, ne tikai nestrādājošiem?

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

dzeris49 08.06.2017. 12.42

Normāli, SC un NA ir draudzīgas un ideoloģiski līdzīgas partijas, kuras cita citu neaizmirst un atbalsta, abpusēji uzturot cita citai reitingus.

ZZS ir kaut kur pa vidu abām.

Visām trijām ideoloģija, ja to var tā nosaukt, ir tipiska sovoku vai postsovoku, kam ar Rietumiem nav nekas kopējs.

Tāpat, kā vērtības, ētika, utt.

Tas “intelekts” visām trijām arī apmēram vienāda līmenī.

Acīmredzot, tāpat, kā šo partiju elektorātam.

Jo vairākums sakarīgu cilvēku no šejienes sen aizmukuši, palicis mazākums, kam pat īsti balsot vairs nav par ko.

+6
-6
Atbildēt

5

    Ēriks > dzeris49 08.06.2017. 14.10

    dzerim kā vienmēr dārgākās un mīļākās rietumu vērtības – geju parādes,migranti un multikulturālisms.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    basta > dzeris49 08.06.2017. 12.47

    to dzeris49

    Vai tad krievu popsas fanāts, Meļņika un Zaharjina pa riņķi laistais putļerasts, Zatļers, ar bandu palīda zem SC sedziņas, lai tu sabojātu gaisu?

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > dzeris49 08.06.2017. 15.13

    Ēriks – pirms ko komentēt, tev, vismaz, derēja ko palasīt par tām Rietumu vērtībām, un saprast, ka tikai pateicoties tām, tu vari te brīvi komentēt pat, ja raksti galīgākās muļķības.

    Tas, par ko tu te satraucies, ir tavas fobijas un tavs iekšējais “sovoks”, visas trīs partijas – ZZS, NA un SC lieliski iederētos Krievijā, nevis Rietumos, taisni Krievijā tās jūsu fobijas uzņemtu ar aplausiem, Rietumos jūs būtu margināļi.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    basta > dzeris49 08.06.2017. 14.56

    to Ēriks

    Rietumu vērtības ir liberālisms, proti ekonomiskā un politiskā brīvība, bet ne invalīdu vēlme visus pārējos padarīt par sev līdzīgiem invalīdiem(lasi kropļiem). Iedomājies cilvēku bez kājas, kas lec, rokā turot cirvi, lai arī visu pārējo sabiedrību atstātu ar vienu kāju. Neiespējami.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks > dzeris49 09.06.2017. 15.32

    Ak tā!?Nemaz nezināju,ka Rietumi uzplaukuši multikulturālisma un geju parāžu dēļ.Kur tu,dzeri,lasīji par tām vērtībām,kuru dēļ Rietumi tā attīstījušies?

    16.2.3. Jauno laiku ekonomikas vēsture

    Jaunie laiki – kapitālisma izveidošanās un nostiprināšanās periods. (Rūpnieciskā kapitālisma periods līdz 1871. gadam). Kapitālistiskās ražošanas veida attīstībā ļoti liela loma bija rūpnieciskajam apvērsumam Anglijā. Viens no ekonomiskajiem cēloņiem, kāpēc rūpniecības apvērsums sākās vispirms Anglijā un nevis Holandē ir apstāklis, ka Anglijā daudz straujāk nekā Holandē attīstījās rūpniecība. Liela loma rūpniecības apvērsuma sagatavošanā bija arī tādiem faktoriem kā agrārajam apvērsumam, kapitāla sākotnējai uzkrāšanai un nesaudzīgai koloniju izlaupīšanai. Rūpnieciskā apvērsuma politiskie priekšnosacījumi izpaudās valsts merkantilajā ekonomiskajā politikā, tā saucamajā – asiņainajā likumdošanā, Kromvela navigācijas aktā, zemes iežogošanas forsēšanā, rūpniecības protekcionismā un koloniālās ekspansijas sankcionēšanā.

    Tehnikas revolūcija dod rūpnieciskajam apvērsumam tikai materiālo bāzi. Taču galvenais rūpnieciskā apvērsuma rezultāts ir radikālās izmaiņas sabiedriskajās attiecībās. Rūpniecības apvērsuma rezultātā notika izmaiņas arī Anglijas tirdzniecības politikā. Tās raksturoja pāreja no protekcionisma uz brīvo tirdzniecību (frītrederismu).

    Francijas ekonomiku apskatāmajā periodā raksturoja lielās buržuāziskās revolūcijas sekas. Franču buržuāziskajai revolūcijai bija tāda pat nozīme ekonomiskajā politikā, kāda ekonomikā bija rūpnieciskajam apvērsumam Anglijā. Realizējot veselu rindu antifeodāla rakstura pasākumu rūpniecībā un tirdzniecībā, kā arī likvidējot muižniecības feodālās privilēģijas, franču buržuāzija centās atrisināt agrāro jautājumu, kas bija galvenais revolūcijas ekonomiskais jautājums. Radikālus pasākumus agrārajā jautājumā realizēja jakobīņi. Francijas ekonomikas raksturu Napoleona lakā noteica tas, ka šīs diktatūras sociālā bāze bija lielburžuāzija, kuru atbalstīja turīgā zemniecība. To interesēs arī tika realizēti iekarošanas kari, kontinentālā blokāde un citi pasākumi. Šai periodā sākās arī rūpnieciskais apvērsums Francijā.

    Kapitālistiskā ražošanas veida attīstība apskatāmajā periodā notika ne vien Eiropā, bet arī citās pasaules daļās un pirmām kārtām Amerikas Savienotajās Valstīs. Liela loma ASV ekonomiskajā vēsturē bija Neatkarības karam.http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=4760&chapterid=1400

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu