Latviešiem maza interese par savu nākotni 30

Foto: Patrīcija Eglīte, LETA
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Partiju nespēja vienoties rāda politiskā brieduma trūkumu

Pašvaldību vēlēšanas kārtējo reizi pierādīja latviešu neieinteresētību savā nākotnē. Visā Latvijā bija 1 443 801 balsstiesīgais, bet nobalsoja tikai 727 839 jeb 50,41%. Tieši Rīgā bija lielākā aktivitāte, un no 426 505 balsstiesīgajiem nobalsoja 250 445 jeb 58,72%.

Mazliet vairāk par pusi jeb 50,82% galvaspilsētā nodeva savu balsi par kopīgo sociāldemokrātiskās partijas ”Saskaņa” un partijas ”Gods kalpot Rīgai” sarakstu. Tātad Nils Ušakovs ar vairākumu ir atkal ievēlēts un turpinās pildīt Rīgas pilsētas mēra amatu. Nebūs vajadzīgas nekādas koalīcijas ar citām partijām.

”Saskaņa” un ”Gods kalpot Rīgai” ieguvuši 32 deputātu mandātus ar Nilu Ušakovu un Andri Ameriku priekšgalā. Ievēlētie deputāti no šī saraksta ir gan latvieši, gan cittautieši, bet daudzi cittautieši nav norādījuši tautību. Popularitātes pirmajā piecniekā ir četri latvieši un pats mērs, kurš nenorāda tautību. Starp ”Gods kalpot Rīgai” deputātiem, kuri zaudējuši mandātu, var minēt bijušo Latvijas Universitātes rektoru Juri Zaķi. Viņš ierindojās tikai 59.vietā ”Saskaņas” un GKR kopīgajā sarakstā.

Nākamās populārākās partijas Rīgā ar 9 deputātu mandātiem katrai ir Latvijas Reģionu apvienība/”Latvijas attīstībai” ar mēra kandidātu Mārtiņu Bondaru un Jaunā konservatīvā partija ar Jāni Bordānu un Jutu Strīķi priekšgalā. Ar 6 deputātu mandātiem ir Nacionālā apvienība ”Visu Latvijai!” – ”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Rīgas domē būs pārstāvēta arī partija ”Vienotība” ar tikai 4 deputātu mandātiem.

Bijušais Amerikas latvietis un aktīvais sabiedriskais darbinieks Māris Graudiņš iedzīvināja partiju ”Progresīvie”, kuri kandidēja Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās. Tā saņēma tikai 2,40% balsu un neieguva nevienu mandātu.

Ventspilī 9 deputātu mandātus ieguva partija ”Latvijai un Ventspilij” ar Aivaru Lembergu priekšgalā, un pārējos 4 mandātus ieguva patiešām plašs kopīgs saraksts – Nacionālā apvienība, ”Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienība ar bijušo aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski priekšgalā.

Jāprasa, kāpēc šāda plaša koalīcija bija iespējama Ventspilī, bet ne Rīgā, kur katra partija vilka deķi savā virzienā? Vai nu partijām ir kopīgas intereses, vai nav. Ko tas izsaka par Latvijas politisko briedumu?

Gunārs Nāgels ir Austrālijas laikraksta ”Latvietis” redaktors.

Komentāri (30)

Balitis 07.06.2017. 10.52

Ko nozīmē “maza interese” būtu Rīgā atnākuši vel 6600 vēlētāji un Nils vairāk nebūtu mērs. Pirms pusgada visi politikas vērotāji gan objektīvi, gan tie, kam kāds līgumiņš ar Rīgas domi vai tās kapitālsabiedrībām skandēja, ka Rīgā nekas nemainīsies. Redzot šo fonu un visu ekspertu nolemtību, aktivitāte un rezultāts galīgi nav slikts.

+10
-1
Atbildēt

0

Kalvis Apsītis 09.06.2017. 09.06

Priekšstats, ka Rīgas vēlēšanas varētu uzvarēt ar vienu lielsarakstu – līdzīgu kādreizējai Tautas Frontei (LTF) – nešķiet pārliecinošs.

(1) Atskaitot ZZS, kam Rīgā nekad nav bijuši labi panākumi, šogad neviena cita liela partija nepalika zem 5% barjeras. Aritmētisku vairākumu (kaut vai 50.85%) nevar pārspēt “pārsēdinot muzikantus”.

(2) Ventspils piemērs (arī vēl spilgtākais Rēzeknes piemērs) taisni parāda, ka neskaitāmu partiju veidots lielsaraksts nav brīnumlīdzeklis – tas dabū dažas vietas, reizēm sanaido tur ietilpstošās partijas – ar apvainojumiem savstarpējā svītrošanā. Un tas arī viss.

(3) Latvijā nav milzumliela demokrātijas pieredze, bet cilvēks, kurš dodas uz vēlēšanām ir pieradis, ka viņam ir izvēle. Nevis – ka jābalso par vienīgo “latvisko sarakstu”. Viegli iztēloties balsotāju, kurš šajā “latviskajā sarakstā” ieraudzījis, teiksim, Baibu Broku vai līdzīgu kandidātu – nejutīsies iedvesmots palīdzēt šādam sarakstam.

(4) Starp Rīgā kandidējošajiem valstij lojālajiem sarakstiem bija zināma rīvēšanās, bet kandidāti saprātīgi atturējās no savstarpējas nogānīšanas un apkarošanas. Arī vēlētāju aktivitāte (59% – viena no augstākajām Latvijā; un arī, salīdzinot ar agrākām pašvaldību vēlēšanām) parādīja, ka vēlētāju interesi izdevies piesaistīt. Vienīgi – vēl nav atrasta pretinde S/GKR masveidīgajai mediju uzpirkšanai un melu-reklāmu kampaņai. Politikā neiesaistītam cilvēkam grūti orientēties, ja katrs pilsētas mikroautobuss, katra “latviskā” avīze/TV/radio un katrs gludeklis stāsta, cik Ušakovs ir nepārspējami labs mērs.

>>> Jāprasa, kāpēc šāda plaša koalīcija bija iespējama Ventspilī, bet ne Rīgā, kur katra partija vilka deķi savā virzienā? Vai nu partijām ir kopīgas intereses, vai nav. Ko tas izsaka par Latvijas politisko briedumu?

================

Balsošana bez izvēles bija raksturīga PSRS laikiem. 5% barjera, protams, ir – bet tā dod iespēju valstiski domājošajiem Rīgas pilsoņiem izvēli starp 3-4 sarakstiem. Partiju daudzveidība nav jāaizstāj ar vienīgo pareizo – kaut kādu jaunu “kompartijas un darba tautas bloku”.

+6
-1
Atbildēt

1

    basta > Kalvis Apsītis 09.06.2017. 17.08

    Kalvis Apsītis

    “..bet kandidāti saprātīgi atturējās no savstarpējas nogānīšanas un apkarošanas.”

    Priekš kam, ja ir reņģēdāju apmaksātie IR, LTV un LR1, kuru darboņi: ozoliņi, sprances, tomsoni, rēderi, streipi, strautmanes, liniņi bez kautrēšanās publiski izkārnās uz NA, vēl piedaloties čekistu midzenim, DP, pret Šņores kungu?

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

Mantrausis 07.06.2017. 06.59

Briedums. Kāds briedums 27 gados? 🙂

Nopietnāk – Latvijā vēl nav un tik drīz nebūs nopietnu, politisku tradīciju. Tā tikai ierasts, ikvienu, kas ievietojies kādā vēlēšanu listē uzreiz dēvēt par politiķi. Ja šim cilvēkam ir kaut viena vērtīga ideja, tas jau būtu sasniegums.

Otrs – pirms 3. jūnija it bieži dzirdējām kritiku ilgstrādājošiem pilsētu mēriem. Viens lieta ir skaitlis, ar ko mērām gadus. Pieredze – tas nākamais. Un vēl – spēja orientēties un rast kontaktus Rīgas namu gaiteņos.

Ja X reizes politdarboņi atgādina (kāpēc atgādināt tik bieži???), ka mītam demokrātiskā utt. valstī, jau šķiet, ka mūs par to pārliecina, jo tas tā nebūt nav. Valsts sistēma ir gana haotiska un pieredze še noder. Un vēl – pieļauju, ka aktīvākā vēlētāju daļa ir nogurusi no pārmaiņām. Slavu gaišajai nākotnei pauda gan 1971., gan 1987. gan 2017. gadā. Sejas mainās, principi palikuši.

+3
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu