Draudi priedei • IR.lv

Draudi priedei

4
Foto — LETA
Ieva Cielava

Zemkopības ministrija grib atļaut priežu kailcirtes piejūrā. Vai tas būs mežu glābiņš vai tieši otrādi – drauds dabas daudzveidībai?

Brašas priedītes cieši cita pie citas stiepjas divarpus metru garumā. Jaunie koki jau septiņus gadus iztaisnojuši zaļās skuju pīnes pretī saulei. «Gribu šādu priežu mežu saglabāt arī saviem bērniem,» uz ceļa pretējo pusi – simtgadīgu priežu klāju – rāda Latvijas valsts mežu valdes loceklis Edvīns Zakovics. Nedaudz uz priekšu, kur vietu apēno veco priežu mežs, jaunās priedītes, kas stādītas vienlaikus ar netālu esošajām divmetrniecēm, knapi izlīdušas virs ogulājiem. Te priežu mežs neatjaunosies, bet bērzi, ievas un apses nomainīs ainavu uz lapu mežiem – šādu nākotni iezīmē Zakovics. Risinājumu tam pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) veikta pētījuma piedāvā Zemkopības ministrija – piejūras teritorijā mežsaimniekiem atkal atļaut veidot kailcirtes kā pirms 2010. gada, kad tika pieņemts Meža likums. Taču satraukumu par šo ideju pauž dabas draugi virknē sabiedrisko organizāciju.

Cirtīs vairāk, stādīs mazāk

Priežu audzes Latvijas mežos, jo īpaši privātajos, ik gadu rūk. Jaunaudzes stipri garšo pārnadžiem un ir cimperlīgas – viena no priedes īpašajām vajadzībām ir mīlestība uz gaismu. Tieši tas radījis sasāpējušu problēmu piejūras priežu audzēs – teritorijā starp 300 metru plato kāpu joslu un piecu kilometru atzīmi no jūras. Meža likumā pirms septiņiem gadiem tika nolemts, ka tur priedes drīkst cirst tikai izlases veidā. Rezultātā vecās priedes uz jaunajiem stādiem met ēnu, neļaujot tiem augt. Tikmēr vārgos jaunuļus pāraug ņiprāki koki, kuru sēklas atnes vējš. Likums gan atļauj priedēm veidot «atvērumus» – 2000 kvarātmetru lielus izcirtumus, lai kokiem nodrošinātu gaismu, taču ar to nepietiek, lai mežs spētu atjaunoties. Gan zinātnieki, gan Latvijas valsts meži un ministrijas pārstāvji ir vienprātīgi – vienīgais risinājums, kā ļaut atjaunoties piejūras priežu mežiem, ir kailciršu un jaunu audžu veidošana.

Divus hektārus lielu kailciršu atļaušana piejūrā nav vienīgais grozījums. Ministrija rosina arī samazināt prasības, cik resniem jābūt bērziem, priedēm un eglēm, kurus mežsaimniekiem atļauts vienlaidus izcirst, un samazināt stādu apjomu, kāds jādēsta izcirsto koku vietā – ar nosacījumu, ka tie ir ģenētiski pārbaudīti un uzlaboti pret kaitēkļiem un slimībām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu