Trampa lēmums par ASV izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās izsauc protestus 4

''Greenpeace'' aktīvistu protests pret Trampa lēmumu ASV izstāties no Parīzes klimata konvencijas. Foto: EPA-LETA
Print Friendly, PDF & Email

Merkele sola “rīkoties izlēmīgāk nekā jebkad agrāk” pret klimata izmaiņām

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien solīja “rīkoties izlēmīgāk nekā jebkad agrāk”, lai aizsargātu “mūsu Māti Zemi” pret klimata izmaiņām pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma valstij izstāties no Parīzes klimata līguma, vēsta aģentūras LETA-AFP/DPA.

“Mēs Vācijā, Eiropā un pasaulē apvienosimies, lai rīkotos izlēmīgāk nekā jebkad agrāk, stātos pretim un veiksmīgi pārvarētu lielos izaicinājumus cilvēcei, tādus kā klimata izmaiņas,” reportieriem pavēstīja Merkele. “Visiem tiem, kas tic, ka mūsu planētas nākotne ir svarīga, es saku: turpināsim ceļu kopā, lai mēs veiksmīgi aizsargātu mūsu Māti Zemi,” norādīja Merkele.

Viņa Trampa lēmumu izstāties no Parīzes līguma nodēvēja par, “maigi izsakoties, ļoti nožēlojamu”. Raksturojot Parīzes līgumu kā “vēsturisku lēcienu”, Merkele pavēstīja, ka Vācija pildīs “savas saistības atbilstoši šim līgumam, it īpaši finansējot palīdzību nabadzīgākajām un visneaizsargātākajām valstīm pasaulē”.

Pēc viņas teiktā, ceļš uz pilnīgu līguma izpildi būs grūts, taču tas ir “neatgriezenisks”. Merkele uzslavēja visā pasaulē īstenotās privātās iniciatīvas klimata aizsardzībai, kuras palīdzēs nodrošināt “lielāku labklājību un iespējas pasaulei”. Merkele solīja garantēt panākumus nākamajā ANO klimata sarunu kārtā novembrī Vācijas pilsētā Bonnā.

Trampa ceturtdienas paziņojums par ASV izstāšanos no ANO Parīzes klimata līguma izsauca protestus visā pasaulē, īpašu akciju rīko organizācijas ”Greenpeace”. Tramps paziņoja, ka mēģinās sarunās panākt jaunu globālu vienošanos par klimata izmaiņām.

Parīzē 2015.gadā panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.

Republikāņu pretestības dēļ ASV Senāts neapstiprināja Parīzes klimata vienošanos, tādēļ tai ASV nav tiesiski saistoša līguma spēks, un Vašingtona var salīdzinoši viegli no tās atteikties. Tramps priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja pārskatīt ASV dalību šajā līgumā, taču līdz šim tas vēl nebija izdarīts. Viņš bija nodēvējis šo vienošanos par “vienpusīgu” un paziņojis, ka ASV maksājusi “miljardus”, lai to izpildītu, kamēr tādas valstis kā Ķīna, Krievija un Indija nav maksājušas “neko”.

ASV izstāšanās no Parīzes nolīguma visvairāk kaitēs pašai ASV, aģentūrai LETA pauda biedrības “Latvijas Zemes draugi” padomes priekšsēdētājs Jānis Ulme. Viņaprāt, nepiekrītot pārējai pasaulei par tik nozīmīgu jautājumu, ASV var panākt pretēju efektu un nevis iedragāt līgumu, bet gan tieši stiprināt pārējo pasaules valstu savstarpējo sadarbību vides aizsardzībā.

Vides ekspertu novērojumi liecina, ka šajā gadījumā vislielākā zaudētāja būs pati ASV, kas sevi ar šādiem lēmumiem izolēs no mūsdienu inovācijām un to attīstības, teica Ulme. Pēc viņa domām, šāds notikumu pavērsiens var ietekmēt Parīzes nolīgumu, bet citi lieli piesārņotāji kā Ķīna un Krievija, visticamāk, neies ASV izvēlēto ceļu. ASV var zaudēt savu līdera lomu inovācijās, atdodot to Ķīnai vai arī kādai Rietumeiropas vai Tālo austrumu valstij.

ASV ir lielākais globālās vides piesārņotājs, un pasaules vides aizsardzību organizāciju vidū šāds Trampa lēmums nebija liels pārsteigums, bet gan vairāk vilšanās. Arī mūsu biedrība uzskata, ka šāds ASV lēmums ir nopeļams, sacīja Ulme. Viņš norādīja, ka ASV nav parakstījusi arī Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata pārmaiņu jeb Kioto protokolu, kas tika pieņemts 1997.gadā un ratificēts 2005.gadā.

Ulme teica, ka pēdējo trīs mēnešu laikā ir prezidents Tramps ir centies iedragāt ne vien Parīzes nolīgumu, bet arī vairāk nekā desmit gadu ilgu darbu pašā ASV, kur šajā laikā ir atceltas vairākas ar dabas aizsardzību saistītas likumu normas.

 Trampa lēmums atstās negatīvu ietekmi uz finansējuma nodrošināšanu attīstības valstīm klimata pārmaiņu ierobežošanai, taču tas neietekmēs nolīguma svarīgumu, aģentūrai LETA pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). VARAM negatīvi vērtē Trampa paziņojumu par lēmumu sākt izstāšanās procedūru no Parīzes nolīguma klimata pārmaiņu ierobežošanai, tomēr uzsver, ka tas neietekmēs Latvijas pozīciju Parīzes nolīguma ieviešanā.

Ministrija uzskata, ka visām pasaules valstīm ir jāsniedz ieguldījums klimata pārmaiņu ierobežošanā un no tām nav iespējams norobežoties. Mūsdienās klimata pārmaiņas ir saistītas ne vien ar vides un dabas aizsardzību, bet arī galvenajiem ekonomiskajiem un sociālajiem riskiem, kas apdraud gan ekonomisko attīstību, gan ģeopolitisko stabilitāti un drošību. Risinājumi klimata pārmaiņu ierobežošanai ir pieejami ikvienai valstij – energoefektivitātes uzlabošana, atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģētikā un transportā, pārdomāts resursu un preču patēriņš, atkritumu šķirošana un resursu atkārtota izmantošana, kā arī citi.

Līdz šim paveiktais liecina par visu valstu stingru apņemšanos turpināt iesāktos darbus Parīzes nolīguma ieviešanā. Kā uzsver VARAM, Parīzes nolīgums ir unikāla vienošanās, kurā panākts līdzsvars starp industriāli attīstīto un attīstības valstu pienākumiem un tiesībām. Tas paredz pienākumus visiem un tajā pašā laikā balstās uz katras valsts nacionālajām politikām un pasākumiem.

Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016.gadā un pagājušā gada nogalē Marakešā jau notika Parīzes nolīguma pušu pirmā sanāksme. Konkrēti lēmumi sagaidāmi ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencēs (COP) 2017.gadā un 2018.gadā. 2015.gada decembrī 195 valstu vienbalsīgi apstiprinātais Parīzes nolīgums ir līdz šim nozīmīgākā starptautiskā vienošanās, lai novērstu klimata pārmaiņas. To ir jau ratificējušas 145 valstis, arī visas lielākās pasaules ekonomikas, tai skaitā, Ķīna un Indija, un Eiropas Savienība (ES) kā reģionāla organizācija.

Pašreiz Parīzes nolīgumu ratificējušo valstu siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisijas aptver vairāk nekā 83% no kopējām pasaules emisijām. ASV ir otrs lielākais SEG emisiju radītājs aiz Ķīnas un rada aptuveni 18% no globālajām emisijām. Tomēr daudzi ASV štati īsteno ambiciozas klimata politikas un, spriežot pēc paziņojumiem, plāno tās turpināt. ASV ir arī mājvieta daudzām klimata pārmaiņu ierobežošanu veicinošām tehnoloģijām, tai skaitā pagaidām, iespējams, efektīvāko elektromobiļu ražošanai.

Latvija likumu par Parīzes nolīguma ratifikāciju apstiprināja 2017.gada 9.februārī. Parīzes nolīguma nosacījumus Latvija īstenos kopīgi ar pārējām ES dalībvalstīm – līdz 2030.gadam samazinās ES SEG emisijas par vismaz 40%.

Komentāri (4)

Anonīms 02.06.2017. 20.14

man arvien biežāk sāk likties, ka Kanāda varētu pārņemt pirmās vijoles lomu Jaunajā pasaulē – to es uztveru kā tādu gaišu un cerīgu signālu

http://www.spiegel.de/video/emmanuel-macron-zu-donald-trump-und-klimaabkommen-video-1771575.html

+1
-1
Atbildēt

2

    Anonīms > Anonīms 04.06.2017. 08.45

    nūū … labi, izlasīšu, kaut kad, jo saprotama lieta, ka par to bill 16 neko nezinu, dzirdējusi neesmu –

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ivars > Anonīms 03.06.2017. 12.36

    Tiešām nav labāka “jaunās pasaules” līdera, kā valsts, kurā jau darbojas tādas tiesu institūcijas kā Sociālā Taisnīguma tribunāli (Social Justice Tribunal). Paskaties kaut vai uz zaudēto cīņu pret likuma Bill C16 apstiprināšanu Kanādas senātā, kuru virzīja liberāļu valdība, lai saprastu, ka tā būs nevis vienkārši jaunā pasaule, bet brīnišķīgā jaunā pasaule (sic!)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

basta 02.06.2017. 16.02

Varbūt, lai mazinātu siltumnīcas gāzu izmešus, Vācijai primāri bija jāpārdomā sasteigtais lēmums par atteikšanos no AES, pirms brukt virsū Trampa kungam? Kopš slānekļu tehnoloģiju ieviešanas un AER tehnoloģiju straujas attīstības, šobrīd nevajag atteikties no fosilā kurināmā, vienlaikus attīstot atjaunojamo resursu izmantošanu. Naftas cenām ir jāpaliek tik zemām, lai Krievija eksportam to vairs nevarētu pumpēt un tas sastrutojušais augonis uz planētas miesas, beidzot pārsprāgtu.

Varbūt Merķelai būs kas sakāms arī mūsu jobaniem gazpromizatoriem, Savicka apteksnēm, kas pretēji veselam saprātam un speciālistu argumentiem, uzblieza TECII 2. kārtu?

0
-3
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu