Iecerēts reformēt Latvijas Institūtu, Zinātnes padomi un Datu valsts inspekciju 2

Ilustratīvs foto: Zane Bitere, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Pēc Valsts kontroles pārbaudes plānots apvienot vai pievienot lielākām 24 mazās valsts iestādes

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valsts pārvaldes reformas gaitā plāno pārveidot mazās valsts iestādes Latvijas Institūtu, Latvijas Zinātnes padomi un Datu valsts inspekciju, valsts galvenais ierēdnis paudis intervijā aģentūrai LETA.

Valsts kancelejas direktors noteicis 24 mazās valsts iestādes ar mazu darbinieku skaitu. Šo iestāžu vidū ir Latvijas Institūts ar piecām amata vietām, Latvijas Zinātnes padome ar septiņām amata vietām, Valsts dzelzceļa administrācija ar 11 amata vietām, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ar 19 amata vietām, Valsts administrācijas skola ar 20 amata vietām, Datu valsts inspekcija ar 25 amata vietām u.c.

Valsts kanceleja ir lūgusi Valsts kontrolei izvērtēt situāciju ar mazajām valsts iestādēm, un pēc Valsts kontroles atzinuma saņemšanas Citskovskis plāno lemt par mazo iestāžu reformēšanu. Valsts kancelejas direktors uzsvēra, ka viņš neplāno likvidēt mazās iestādes, bet gan pievienot kādām lielākām institūcijām vai apvienot mazās iestādes.

Citskovskis atzina, ka jau iepriekš notikušas diskusijas par atsevišķu iestāžu, piemēram, Latvijas Institūta likvidēšanu vai pievienošanu kādai citai institūcijai, tomēr virzība nav notikusi, bet viņš ir gatavs izvērtēt šādu iestāžu neatkarīgas pastāvēšanas lietderību.

“Ir tapuši dažādi konceptuāli dokumenti, pat likumprojekti, bet virzība nav notikusi, jo kādam bijis pārāk spēcīgs lobijs Saeimā vai bijuši tādi argumenti kā, piemēram, Eiropas direktīvas un regulas paredz, ka konkrētai iestādei ir jābūt neatkarīgai utt. Turklāt katrai mazajai institūcijai ir pašsaglabāšanās instinkts un tās cīnās par savu pastāvēšanu, uzsverot, ka savas funkcijas var īstenot tikai šādā formātā, ne citādākā. Tomēr man šķiet, ka ir jāvērtē ieguvumi no iespējamas iestāžu apvienošanas. Ja tas sniedz reālu ieguvumu, tad ir jāvirzās uz apvienošanu,” teica Citskovskis.

Valsts pārvaldes reformas gaitā tiks arī vērtēts Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), tomēr Citskovskis nevēlas pāragri paziņot, ka PKC tiks pievienots Valsts kancelejai. “Vērtēsim, vai varam strādāt kopā, vai apvienošanās sniedz ieguvumus. Katrā ziņā es nevēlos PKC pievienot vardarbīgi,” piebilda Citskovskis.

Valsts kancelejas direktors arī rosina pārskatīt, vai pašvaldībās nepieciešams uzturēt dažādu iestāžu dažādus klientu centrus. “Jāpaliek pie principa, ka valsts pakalpojumu pieejamība reģionos saglabājas, bet ir jāpanāk, ka iestādes savus resursus apvieno, nevis katra iestāde uztur savu teritoriālo struktūrvienību. Tad ar mazāku darbinieku skaitu vienuviet tiktu nodrošināts tāds pats pakalpojumu klāsts kā iepriekš,” uzskata Valsts kancelejas direktors.

Komentāri (2)

jurisml_inbox_lv 02.06.2017. 10.56

citskovskim laikam kantoriem ar lielo darbinieku skaitu nav pielaides ? piemēram kaa agrāk minēju valsts prezidenta kanceleju , kurā nodarbināi 100 cilvēku , vidējo loni 2200 eu mēnesī, 5 padomnieki , tiešām nepieciešami, priekšnieki un vietnieki vesela sērija ,ministrijās ar vairāki priekšnieki ar trim vietniekiem

+3
0
Atbildēt

0

basta 02.06.2017. 12.39

Latvijas institūts nekādi nav veicinājis Latvijas tēlu pasaulē, bet tikai bijis kā sile un valsts naudas pumpis. Amats tā vienai direktorei bija par pakāpienu, lai čeka savu, līdz tam sabiedrībai nepazīstamo kalponi, iedabūtu preža amatā un tāpēc, visticamākais, arī tika izveidots, vai otrai, kā balva par uzticamu kalpošanu.

+1
-5
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu