7. jūnijā Lielajā ģildē Kremerata Baltica un Gidons Krēmers (Rīgas festivāls)
Gidonam Krēmeram – 70, orķestrim Kremerata Baltica – 20. Skaidra lieta – apaļas jubilejas gan piesaista uzmanību, gan kalpo par ieganstu atcerēties aizmirstus komponistus, sarīkot lielas svinības. Un svinēts tiks arī Rīgā, atskaņojot Jēkaba Jančevska jaundarbu (jau sen bij laiks Jančevskim atkal ķerties pie orķestra, par to prieks) un orķestrim pārliktās, arābu dzejas iedvesmotās Šūmaņa Austrumu ainas. Līdzās Štokhauzena tembrāli smalkajam (un melodiskajam) meistardarbam Zodiaks skanēs daudzslāņaini košie un skaistie Leonīda Desjatņikova Krievu gadalaiki, kur mecosoprāna partija uzticēta pieprasītajai Oļesjai Petrovai.
15. jūnijā Rīgas Domā Egils Siliņš un LNSO, diriģents Māris Sirmais (Rīgas festivāls)
Rīgas Doma velvēs ik pa laikam satiekama klausītāju iecienīta skaņražu kompānija – Vasks, Kančeli, Perts. Trešais no viņiem šoreiz tiks mūzikā godināts (un varbūt pat būs starp klausītājiem) – Viatore jeb Ceļinieks ir Vaska veltījums Arvo Pertam. Savukārt Gija Kančeli saka – augstai dzejai piemīt augsta muzikalitāte, kuru pārtrumpot nav viņa spēkos, tik vien kā radīt teksta iedvesmotu attēlu. Smeldzīgajā opusā Don’t Grieve vēstījums ņemts no Brodska un Mandelštama dzejas, tas tiks izdziedāts vairākās valodās, un solists būs lieliskais basbaritons Egils Siliņš. Skanēs arī Vaska vēlīnais opuss Credo. Diriģentu Māri Sirmo komponists Pēteris Vasks raksturo šādi: «Rakstot savu mūziku, katrai notij jābūt karstai un liesmojošai. Māra interpretācijas ir tieši tādas.»
10. jūnijā kultūras terasē Zaļa zāle Cēsīs (Zemlika nāk…) Pianists, komponists Vojteks Ščepaniks
Poļu pianista Vojteka Ščepanika mūzikai piemīt savdabīgs un nepieradināti vienkāršs skanējums. Ar tādiem vispārinājumiem, protams, varētu portretēt arī, piemēram, mūsu Georgu Pelēci vai Raimondu Tigulu. Taču Ščepanikam raksturīgas dažādu žanru gaismēnas, ritmiska intensitāte, harmoniskā valoda, kā veroties debesu mākoņrakstos vai, kā jaunā albuma Instinct videorullītī, lidojot pār Polijas laukiem un piezemējoties trīs gadsimtus vecā koka baznīcā Palczevas pilsētā, kur ieraksts tapis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.