Jaunās Latvijas tautsaimniecības vēstures redaktors Gatis Krūmiņš stāsta, kāpēc ekonomiski bija grūtāk atjaunot Latvijas valsti, nekā to nodibināt
Par spīti nepārtrauktām runām par ekonomiku un uzņēmējdarbību gan politikā, gan medijos, mūsu zināšanas un izpratne par šo svarīgo jautājumu vēsturi ir pārsteidzoši mazas. Pēdējais apjomīgais pētījums par Latvijas kā neatkarīgas valsts tautsaimniecību ir Arnolda Aizsilnieka Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945, kas iznāca trimdā Stokholmā pirms gandrīz pusgadsimta – 1968. gadā.
Tagad Latvijā pazīstamu ekonomistu un vēsturnieku komanda, kopskaitā divpadsmit autoru, ir saņēmušies spert soli tālāk, ne tikai paplašinot apskatīto laika periodu atpakaļ līdz 19. gadsimtam un uz priekšu līdz mūsdienām, bet arī pārspējot Aizsilnieka teksta 966 lappuses ar savām 1029. Šonedēļ grāmatu oficiāli prezentē. Lai labāk saprastu projekta ambīcijas un apjomus, Ir intervē grāmatas sastādītāju un ražīgāko autoru, vēsturnieku Gati Krūmiņu.
Izdarīts milzu darbs. Kā esat apmierināts ar rezultātu?
Kopumā esmu apmierināts, bet ir visādas nianses. Kopējā darbā nevari iedot savus vērtējumus. [Autoru tekstus papildināju ar] nozaru ekspertiem, lai būtu iekšējā polemika. Apzināti iesaistīju cilvēkus, kuru viedokļi atšķiras. Mani pārsteidza, ka daudzi izlasīja, viedoklis atšķīrās, bet viņš negribēja to publicēt, vismaz ne ar savu vārdu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.