Zelta kūdra

Ulda Amerika līdzdibinātā Laflora ir viens no lielākajiem kūdras ieguves uzņēmumiem Latvijā.
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma Laflora vadība vairāk nekā 20 gadu laikā vienmēr ir ievērojusi vienu principu – būt godīgiem. Šis princips ir viņu veiksmes pamatā 

Pirms vairāk nekā 20 gadiem, izjūkot padomju meliorācijas uzņēmumiem, Kaigu purva kūdra nevienam vairs nebija vajadzīga. Ne pakaišiem lopkopībā, ne termoelektrostaciju kurināšanai. Arī inženieris Uldis Ameriks, kopā ar bijušajiem kolēģiem izveidojis uzņēmumu Svētvalde līdzās Kaigu purvam, sākumā nodarbojās ar meliorāciju un ceļu būvniecību. Līdz satika Rokenholu ģimeni, kas nodarbojas ar kūdras ražošanu Vācijā, un noticēja viņu teiktajam, ka Kaigu purva gaišo kūdru var lieliski izmantot dārzkopībā. 

Tagad Amerika un Rokenholu kopīgi izveidotais uzņēmums Laflora ir viens no lielākajiem kūdras ieguves uzņēmumiem Latvijā, kurš kūdras produktus un substrātu eksportē uz vismaz simt valstīm trijos kontinentos.

Palaimējās ar partneriem 

Laflora ražotne atrodas mežā, Kaigu purva malā. 13 km no Jelgavas, kur padomju laikos atradās viens no meliorācijas valsts uzņēmumiem. Uldis Ameriks, toreiz trīsdesmitgadnieks, bija šī uzņēmuma galvenais inženieris. Pēc valsts neatkarības atgūšanas meliorācijas uzņēmums tika sadalīts vairākos privatizējamos objektos. Kolēģu izveidotā Svētvalde pārņēma ēkas un tehniku, kas atradās Kaigu purva malā, bet ko darīt ar purva kūdru – neviens nezināja.

Rokenholu ģimene zināja. «Vācieši bija tie, kuri pateica, ka šis kūdras materiāls ir labs dārzkopībai,» Ameriks stāsta par vācu uzņēmējiem, ar kuriem iepazinies ar Zemkopības ministrijas starpniecību. Pēc dzelzs priekškara krišanas tēvs ar diviem dēliem bija apbraukājis vairākas Polijas un Baltijas valstu kūdras vietas, līdz secinājis, ka vislabākā ir Kaigu purva kūdra. «Viņiem Vācijā bija mazs kūdras ieguves uzņēmums, piedāvāja mums veidot kopuzņēmumu.

Piekritām, jo sapratu – viņi nodarbojas ar kūdras ražošanu jau sen, viņiem ir pieredze, un, galvenais, viņu precei jau ir tirgus. Tā bija mūsu izeja uz Eiropu. 90. gados tas bija ļoti būtiski, un arī tagad svarīgi ražot preci, kas ir pieprasīta visā pasaulē.»

Sadarbība ar Rokenholu ģimenes uzņēmumu izveidojās veiksmīga tāpēc, ka jau no pašiem pirmsākumiem bija vienošanās, ka Latvijas kūdra nebūs tikai izejmateriāls substrāta sagatavei kaut kur ārzemēs, bet strādnieki – lēts darbaspēks. «Mums palaimējās, ka vācu sadarbības partneri ir inteliģenti un godīgi cilvēki,» saka Ameriks. 1995. gadā izveidotajā uzņēmumā 51% pieder Svētvaldei, 49% – Rokenholu ģimenei. Sākotnējā vienošanās paredz, ka viss ražošanas cikls no kūdras ieguves līdz pat substrāta sagatavošanai notiek Latvijā. Līvbērzes pagasts nodeva purva zemi uzņēmumam pastāvīgā lietošanā, lai tas ne tikai apsaimniekotu purvu, bet arī dotu darbu vietējiem iedzīvotājiem. Laflora to ir darījusi. «Pamatvērtības mums jau no paša sākuma bija skaidras: godīga uzņēmējdarbība,» uzsver Ameriks.

Viss pašu nopelnīts

«Kūdras nozare ir īpaša ar to, ka ir ļoti caurskatāma. Tajā nav aplokšņu algu, nav jocīgu darījumu caur ārzonas uzņēmumiem,» saka Ameriks. Ilgus gadus Laflora esot klusi un mierīgi strādājusi, līdz tās vadība saprata – par to, kas labi un krietni izdarīts, jāstāsta arī citiem. Tāpēc uzņēmuma mājaslapā ir pārskats par kūdras ieguves apjomiem, apgrozījumu, nodarbināto cilvēku skaitu un nodokļos samaksātajiem miljoniem. «Nav jau Latvijā daudz uzņēmumu, kuros vidējais darbinieku skaits ir 230-240. Līvbērzes pagasta un Jelgavas novada vadītājiem bijusi ļoti laba izpratne, kāpēc mēs te strādājam,» saka Ameriks.

Uzņēmumā ir 160 pastāvīgu darbinieku, pārējie – sezonas strādnieki, kuri krauj kūdras klučus un ravē nezāles kūdras laukos. Te vajadzīgs roku darbs, mehanizēt to nav izdevies. «Man žēl Latgales, kur ir paši lielākie kūdras resursi, vislielākais bezdarbs (17,3% – red.), bet kūdras ražotņu – maz. 90. gados kūdras ieguvi Latgalē neattīstīja, bet tagad to sākt grūti, jo purvu apsaimniekošanai mitrāju biotopu aizsardzības dēļ ir daudz ierobežojumu,» stāsta Ameriks.

Viņš piekrīt, ka kūdras ieguve ir biotopu iznīcināšana. Tomēr aicina līdzsvarot dabas aizsardzību ar darbavietu nodrošināšanu laukos: «Eiropā daudzviet kūdras purvi jau ir iznīcināti, un tagad Latvijai jāuzņemas labot citu valstu kļūdas. Bet kā būs ar Latgales ļaudīm, kuri nav zaudējuši darba tikumu, – labestīgiem, lepniem par sevi? Daudzi aizbrauc no Latvijas, jo šajā bagātajā zemē viņiem nav nākotnes izredžu. Varbūt jāatrod līdzsvars: jāsargā vide un arī tauta? Varbūt jāattīsta novads, kur ir šis dabas resurss kūdra, lai cilvēkiem būtu darbs un maize?»

Ameriks pats to nepasaka, taču, izrādās, Laflora ir saņēmis Latvijas Darba devēju konfederācijas balvu kā labākais darba devējs Zemgales reģionā. Uzņēmumā nav «ūdens galvas» jeb milzīgas vadības komandas, nav priekšnieka priekšnieka galā, kam prasīt atļauju darīt to vai šito. Laflorā katrs zina savu darbu un lēmumus pieņem patstāvīgi, apstiprina uzņēmuma projektu vadītāja Sabīna Alta. Bez skaļi deklarētiem mērķiem panākts, ka visi saprot, ko nozīmē godprātīgi strādāt. «Mūsu uzņēmumā neesmu dzirdējis frāzi «man tas nav jādara»,» saka Ameriks.

Attīstījies uzņēmums lēnām, purvu, tehnikas un iekārtu iegādē ieguldot tikai pašu nopelnīto naudu. «Nebija bagātu finansētāju un onkuļu,» saka Ameriks. «Purvus, ko mums deva lietošanā, mēs izpirkām. Tas bija smags lēmums, jo tā bija liela nauda, par ko purvi bija jāpērk.» Pašlaik kūdras ieguve notiek Kaigu, Drabiņu un Nīcgales purvos, kopā 1962 hektāros.

Dažus gadus Laflora fasēja pārdošanai tādu kūdru, kādu to atveda no purva. Taču drīz kļuva skaidrs, ka kūdras sagatavošana dārzniecībām ir vesela pētniecības nozare, kur svarīgi zināt, cik skāba augsne ir vajadzīga katrai kultūrai, kādai jābūt gaisa un ūdens caurlaidībai, ar kādām minerālvielām un mikroelementiem tā jābagātina. Tāpēc kopš 2002. gada uzņēmums tirdzniecībai sagatavo tieši tādu kūdras substrātu, kāds ir vajadzīgs katrai dārzniecībai tās audzētajām kultūrām. Lai pircējiem atvieglotu pasūtījuma sagatavošanu, uzņēmuma mājaslapā ir kalkulators, kas palīdz aprēķināt, kādu substrātu vajag dārzkopju audzētajiem stādiem. Uzņēmuma angāros ierīkots kabinets meistariem, kurus kolēģi sauc par pavāriņiem. Viņi datorizētās iekārtās sajauc mikroelementu un minerālvielu kokteili, kas nepieciešams kūdras bagātināšanai.

Laflora klienti pārsvarā ir profesionālas dārzniecības, kas audzē stādus tirdzniecībai. 90% kūdras substrāta tiek eksportēti, uzņēmums atzīts par vienu no 25 Latvijas eksportspējīgākajiem uzņēmumiem. 65% produkcijas nonāk Eiropā (visvairāk Vācijā, Itālijā un Polijā), pārējo ved uz Dienvid-ameriku, Ziemeļameriku, Āziju un Āfriku. Lai gan lielākā daļa naudas nopelnīta ar eksportu, uzņēmumam esot ļoti svarīga atpazīstamība Latvijā. «Mēs gribam, lai Latvijas dārznieki stādītu Latvijas kūdrā. Lai viņu produkcija būtu Latvijas prece no sākuma līdz beigām,» tā izpaužas Laflora vadītāja patriotiskums.

Jaudīgie traktori un ekskavatori, iekārtas un datori, kas redzami ražotnē, – viss pirkts par uzņēmuma nopelnīto naudu. Laflora nekad nav piedalījusies projektos, lai iegūtu naudu no ES vai citiem finanšu fondiem. «Kā Latvija pret sevi izturas! Mēs gaidām, kad kāds mūs apģērbs!» mazliet dusmīgi, mazliet skumji saka Ameriks, alegorijai izmantojot Andersena pasaku par pliko karali. Kāpēc, viņaprāt, skaistais tērps, kas nopirkts par Eiropas projektu naudām, tomēr atstāj pliku? «Jo cilvēki kļūst slinki. Paskatieties – pirms pašvaldību vēlēšanām kandidāti runā nevis par to, kā mēs attīstīsimies, bet kā mēs piesaistīsim Eiropas finansējumu. Eiropas naudu vajag, bet  infrastruktūrai un izglītībai,» paskaidro Ameriks.

Novērtē dabas bagātības

No tā, ko un kā stāsta Ameriks, var just, ka viņu mazliet aizvainojuši dabas draugu pārmetumi par purvu nosusināšanu naudas labad. Taču Laflora kopā ar Latvijas Kūdras asociāciju un Dabas aizsardzības pārvaldi īsteno projektu Life REstore kūdras lauku ilgtspējīgai izmantošanai. Uzņēmums pats ir izstrādājis vai iesaistījies vairākos zinātniskos projektos Kaigu purva rekultivācijai. «Mums ir projekts kopā ar Latvijas Universitātes Ezeru un purvu izpētes centru sfagnu (kūdras purvu un mitrāju sūna) audzēšanai, ko varētu saukt par sfagnu fabriku. Domājam audzēt sfagnus izstrādātajās platībās, lai to izmantotu substrātos. Domājam arī par vēja enerģijas izmantošanu un rododendru stādīšanu,» stāsta Ameriks. Tā nav, ka Laflora kūdras ieguves vietas aiz sevis atstāj tukšas un kailas. 120 hektārus purva platības uzņēmums ir nodevis krūmmelleņu audzēšanai.

Savu ieguldījumu sabiedrības izglītošanā par purvu kā fantastisku un apbrīnojamu dabas resursu un biotopu vietu uzņēmums devis, iesaistoties Cenu tīreļa takas veidošanā. Pa tīreli, kas ir dabas lieguma zona un otrs lielākais Latvijas purvs pēc Teiču purva, ved piecus kilometrus gara koka laipu taka. Iemīļota pastaigu vieta, kur brīvdienās ļaužu ir vairāk nekā Rīgā uz Brīvības ielas.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Man nav vienalga, ko, kā un kurā valstī es strādāju,» saka uzņēmuma vadītājs Uldis Ameriks.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Klusēšana. Lai neveidotos aplams priekšstats par uzņēmumiem, kas strādā ar dabas resursiem, pašiem ir jāskaidro, ko tie dara sava novada, sabiedrības un valsts labā.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Drosmi!

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu