Augulis: Ceļi turpinās būt mana prioritāte

Šogad paredzēti autoceļu remontdarbi 1200 kilometru apmērā.

Latvijas autoceļu sakārtošana turpinās būt mana prioritāte, šodien ikgadējās ceļinieku konferences atklāšanā sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), ziņo LETA. 

Viņš uzsvēra, ka ceļu infrastruktūra ir valsts attīstības asinsrites sistēma, kas attīstījusies gadsimtiem. Tas ir mantojums, ar kuru jārēķinās un kurš jāuztur. Ministrs atzīmēja, ka saprot cilvēku reakciju par slikto ceļu stāvokli daudzviet valstī. Pēc viņa teiktā, veiksmīgākā situācija patlaban ir ar valsts galvenajiem ceļiem, kuru stāvoklis pēdējos gados ir strauji uzlabojies. 46% cilvēku brauc tieši pa galvenajiem ceļiem, 37% pa reģionālajiem ceļiem, bet pa vietējiem ceļiem pārvietojas 17% braucēju. 

Īpaša uzmanība jāpievērš reģionālajiem un vietējiem ceļiem, kuru sakārtošanai jāpiesaista papildu līdzekļi. AS “Latvijas valsts ceļi” šogad veic visu Latvijas autoceļu un tiltu inventarizāciju, lai būtu pamatota skaidrība par visiem – arī pašvaldību, privātiem un mežu – ceļiem. Valsts kopā ar pašvaldībām tad varēs izvērtēt racionālu līdzekļu izmantojumu no ceļu slodzes un transporta plūsmas viedokļa. 

Augulis uzsvēra – lai arī dažkārt šķiet, ka ceļu jautājums attiecas vien uz Satiksmes ministriju, bet visiem citiem valdībā tas nav svarīgi, tie ir maldi. Jebkura nozare ir atkarīga no ceļu infrastruktūras. Ministrs klāstīja, ka pērn ceļi laboti par 24 kilometriem lielākā apmērā nekā gadu iepriekš. Arī šogad paredzēts turpināt pozitīvu tendenci – autoceļu remontdarbi notiks aptuveni 1200 kilometru apmērā, gūti papildu 14 miljoni eiro, kas tiks ieguldīti reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanā. 

Darbi šogad notiks 140 objektos uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ceļi turpinās būt viņa prioritāte, esot amatā, un labākais risinājums finansējuma gūšanai ceļiem būtu Autoceļu fondu atjaunošana. Pēc viņa teiktām autoceļu lietotāji ar akcīzes nodokli degvielai 550 miljonus eiro, taču patlaban ceļu nozarē kopā ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem nonāk vien 286 miljoni eiro. “Būtu prātīgi, ja cilvēkiem, kuri šos nodokļus samaksā, būtu skaidrs, kur līdzekļi nonāk,” uzsvēra ministrs. Kā ziņots, šodien Jūrmalā notiek ikgadējā ceļinieku konference, kuras tēma ir Latvijas ceļi nākamajos 100 gados.

Sliktais ceļu stāvoklis ik gadu Latvijas autovadītājiem rada zaudējumus kopumā vairāk nekā miljarda eiro apmērā, šajā pašā konferencē sacīja AS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš norādīja, ka šie zaudējumi rodas laika zuduma, lielāka degvielas patēriņa un amortizācijas dēļ. Lange uzsvēra, ka nepieciešamais ikgadējais finansējums valsts autoceļiem būtu 720 miljoni eiro. Pie šāda finansējuma apmēra 10 gadu laikā varētu panākt, ka Latvijā nav sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošo ceļu, taču pašreiz finansējums ceļiem krietni atpaliek. 

Šogad valsts finansējums ceļiem Latvijā plānots 159 miljonu eiro apmērā, savukārt Eiropas Savienības finansējums ceļiem Latvijā šogad prognozēts aptuveni 130 miljonu eiro apmērā. Finansējumā ceļiem Latvija krietni atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. LVC vadītājs uzsvēra, ka patlaban vien trešdaļa autoceļu lietotāju samaksāto nodokļu tiek novirzīti ceļiem, turklāt 2020.gada Eiropas Savienības finansējuma vairs nebūs vispār un paliks tikai valsts budžeta līdzekļi, kas, pēc pašreizējām aplēsēm, 2020.gadā varētu būt 150 miljoni eiro. No tiem kapitālieguldījumiem atvēlami būtu tikai 75 miljoni eiro, nodrošinot iespēju veikt ceļu remondarbus trīs reizes mazākā apmērā nekā patlaban. Lange uzsvēra, ka šai problēmsituācijai jārod risinājums.