Izrādes Būt nacionālistam dramaturgs un galvenais varonis Matīss Gricmanis uzskata, ka visi esam nacionālisti, taču vieni jūtas gana stipri, lai nebaidītos no pārējās pasaules, kamēr citi vēlas uzcelt ap Latviju mūri
Teātrī «tēlo», un teātri «spēlē». Taču teātrī Dirty Deal Teatro pirmizrādi 13. aprīlī piedzīvoja režisora Valtera Sīļa ļoti neparasta izrāde – necik sen pārliecināta nacionālista Matīsa Gricmaņa politiskā autobiogrāfija jeb «atmiņu monologs» un «jaunības traģēdija», kā Būt nacionālistam raksturo izrādes autori. To uzrakstījis un kopā ar citiem aktieriem izstāsta Matīss pats. Viņš ir bijis galēji radikālo Latviešu nacionālistu kluba un «tuvcīņas organizācijas» Tēvijas sargi biedrs. Latvijas televīzijas skatītāji viņu iepazina 2010. gadā, kad toreiz 19 gadus vecais vēstures students uzvarēja konkursā Es varu būt premjerministrs. Pēc šīs uzvaras Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks uzaicināja viņu strādāt par palīgu Saeimā.
«Man nav viegli šo stāstu stāstīt,» Matīss atzīstas izrādes programmā. «Dau-dzi nacionālisti uzskatīs mani par nodevēju.» Taču «esmu pieņēmis savu dzīvi un savu pagātni, kāda tā ir, ar visiem tās melnākajiem brīžiem». Dienu pēc pirmizrādes sarunājāmies teātra zālē, kurā notiek šī izrāde.
Pieņemts uzskatīt, ka jauniešiem maz interesējot politika. Vai šāds priekšstats ir maldīgs, vai arī esat izņēmums?
Laikam esmu izņēmums. Visi aktieri, kas spēlē izrādē, ir mana vecuma. Domāju, viņiem tas bija kultūršoks – uzzinot, ka ir ne tikai tā redzamā, bet arī ļoti margināla un periferiāla politika. Bet Valters Sīlis ir ļoti aktīvs politikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.