JRT izrādi bauda skatīties – psiholoģiskas peripetijas un lieliski aktierdarbi
Norvēģu dramaturga Henrika Ibsena lugu Leļļu nams parasti mēdz interpretēt divos veidos. Stāsts par Noru Helmeru, pār kuras ģimeni pārlaižas tumša ēna – draudi, ka vīrs uzzinās: viņa reiz pārkāpusi likumu, lai glābtu viņa dzīvību -, ir vai nu feministiska luga par sociālo nevienlīdzību, vai arī vispārcilvēcisks stāsts par to, ka katrs vispirms ir atbildīgs par sevi. Pēc Māras Ķimeles Jaunajā Rīgas teātrī iestudētās Noras noskatīšanās laiku pa laikam atgriežos pie šī hrestomātiskā dalījuma, mēģinot saprast, par ko šoreiz bija stāsts.
Režisore ar lugu JRT strādā otro reizi: 2003. gadā tapa versija ar Baibu Broku galvenajā lomā, un toreiz feministiskais lasījums bija skaidrs. Šoreiz uz visiem jautājumiem atbildes atrast neizdodas, tomēr izrāde piedāvā šīs sezonas kontekstā gandrīz aizmirstas baudas: psiholoģiskas peripetijas, brīnišķīgus aktierdarbus un sarežģītu interpretāciju.
Noru iestudējumā spēlē Jana Čivžele, aktrise, kas JRT repertuārā lielākoties redzama otrā plāna lomās un ar šo darbu, manuprāt, paceļas jaunā profesionālā līmenī. Viņas Nora ne tikai aizkustina ar maigumu un sievišķību, bet arī patiesi šausmina. Šis nav stāsts par meiteni, kas viļas sapņos un spiesta pieaugt, bet drīzāk par pašapzinīgu, modernu sievieti, kuru vīrs spiež spēlēt bērnu. Varmācīgā neatbilstība starp varones raksturu un izturēšanos kļūst par iestudējuma problēmu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.