Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem, kas pēc dzīves ārzemēs atgriežas mājās, vērtē savu lēmumu kā nepareizu. Kas viņiem traucē iedzīvoties?
Pēdējo desmit gadu laikā aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju izceļojuši no Latvijas labākas dzīves meklējumos. Daļa pēc vairāku gadu darba vai mācībām atgriežas. Remigranti ir kādi 7-8% no visas Latvijas sabiedrības, spriež Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kura vadībā izstrādāts LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījums par remigrāciju Latvijā.
Ceturtā daļa no pārbraucējiem neredz Latviju kā savu nākotnes mītnes zemi – tik skaudru ainu paver pērn novembrī veiktais pētījums, kurā plašu aptaujas anketu aizpildījuši vairāk nekā 3000 cilvēku, kas atgriezušies Latvijā, sākot no 2005. gada. Atbildes rāda, ka tipisks Latvijas remi-g-rants ir 25-34 gadu vecs vīrietis bez augstākās izglītības. Nedaudz mazāk par pusi no visiem ir sievietes, trešā daļa aptaujāto – ar augstāko izglītību. Lielākoties remigranti atgriezušies no Lielbritānijas, Īrijas, ziemeļvalstīm un Vācijas.
Pietrūka tuvinieku, māca ilgas pēc mājām – biežākie atgriešanās iemesli ir emocionāli. Katrs ceturtais atgriezies ģimenes vai personīgu apstākļu dēļ, katram piektajam gribējās, lai Latvijā dzīvo un mācās viņa bērni. Racionālie iemesli minēti retāk, piemēram, 7% plāno sākt savu biznesu, bet pavisam remigrantu vidū šāda iecere ir katram piektajam. Tas ir krietni augstāks īpatsvars nekā sabiedrībā kopumā. 6% nolēmuši atgriezties, jo saņēmuši pievilcīgu darba piedāvājumu. Starp remigrantiem, kas augstāko izglītību ieguvuši ārzemēs, pievilcīgs darba piedāvājums bijis atgriešanās iemesls daudz biežāk – 17%.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.