Biju gatavs, ka mani palūgs aiziet 17

Bijušais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Foto: Zane Bitere, LETA
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Bijušais Valsts Kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš par to, kāpēc tika atlaists no amata

Pirmdien, 20. martā medijus apskrēja ziņa par Valsts Kancelejas vadītāja Mārtiņa Krieviņa pēkšņo demisiju – jau ar nākamo dienu viņš pameta amatu, nesniedzot nekādus komentārus sabiedrībai. Arī premjers Māris Kučinskis izvairījās no izsmeļošām atbildēm, lai gan žurnālisti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji pieprasīja skaidrot šo negaidīto soli. Nedēļu pēc demisijas, 27. martā Krieviņš tomēr piekrita atbildēt uz žurnāla “Ir” jautājumiem par notikušo un sniedza savu viedokli par valsts pārvaldes problēmām, kas traucē Latvijai sekmīgi attīstīties. Publicējam sarunas izvērsto versiju.

Kas pagājušā nedēļā notika, kāpēc pametāt amatu?
Man pirmdien no rīta bija ielūgums ierasties pie Ministru prezidenta. Mums bija saruna, kurā viņš pauda savu neapmierinātību ar KNAB izdienas pensiju likumprojekta virzību Saeimā, pārmetot man to, ka neesmu veltījis pietiekošas pūles, lai nodrošinātu šā likumprojekta ātru virzību. Un tad man tika piedāvāts parakstīt atlūgumu ar nākošo dienu, respektīvi, ar 21. martu.

Par ko tieši bija pārmetums?
Pārmetums bija par to, ka nav nodrošināta normāla pārstāvniecība Saeimas komisijā, lai gan es tajā mirklī atrados ārpus Latvijas , un par to, ka nav šis jautājums beidzot “nokopts”. (Lai motivētu kandidātus jaunajā konkursā, VK ieteica KNAB vadītājam labvēlīgākus izdienas pensijas noteikumus, taču deputāti nepiekrita – red.)

Vai Valsts kanceleja ir tā, kurai vajadzēja iet un cīnīties par šī likumprojekta pieņemšanu?
Te jāsadala atbilde divās daļās. Pirmā daļa ir tāda, ka Valsts kancelejas direktors atbilstoši KNAB likumam ir konkursa komisijas priekšsēdētājs. Tādā ziņā var teikt, jā – Valsts kanceleja ir atbildīga par visu normatīvo aktu izstrādi, lai šis konkurss varētu pilnvērtīgi notikt. Vienlaicīgi ir tā, ka attiecības ar Saeimas frakcijām, Saeimas komisijām – nu, es neteiktu, ka man būtu jānodrošina noteiktu komisiju labvēlīgs balsojums par kādu no likumprojektiem.

Spriežot pēc tā, kas notika Saeimā, šim likumprojektam nebija atbalsta koalīcijā, kuru vada Māris Kučinskis.
To jau mēs redzējām divās Saeimas komisiju sēdēs, kur abas divas komisijas (Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Sociālo un darba lietu komisija – red.) nobalsoja pret šo likumprojektu, neskatoties uz to, ka visi likumprojekti un arī MK noteikumu projekts jau janvāra sākumā tika izskatīti koalīcijas padomē. Divas komisijas noraidīja šo likumprojektu kā pietiekoši neizstrādātu, lai gan tas tika radīts pēc analoģijas ar likumu par prokuratūru – atbilstoši regulējumam, kāds jau patlaban eksistē attiecībā uz ģenerālprokuroru. Acīmredzot, Saeimas komisiju deputāti uzskatīja, ka nav nepieciešams šāds papildu regulējums nākošajam KNAB priekšniekam.

Vai pareizi saprotu, ka tikāt atlaists par to, ka šīs koalīcijas deputāti neatbalstīja sagatavoto likumprojektu, vai arī tas ir tikai iegansts?
Es tiku atlaists par to, ka acīmredzot nepietiekoši ātri kustējos un nepietiekoši daudz darīju attiecībā uz šo konkrēto likumprojektu. Lai gan kopumā KNAB konkursam esmu, manuprāt, veltījis pat pārāk daudz laika, nekā tas Valsts kancelejas direktoram būtu jādara, tostarp rakstot dažādus dienesta ziņojumus Ministru prezidentam par to, kādā veidā šo procesu var uzlabot un kas notika ar iepriekšējo konkursu un tā rezultātiem. Man ir grūti spriest, vai tas ir iegansts vai galvenais cēlonis. Man jau liekas, ka mūsu valstī neatlaiž ierēdņus tikai par to, ka viņi nav piedalījušies vienā komisijas sēdē.

Kas tad ir īstais iemesls?
Tā būtu spekulācija no manas puses patlaban runāt par kādiem cēloņiem, kas varētu būt bijuši par pamatu šim lēmumam. Acīmredzot, kā Ministru prezidents ir izteicies arī publiski, – viņš ir bijis neapmierināts ar manu līdzšinējo darbu. Viņam ir licies, ka mūsu vadības metodes atšķiras, ko es varu pieņemt. Mūsu vadības metodes tiešām varētu atšķirties.

Neapmierinātība parādījās jau pērn rudenī, kad izgāzās KNAB vadītāja atlases konkurss. Vai šobrīd atlaišanas patiesais iemesls nav jaunais konkurss?
Man ir grūti saprast, ja man nepasaka tieši acīs: Krieviņ, piedod, tavi pakalpojumi vairs nav vajadzīgi, jo ir jaunais KNAB konkurss un mēs gribētu tomēr, lai tas noslēdzas ar kaut kādu noteiktu rezultātu. To, ka ministru prezidents [ar konkursa iznākumu] bija neapmierināts vai nepatīkami pārsteigts, kā viņš pats personīgi izteicās vienā no televīzijas raidījumiem, to jau redzēja visa Latvija.

Pats noticējāt šim iemeslam – ka jāatstāj amats, jo koalīcijas deputāti nav atbalstījuši vienu Valsts kancelejas sagatavotu likumprojektu?
Es esmu strādājis valsts pārvaldē vairāk nekā desmit gadus. Protams, es neticu, ka viena šāda likumprojekta neaizstāvēšana pietiekoši aktīvi Saeimā, pat ja tā būtu man pārmetama lieta, ka par to atbrīvotu no amata. Šādus piemērus es īsti neatceros, acīmredzot būšu pirmais. Tas uzliks zināmu augstāku kvalitātes latiņu visai pārējai valsts pārvaldei.

Vai tad nevaicājāt par to premjeram?
Mums bija samērā īsa saruna par šiem jautājumiem. Tika teikts – re, kur ir atlūgums… re, kur ir piedāvājums, pareizāk sakot, ko es arī parakstīju.

Kas piedalījās sarunā?
Ministru prezidents un viņa biroja vadītājs [Māris Krastiņš].

Kāpēc piekritāt parakstīt?
Tāpēc, ka nekad neesmu bijis uz konfliktu orientēts cilvēks un šajā gadījumā es domāju gan par sevi, ka šāda netīrās veļas mazgāšana, pirmkārt, paņems vēl vairāk nervu nekā es jau esmu ieguldījis visā šajā eposā. Otrkārt, es tiešām domāju, ka tas būtu ļoti, ļoti bēdīgi Valsts kancelejai, ja jau kārtējais Valsts kancelejas direktors aiziet ar skandālu. Atceramies, ka iepriekšējais kancelejas direktors [Elita Dreimane] konfliktēja ar Ministru prezidentu vairāk nekā pusgadu un tas tiešām nenāca par labu Valsts kancelejas kolektīvam. Treškārt, es pietiekoši ilgi pazīstu Kučinska kungu, lai nebūtu vēlmes ar viņu tīri privāti konfliktēt. Ar ļoti pozitīvu vārdu varu atcerēties mūsu līdzšinējo sadarbību, it īpaši laikā, kad biju Vidzemes augstskolas students un Kučinska kungs deva iespēju man strādāt gan dažādos Valmieras domes projektos, gan arī pašā domē.

Tad Kučinskis nav šīs atlaišanas idejas autors, tas ir kāds cits?
Man to ir grūti komentēt, es nezinu, kurš ir idejas autors atlaist mani par šo neizdarību.

Kučinskis izteicies, ka jums ir atšķīrusies izpratne par darbu un reformas valsts pārvaldē nemaz nav sākušās. Jūsu viedoklis par to?
Mana vadības pieredze vai izpratne par vadību ir iegūta, beidzot Executive MBA studiju programmu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Man ir ļoti grūti teikt, vai tā ir tik ļoti nepareiza un neatbilstoša modernajām laikmeta prasībām, lai kaut kādā veidā atšķirtos no Ministru prezidenta vadības teoriju pārzināšanas. Par to, ka mums ir atšķīrušies viedokļi – nu, man katrā ziņā nav teikts, kurā no vadības jautājumiem šie viedokļi būtui fundamentāli atšķirīgi.

Varbūt atšķīrās viedokļi par to, kā jābeidzas KNAB konkursam. Vai bija kādi signāli par to, kādam rezultātam ir jābūt pirmajā reizē pagājušā gada rudenī?
Spekulācijas bija visdažādākās, arī publiskajā telpā.

Piemēram, Aivars Lembergs ir paudis atbalstu Streļčenokam. Vai esat saņēmis kādus signālus par to, ka Streļčenokam vajadzēja nonākt valdībaā kā kandidātam?
Es atļaušos neatbildēt uz šo jautājumu.

Kāpēc?
Es domāju, ka pirmais KNAB konkurss un visas ar to saistītās norises jau tā ir pārāk dramatizētas publiskajā telpā. Patlaban, kad notiek pieteikšanās atkārtotajam konkursam, ir ārkārtīgi svarīgi, lai pretendenti, kas piesakās, ticētu tam, ka šī konkursa norise ir iespējama maksimāli godīgi – ja viņi būs labākie kandidāti, viņi arī tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un pēc tam parlamentā.

Vai jums ir pārliecība, ka tiešām šobrīd konkurss notiks godīgi, ņemot vērā, ka šis KNAB vadītāja izdienas pensiju jautājums bija iemesls, kādēļ vienas dienas laikā tikāt atlaists?
Es domāju, ka visa šī situācija un tas, ka man bija jābūt šīs konkrsa komisijas priekšsēdētājam, zināmā mērā arī ir iemesls tam, kādēļ es šķīros no sava amata. KNAB konkursa komisijā ir četri cilvēki, no kuriem tikai viens visu laiku par to ir runājis. Mēs vienojāmies komisijas locekļu starpā, ka priekšsēdētājs runā ar medijiem. Acīmredzot, mana seja bija tik plaši redzama, ka bija radies priekštats – tas ir Krieviņa lēmums nevienu no pretendentiem nevirzīt nākošajā kārtā. Tas ir jāņem vērā arī nākošajam Valsts kancelejas direktoram. Iespējams, ja konkurss atkal beigsies kaut kā ne tā, kā kāds sagaida, tad nākošais kancelejas direktors kļūs par galveno grēkāzi šajā stāstā. Es gan domāju, ka ļoti rūpīgi būtu jāapsver, vai kancelejas vadītājam būtu jāvada šī konkursa komisija, ievērojot to, kāda ir KNAB pārraudzība un padotība, kopumā visa šī sistēma. Te man jāatgādina, ka ministru prezidentam tika sagatavots dienesta ziņojums ar vairākiem risinājuma variantiem, tas ir publiski pieejams. Diemžēl diskusijas par to nav raisījušās ne Ministru kabinetā, ne Saeimā. Neviens nebija gatavs jelkādām izmaiņām. Visi teica, ka ir apmierināti ar esošo konkursa kārtību. No šiem izteikumiem man liktos, ka nav nekāda neapmierinātība ar tieši konkrēto kancelejas direktoru.

Mēģinot savilkt kopā visu teikto, vai pareizi sapratu – jūs tikāt atlaists tāpēc, ka tos, kam ir ietekme pašreizējā varā, neapmierināja KNAB vadītāja konkursa rezultāti un bija bažas par nākamo.
Man ir ļoti grūti vispārināt. Es zinu to, ka ministru prezidents palūdza mani parakstīt atlūgumu, ko es arī izdarīju. Es tiešām domāju, ka viņam ir šādas tiesības. Pieļauju, ka mums abiem vajadzēja skaidrot šo situāciju, bet bija džentelmeņu vienošanās to nedarīt, ko gan ministru prezidents piemirsa laika gaitā. Bet viņam ir tādas tiesības, viņam ir Saeimas dots mandāts, savukārt es esmu vienkārši iecelts profesionālis, kuram ir jāpilda noteiktas lietas.

Bet jūs pirms brīža sasaistījāt to ar konkursa rezultātu.
Man personīgi liekas – jā, tas varētu būt viens no iemesliem. Ne tikai šis konkurss beidzās bez rezultāta. Arī VID ģenerāldirektora pirmais konkurss beidzās bez rezultāta, tad jau izskanēja pārmetumi, ka tas paņem pārāk ilgu laiku. Tika piesaukti arī Maksātnespējas administrācijas trīs neveiksmīgie mēģinājumi, bet ir jāsaprot viens. Ja vēlamies profesionālu valsts pārvaldi, mums nav jāņem un jāieliek vienalga kurš amatā, ka tik amats tiktu aizpildīts. Ir ļoti svarīgi, lai valsts pārvaldes iestāžu vadītāji būtu profesionāļi, lai viņiem būtu iepriekšēja darba pieredze un lai viņi spētu darīt darbu maksimāli labi. Man kā konkursa komisijas loceklim ir pienākums atlasīt labāko un gadījumā, ja redzam, ka neviens no tiem cilvēkiem, kas ir pieteikušies, neatbilst prasībām, ko esam izvirzījuši, vai ir kādas citas bažas, tad viņš nebūtu atbalstāms virzībai tālāk uz Ministru kabinetu apstiprināšanai amatā.

Vai ir personas, kas var ietekmēt šo konkursu rezultātus? Aivars Lembergs vai kāds cits?
Tas ir ļoti grūti atbildams jautājums. No vienas puses, es teiktu nē, un to pierādīja līdzšinējā prakse – neskatoties uz dažādām spekulācijām medijos, nebija jau tā, ka kāds iepriekš zināms kandidāts būtu iebīdīts kādā siltā amatā. Un tas nebūt nav tikai mans nopelns. Kā jau iepriekš minēju, konkursa komisijas tādēļ arī ir komisijas, nevis vienpersoniski lēmumi. Manuprāt, līdz šim visi konkursi ir beigušies ar ļoti cienījamiem kandidātiem.

Kā jūs novērtējat, kāda ir Lemberga ietekme valdībā?
Es nekomentēšu viena cilvēka ietekmi vai neietekmi valdībā. Ik pa brīdim masu informācijas līdzekļos pavīd informācija, kādu apjomu no ES struktūrfondiem vai kādiem citiem līdzekļiem iegūst Ventspils. Droši vien jānoņem cepuri tam, cik efektīvi vienai pilsētai iespējams piesaistīt šos līdzekļus. Acīmredzami tas liecina, ka šīs pilsētas vadītājs spēj piesaistīt augsti kvalificētus cilvēkus, kas spēj sagatavot visu šo projektu dokumentāciju un pēc tam arī realizēt.

Kā vērtējat savu veikumu Valsts kancelejas vadītāja amatā?
Atzīmi sev nelikšu, tas nebūtu korekti. Vienmēr jau pašam liekas, ka esi izdarījis ko labu, sliktu mazāk [var] ieraudzīt. Man ir žēl par atsevišķām lietām, ko nepabeidzu gan pašā Valsts kancelejā, gan nesanāca piestrādāt pie valsts pārvaldes reformu plāna apstiprināšanas valdībā. Un saistīta lieta – atlīdzības sistēmas pilnveidošana valsts pārvaldē, kas patlaban klibo un es tiešām redzēju, ka ir vēlme to risināt, arī politiska. Ir nepieciešams mazāk cilvēku, kas strādātu par labāku algu, lai ikviens justu elpu pakausī. Jo viena no lielajām problēmām valsts pārvaldē ir konkurences trūkums.

Vai piedāvājums aiziet bija liels pārsteigums?
Nē, es jau biju gatavs kopš pagājušā gada beigām, ka tāds varētu izskanēt.

Kāpēc?
Tāpēc, ka tad arī tika izteikta neapmierinātība, neizpratne par noteiktām lietām.

Pēc KNAB konkursa?
Jā, es biju gatavs, ka man var palūgt to izdarīt.

Kā jūsu aiziešana var ietekmēt valsts pārvaldes reformu?Kučinskis teica, ka tā nemaz nav sākta.
Precizēšu, Kučinska kungs publiski teica, ka nebija nekā vairāk kā tikai prezentācijas, nevis reformu plāns. Nevarēšu piekrist, jo reformu plāns jau kopš marta sākuma ir publicēts Ministru kabineta mājaslapā kā projekts. Visu pagājušo gadu bija izcili ilgas konsultācijas un domāšanas vētras, tika visdažādākās metodes izmantotas, lai nonāktu līdz šim reformu piedāvājumam – saprastu, kas tad ir tās deviņas lietas, kas būtu vissvarīgākās. Tāpēc atļaušos nepiekrist, it īpaši tādēļ, ka es personīgi viņu lūdzu divas reizes iepazīties ar šo dokumentu. Ceru, ka viņš ir iepazinies, pirms pateica – jā, mēs varam iet uz priekšu.

Kādu redzat reformas tālāko ceļu?
Mēs zīlēsim kafijas biezumos, mēs gan neviens tagad kafiju nedzeram. Tas ļoti atkarīgs no tā, kā pats premjers uzskatīs, kurā virzienā ir jāvirzās. Daudz kas atkarīgs no [jaunā] Valsts kancelejas direktora, vai viņš piekritīs šiem uzstādījumiem vai kaut kas mainīsies. Vienmēr jau cilvēki ir svarīgi, kas virza reformas. Esmu pārliecināts, ka pareizas lietas tur ir rakstītas, kas ir nepieciešams Latvijas valsts pārvaldei, lai tā sakustētos.

Marta sākumā runājām par ideālo valsts pārvaldi. Vai redzat, ka šīs pārmaiņas ir iespējamas tuvā nākotnē un raiti?
Neviena reforma raiti nav iespējama, it īpaši tā, kas skar cilvēku atbrīvošanu no amata divu prieksvēlēšanu procesu ietvaros. Par to jau nevienam ilūziju nav. Jautājums ir, vai mēs beidzot spēsim pieņemt lēmumus, nevis tikai atlikt, veidot n-tās darba grupas, spriest un beigās nonākt līdz tam pašam kompromisa rezultātam, tikai citā mērcē. Tas, piedodiet, nav uz attīstību vērsts.

Vai ticat, ka tā arī notiks?
Kā Latvijas Republikas pilsonis es gribu tam ticēt.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Pavisam godīgi – tuvākos divus, trīs mēnešus atpūsties, cik nu tas iespējams. Esmu reģistrējies darba meklētāja statusā. Godprātīgi apmeklēšu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātās lekcijas, iepazīšos ar savām tiesībam un pienākumiem, satikšos ar karjeras konsultantu. Man jāizmanto šī iespēja un īpaši jāuzteic NVA darbiniece, kas mani reģistrēja. Ļoti ceru, ka viņas pozitīvā un ļoti izsmeļošā skaidrošana nebija saistīta ar manu bijušo ieņemto amatu. Ja viņa tā rīkojas ar visiem bezdarbniekiem, mums ir pamats lepoties ar cilvēkiem, kas strādā Latvijas valsts pārvaldē, apkalpo klientus un dara to ļoti profesionāli, iejūtīgi un pietiekoši ātri. Par turpmāko – skatīsimies.

Ar kādām emocijām pametat darbu?
Laikam gadiem ejot, cilvēks kļūst gudrāks. Es neaizeju ar kaut kādu ļoti lielu aizvainojuma sajūtu. Esmu pieņēmis, ka tā var notikt. Iepriekš esmu publiski izteicies – uzskatu, ka nesastrādāšanās gadījumā cilvēkam ir jāiet prom. Tajā ziņā Kučinska kungam bija visas tiesības prasīt manu atlūgumu, motivējot gan ar konkrētām neizdarībām vai lietām, kas nebija patikušas. Es neesmu aizvainots par šo situāciju.

Mums valsts pārvaldē nav nemaz tik daudz resursu – jaunu, izglītotu, progresīvi domājošu cilvēku, lai viņiem tagad būtu jāiet pieteikties bezdarbniekos tā vietā, lai īstenotu savus reformu plānus. Vai tā tomēr nav vilšanās?
Esmu redzējis tik daudz labus cilvēkus aizbraucot prom. Mums fantastiski cilvēki ir strādājuši valsts pārvaldē, un sliktā ziņa ir tas, ka viņus parasti var satikt ārvalstīs. Ne tikai ierēdniecības līmenī, arī bijušo politiķu līmenī. No vienas puses, ir žēl, no otras – nav jau neaizvietojamu cilvēku. Tiks atrasts nākamais Valsts kancelejas direktors un esmu pārliecināts, ka viņš nāks ar savu vīziju. Valsts pārvaldes reforma ir nepieciešama, arī tiem pašiem politiķiem nepieciešama, ievērojot to, ka viņiem ir jāiet uz vēlēšanām nevis tikai ar plikiem solījumiem, bet arī kādu pierādījumu – ka esam izdarījuši nevis tikai kādas kosmētiskas izmaiņas, bet samērā radikālas. Ceru, ka politiķi, vismaz kāda daļa, ir sapratuši – ilgi tādā veidā stagnēt, kā esam darījuši pēckrīzes periodā ļoti daudzās lietās, vairs nevarēs atļauties.

Pirms pusotra gada atgriezāties Latvijā. Vai tagad nenožēlojat šo soli?
Ja es tagad to nožēlotu, varētu teikt, ka man kaut kas nav bijis mājās, pametot labi apmaksātu darbu [OECD] un atgriežoties Latvijā. Nē, es to nenožēloju. Uzskatu, ka man personīgi tā ir bijusi ļoti laba pieredze, arī dzīves skola un esmu ieguvis ko jaunu.

Ko iemācījāties?
Iemācījos, kā tas ir – vadīt tiešām ļoti lielu kolektīvu. Iemācījos, cik svarīgi ir veikt komandas izmaiņas pietiekoši ātri, nevis mēģināt ievilkt.

Vai uzzinājāt ko jaunu par Latvijas valsts pārvaldību, tās politisko pusi?
Jā. Valsts kancelejā esmu bijis trīs reizes. Pirmo reizi, kad atnācu strādāt Valsts kancelejas Komunikāciju departamentā, tas bija ļoti sen – 2004. gada 1.decembris bija mana pirmā darbadiena. Tad aizgāju prom, kļuvu par Pārresoru koordinācijas centra vadītāju 2012. gadā], tagad kancelejas direktors – katrā no šīm lomām esmu redzējis lēmumu pieņemšanas procesu. Tagad varētu teikt, ka esmu redzēju 80 – 85% no veida, kādā mēs tās desas taisām.

Nu, un kā – desas vairāk nelietosit uzturā?
Esmu centies no tām izvairīties. Droši vien izvairīšos vēl vairāk, jā.

Vai redzat lietas, kuras vajadzētu risināt citādāk?
Domāju, ka nebūšu vientuļš savā diagnozē. Es gribētu, lai mūsu politiķi, īpaši tie, kas var ietekmēt procesus, būtu tikpat izlēmīgi kā ministru prezidents Kučinskis, atbrīvojot mani no amata. Dievs dod viņiem prātu, gudrību un izlēmību nevis muļļāt jautājumus gadu desmitiem ilgi, bet pieņemt tos un būt spējīgiem arī atbildēt par izraisītajām sekām. Manuprāt, lielākā Latvijas problēma, ka mēs lieliski protam identificēt problēmas, bet kaut kā ar to risināšanu neiet. Kapēc neiet? [Jo valda pieeja] – nu, kā tad es izdarīšu pāri Andrim, Pēterim vai kādam citam, es taču viņu pazīstu, mums vēl nāksies sastrādāties. Tā ir lielākā problēma un es ļoti ceru, ka tas var mainīties.

Kā to risināt?
Saņemties drosmes. Mums ļoti patīk salīdzināties ar Igauniju. Kad man ir bijusi iespēja runāt ar igauņu kolēģiem, esmu jautājis – kas tad ir atšķirīgais starp mums? Un viņi saka, principā tikai viena būtiska lieta – 90. gadu sākumā Igaunijā valsts pārvaldē un politiskajā elitē ienāca lielākoties cilvēki bez iepriekšējas bagāžas padomju laikā. Mums, kā redzam, joprojām spicē ir šāda veida cilvēki. Man ļoti patika Māra Zandera viens no nesenajiem rakstiem tieši par šo problemātiku. Manuprāt, tā ir viena no Latvijas lielajām problēmām, ja cilvēks ar nostaļģiju atceras laikus, kad varēja vest kādu pārbaudītāju uz “Sēnīti” un nokārtot jautājumus šādu sarunu veidā. Tad nav ko īpaši gaidīt, ka viņš spēs pašreizējos apstākļos ātri un efektīvi atrisināt jautājumus.

Jūsu atlaišanas veids liek domāt, ka nekas īpaši nav mainījies.
Ir. Izlēmības ir vairāk.

Tas ir ar ironiju.
Vienalga. Pozitīvi. Tas ir ļoti ātrs, izlēmīgs lēmums un es ļoti ceru, ka tikpat izlēmīgi notiks virzība arī citās pieteiktajās reformās.

Vai tā ir laba pārvaldība, šādā veidā atbrīvojot valsts pirmo ierēdni?
Nebūtu pareizi arī, ja šādā veidā tiktu atbrīvots cilvēks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Tā nav normāla situācija, protams. Bet no otras puses, vai tāpēc jālej gaužas asaras – nē. Jāskatās, kā reformas virzīsies uz priekšu un tad jāuzdod jautājumi, ar ko tad šis piedāvājums bija tik slikts.

Vai saredzat iespēju turpmāk strādāt Latvijā, vai savas iespējas valsts pārvaldē esat izsmēlis?
Gadiem ejot, kļūsti mazāk kategorisks un nekad vairs nesaki nekad. No manas puses teikt, ka nekad vairs nestrādāšu Latvijas valsts pārvaldē, būtu ārkārtīgi netālredzīgi. Taču varu teikt – tuvākos gadus tiešām Latvijas valsts pārvaldē nestrādāšu. Esmu ļoti pateicīgs visiem par tiem piedāvājumiem, kas ir izteikti, bet droši vien es to nedarīšu.

Kāpēc?
Acīmredzot ir jāpaiet zināmam laikam – emocijām mazliet jānoguļās, jāsakrāj spēki un enerģija nākošajam posmam.

No premjera padomnieka Aigara Freimaņa varēja noprast, ka aiziešanai ir slēpts iemesls. Vai esat dabūjis līdzekļus no kādiem fondiem?
No konkrētā padomnieka esmu dzirdējis ļoti daudz ko. Diemžēl nekad konkrēti dokumentāli apliecinājumi nav sekojuši. Mani ļoti izbrīnīs, ja šādi dokumenti parādīsies, jo neesmu nedz parakstījis, nedz saņēmis kaut kādu naudu. Mani tas pat zināmā mērā uzjautrina. Acīmredzot, ir ļoti svarīgi maksimāli nomelnot cilvēku. Tā teikt, sitiet guļošo. Manuprāt, tas ir ļoti īsredzīgi no tā viedokļa, ka nākošreiz droši vien būs cilvēki, kas neparakstīs atlūgumus tik vieglu roku un nolems cīnīties.

Nenožēlojat, ka necīnījāties?
Nenožēloju. Man ir beidzot laiks izgulēties, pavadīt laiku ar ģimeni un bērnu, kas ir fantastiska iespēja. Turklāt, pavisam godīgi, vadītājam ir ļoti liela atbildība. Tu nes atbildību ne tikai par sevi un saviem pieņemtajiem lēmumiem, bet arī par kolektīvu un to, kā tavi lēmumi var ietekmēt viņus. Šī atbildība ir ļoti grūta – tā nasta, kas nokrīt no pleciem, parakstot šāda veida atlūgumu, ir nenormāli liela un [sajūta] ir ļoti atvieglojoša.

CV Mārtiņš Krieviņš

  • Dzimis 1979. gada 29. aprīlī
  • Rīgas ekonomikas augstskola, Executive MBA (2012) Latvijas Universitāte, politikas zinātnes maģistra grāds (2004) Vidzemes augstskola, augstākā profesionālā izglītība – politologs (2001)
  • 09. 2015. – 03. 2017. Valsts kancelejas direktors
    08. 2014. – 09. 2015. OECD vecākais padomnieks stratēģijas, reformas un politikas veidošanas jautājumos
    04. 2013. – 08. 2014. Konsultants valsts pārvaldes reformas jautājumos
    01.2012. – 03.2013. Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
    06.2010. – 12.2012. Konsultants valsts pārvaldes jautājumos
    04.2010. – 06.2010. Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktora vietnieks
    03.2007. – 04.2010. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītājs
    01.2006. – 02.2007. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks
    06.2005. – 12.2005. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants
    06.2001. – 12.2004. “Mediju tilts” vecākais PR konsultants

 

 

Komentāri (17)

Absints 31.03.2017. 11.14

Krieviņs bija Kučinska “progresivitātes karogs”. Atlaižot viņu, Kučinskis demonstrē to, ka ir stagnāts un turpmāk balstīsies uz “padomju stila” ierēdņiem, kurus intervijā piemin arī Krieviņš. Tāpēc Kučinskim tas ir lielāks zaudējums kā Krieviņam.

PS manuprāt, ļoti sakarīga un korekta intervija, un man ir žēl, ka Krieviņa “spēks” netiks turpmāk izmantots Latvijas attīstītībā…

+13
-1
Atbildēt

0

jurisml_inbox_lv 31.03.2017. 09.17

visi kuri runās pretim lembem un viņa komunistikajai ideoloģijai , tiks brutāli (nepaskaidrojot patieso iemeslu)nostumti malā , protams krievijā var atļauties ielaist lodi mugurā , pie mums paldies dievam tik tāalu vēl nav , liecinieki , tie gan var nokrist pa trepēm

+11
-3
Atbildēt

3

    tvverotajs > 31.03.2017. 10.28

    Nu cik var visu izskaidrot ar Lembergu?

    Autore nez cik reizes to jautā un ne reizi Krieviņš to nepastiprina, bet laikam jau tas bija mērķis – uzturēt dzīvu mītu, ka visu politiku Latvijā nosaka Lembergs.

    Jautājums tikai – kam tas ir izdevīgi? Vai varbūt tas ir vienīgais ierocis Vienotības rokās, lai cīnītos pret ZZS? Tad tas ir nožēlojami.

    Un žurnālisti, lūdzi ierādiet Lembergam viņam pienākošos vietu, beidziet viņu pielūgt, beidziet viņu intervēt par politiku Latvijā un beidziet visu politiskos procesus valsīt izskaidrot ar Lemberga ietekmi!

    +3
    -12
    Atbildēt

    0

    Ēriks > 01.04.2017. 01.50

    Lembergam nevajag nekādus Rīgas žurnālistus,viņš pats visu pastāstīs un visus apgaismos 🙂

    https://www.youtube.com/watch?v=w2TFm3–zKQ

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > 01.04.2017. 00.11

    Un žurnālisti, lūdzi ierādiet Lembergam viņam pienākošos vietu, beidziet viņu pielūgt, beidziet viņu intervēt par politiku Latvijā

    ——

    Zelta vārdi.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

DD1 31.03.2017. 14.41

Darba uzteikšana Krieviņam ir slikta ziņa valsts pārvaldei, kur vecos stagnātus ar viņu pieredzi “jāatšķaida” ar jauniem, progresīvi domājošiem, valodas un IT tehnoloģijas zinošiem kadriem.

Kučinskis jau no paša sākuma likās kā solis atpakaļ regresa virzienā, šis gājiens to tikai vēlreiz apstiprina. Negribas pat atcerēties, ka pie vainas lielā mērā ir Viņķeles/Āboltiņas “dialogs”.

+7
-3
Atbildēt

1

    lno > DD1 02.04.2017. 14.13

    DD1. Āboltiņa tāpat kalpotu Lembergam kā Kučinskis un neceriet, ka pēc Lemberga neparādīsies nākošais, jo arī pārējie nekur nav pazuduši. Vai izsvērts, kurš nodarījis lielāku postu ekonomikai un politiskajai videi – Lembergs vai PAREX īpašnieki?:)

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu