Čubināt objektu

Glass&Wood īpašnieks Jānis Garančs.
Ieva Alberte
Print Friendly, PDF & Email

Glass&Wood uz Eiropas valstīm eksportējis koka un stikla konstrukcijas, bet drīz Gruzijā pie pasakaina ezera cels moduļu mājas. Šonedēļ Kahetijas reģionā Gruzijas un Latvijas prezidenti atklāja būvdarbu sākšanu

Mūzikas sala jeb Island of Music. Tā sauks atpūtas vietu Kvareli pilsētā Gruzijā, kur uz ezera taps koncertzāle. Apkārt – gan ezerā, gan tā krastos – būs namiņi viesiem. To autori ir latviešu uzņēmuma Glass&Wood īpašnieks Jānis Garančs un dizainere Liene Purmale. Un tik vērienīga projekta autoram nemaz nav arhitekta izglītības – Garančs savulaik izstudējis radioelektroniku Rīgas Aviācijas universitātē un sācis strādāt par sistēmadministratoru uzņēmumā Krone, kas tirgo stiklotā alumīnija būvkonstrukcijas. 

Jānis izveidoja IT sistēmu, kas autonomi strādāja un, uzradās brīvais laiks.

«Man apnika sēdēt. Aizgāju pie direktora un prasīju, lai iedod kādu darbu,» atceras Jānis Garančs. Tobrīd uzņēmumā vajadzēja tāmētāju. Ar sarkastisku smaidu sejā direktors uzlika uz Jāņa galda katalogus. Viņš sāka iedziļināties – zīmēt, rēķināt. Prasīja padomu diviem pieredzējušiem kolēģiem. «Viņi man daudz deva, ļoti daudz,» Jānis atzīst.

Jau pēc astoņiem mēnešiem viņš vadīja Krones projektēšanas nodaļu, kas strādāja pie laikraksta Diena jauno telpu stiklotajām fasādēm Mūkusalas ielā, Swedbank ēkas Saules akmens pirmo stāvu stiklotās konstrukcijas un biroju ēkas Vienības gatvē 87 Rīgā. Vēl pēc gada jau saprata, ka dibinās savu uzņēmumu.

Tas bija 2003. gads, kad radās Glass&Wood. 

Gan toreiz, gan arī tagad klienti lielākoties ir privātpersonas – arhitektu biroji pasūta nestandarta stikla un koka konstrukcijas privātmājām. «Man patīk radīt ko sarežģītu, nebijušu. Es neskrienu pēc miljona un masām, bet pēc gandarījuma un enerģijas. Mūsu objekti ir sarežģīti, un katru mēs čubinām,» stāsta Garančs. Patlaban komanda strādā pie ģimenes mājas būvniecības Spuņciemā ar kopējo platību 460 m2, bet Rīgā tiek projektēta 200 m2 liela māja.

Izlīda no parādiem

Glass&Wood nodarbojas gan ar projektēšanu, gan būvniecību. Paši arī ražo konstrukcijas un to risinājumus. Lai uzceltu māju no sākuma līdz beigām, algo apakšuzņēmējus. Piemēram, betona konstrukciju izbūvei. Sabiedriski nozīmīgs un visiem apskatāms objekts, kur Glass&Wood piedalījušies, ir Likteņdārza skatu terase. Tapšanas stadijā ir koka tribīnes Mežaparka estrādē par godu Latvijas simtgadei. «Sabiedriskie pasūtījumi nav mūsu profils, jo zinu, kāda mašinērija aiz tiem stāv. Kamēr saņemu datus, ko ģeodēzists nomērījis un saskaņojis, pats vairākkārt jau būtu aizbraucis nomērīt,» stāsta Garančs.

Arī lielie būvnieki ar Glass&Wood daudz nesadarbojas, jo zina – Jānis prasīs naudu. Uzņēmumam ir strikts noteikums – 50% priekšapmaksa. «Jo nemaksāt šajā jomā ir ierasta prakse,» nosaka Garančs, kurš krīzes gados no tā ir dabūjis ciest. Krīze bija tik smaga, ka Jānim šķita – brauks strādāt būvniecībā uz Norvēģiju. Piedāvājumi bija. «Tomēr noturējos. Izlīdu no parādiem,» saka uzņēmējs.

2009. gadā par nodokļu parādu uzņēmumam spēcīgi uzbruka Valsts ieņēmumu dienests (VID). Parāds izveidojās tāpēc, ka bankrotēja sadarbības partneris – būvuzņēmums. Taču nodoklis tāpat bija jāmaksā, jo rēķinu būvniekiem Jānis jau bija izrakstījis. Summa it kā nebija milzīga, 30 000 latu, taču to vajadzēja kaut kā nopelnīt. Turklāt krājās soda procenti. Lūdza VID iespēju naudu samaksāt pa daļām. «Nē, ne pa kam! Nācās atlaist daudz cilvēku. Pats zīmēju, pats montēju. Tobrīd mums arī kredīts bija. Vairs neņemu.»

Paveicās, ka uzradās projekts – kādam klientam vajadzēja privātmāju. Viņš zināja, ka māja jāceļ krīzes laikā, kad viss ir lētāks. Lielākoties Glass&Wood pasūtītāji ir situēti cilvēki, kuri nopelnījuši krietnu naudu un krīzē tās mazāk nekļūst.

Garančs ikdienā daudz sadarbojas ar arhitektiem, piemēram, Brigitu Bulu, Sintiju Vaivadi un citiem. «Man ir svarīgi, ka varu apmierināt arhitekta vēlmes. Cīnos līdz pēdējam, lai būtu risinājums un izdotos īstenot iecerēto,» stāsta Jānis Garančs. Viņam neesot lielāka gandarījuma, ja klients vai arhitekts piezvana un stāsta, ka mājās sabojājusies apkure, bet temperatūra ziemas dienā nokritusi tikai par vienu grādu. «Tas nozīmē, ka savu darbu esam izdarījuši uz desmit. Reputācija man ir ļoti svarīga,» – tā Jānis.

Reiz zvanījis kāds klients un teicis, ka saplīsušas stikla durvis. Garantijas laiks beidzies. «Braucām un nomainījām, jo iespējamas neskaitāmas nianses, kāpēc tas varēja notikt. Piemēram, stiklā bijusi mikroplaisa. Varējām atteikt, taču biju pilnīgi pārliecināts: gan jau tas atmaksāsies. Un tā arī bija – vēlāk šis klients mums uzticēja būvēt savu ģimenes māju.»

2012. gadā Jānis radīja jaunus logus: modernus stikla un koka logus un durvis ar strukturālo stiklojumu jeb stikla pārfalci, papildus tiem bija iestrādātas arī pretielaušanās tehnoloģijas un augsta drošības sistēma. Šādi nestandarta dizaina logi ēkai sniedz ne tikai vizuālo eleganci, bet arī paaugstina celtnes skaņas un siltuma izolāciju. Vairumu materiālu Glass&Wood importē. Egli un priedi no Krievijas, jo tur tās augušas labos apstākļos. Koks ir kvalitatīvs: vienmērīgas gadskārtas – viena pie otras, sveķainākas. Savukārt stiklu iepērk tepat, ražotu Latvijā, un arī no kaimiņu valstīm, kur ražošanas tehnoloģija ir identiska.

Koncertzāle uz ezera

Glass&Wood savus izstrādājumus eksportē uz Angliju, Franciju, Nīderlandi, Zviedriju, Norvēģiju. Svaigākais projekts, kura investīcijas sasniedz ap miljonu eiro, ir Gruzijā. 29. martā Latvijas Valsts prezidents un Gruzijas prezidents svinīgā ceremonijā atklāja projekta būvdarbu sākšanu. Pasakaina ezera krastā būs vairākas Glass&Wood projektētās mājas. Pirmo vedīs no Latvijas, pārējās plānots ražot Gruzijā. Daļa būs ezera krastā, citas – uz pontoniem ūdenī. Moduļu mājas paredzētas kā papildinājums viesnīcai, kas sliesies ezera krastā. Ezera vidū plānota arī koncertzāles   būvniecība. Jānis atver datoru, lai pārādītu vīziju. Askētiskas stikla un koka mājas ar sauļošanās terasi uz jumta «peldēs» mākslīgi veidotajā ezerā.

Ideja par moduļu māju Jānim Garančam radās pirms četriem gadiem. Projektēja tās kopā ar dizaineri Lieni Purmali. Nosauca par Harmony. Māja ir pārvietojama. Atliek tikai ieurbt pāļus, uzlikt māju un dzīvot. Gribas pārcelties? To var aizvest citur.

Latvijā joprojām valdot uzskats, ka moduļu mājas ir kaut kas lēts un ātrs. Harmony kvadrātmetrs maksā, sākot no 1000 eiro. «Dārga, jo tajā ir pats labākais. Summu veido plašās koka un stikla konstrukcijas, ekoloģiskie materiāli, kas apstrādāti ar speciālu, ekoloģisku eļļu.» Māja neizdala ķīmiskus izgarojumus VOC (Volatile organic compound), kas kaitīgi ietekmē vidi un paaugstina alerģijas, astmas risku. «Harmony ir super ekoloģiska,» saka Jānis. Glass&Wood ir arī ISO sertifikāts. Jānis pirms trim gadiem sācis lietot uzturā ekoloģisku pārtiku, tāpēc tapusi māja, kurā pats labprāt dzīvotu.

«Šādas mājas ir astoņas. Man patīk radīt skaistas un neatkārtojamas lietas. Diez vai varētu ražot plaša patēriņa produktus. Ciestu no rutīnas. Taču individuāli projekti prasa daudz laika. Ļoti daudz laika.» Visa uzņēmuma 16 cilvēku komanda regulāri cīnoties ar laika trūkumu. Uz norādi, ka uzņēmējs gan izskatas absolūti rāms un stresa nepazīst, viņš stāsta, ka agrāk bijis emocionālāks. Nesavāktāks. «Nespēju uztvert kritiku. Sāku nodarboties ar jogu, un viss sastājās vietās. Tagad kritika man palīdz attīstīties. Kāpēc man izdevies sasniegt to, kas ir? Ļoti liels darbs ieguldīts. Strādīgs esmu, to  tēvs man iemācīja. Lauksaimnieks ar inženiera domāšanu.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Gandarījums par paveikto darbu un nemitīga attīstība.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Cilvēciskais faktors. Apakšuzņēmēji mēdz rīkoties, nesaskaņojot būvniecības procesu ar ģenerāluzņēmēju. Projektu vadītāji ir pārāk pretimnākoši apakšuzņēmējiem vai pasūtītājam, kuri reizēm to izmanto negodprātīgi.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Ļauties trakām idejām un realizēt tās jau tagad – neatlikt uz nākotni.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu