Pārejot uz vasaras laiku un pagriežot pulksteņa rādītāju par vienu stundu uz priekšu, tieši tik daudz laika atņemam miegam. Kā atgūt zaudēto?
Pirmdien, 27. martā, daudzi piedzīvos, iespējams, savu šāgada smagāko rītu. Plakstiņi ar plēšanu jāatplēš vaļā, jāaizrāpo līdz kafijas automātam vai tējas krūzei, un tikai ar pirmajiem smaržīgā dzēriena malkiem izdosies pavērt mazu spraudziņu uz jauno dienu. Pāreja uz vasaras laiku šogad notiek naktī no 25. uz 26. martu.
Visi it kā saprot, ka tas vajadzīgs, lai mēs tiktu pie vairāk saules gaismas, D vitamīna, putnu treļļiem un dienas laikā pagūtu vairāk izdarīt sevis un tautsaimniecības labā. Bet tajā dienā, kad jāceļas stundu agrāk nekā ierasts, sapratni aizslauka īgnums. Kad pirms trim gadiem martā Ekonomikas ministrija aptaujāja latviešus par pāreju uz vasaras un ziemas laiku, no 6244 anketētajiem vairums (4917) sūtīja ratā visus praktiskos apsvērumus un gribēja tikai vienu – vēl mazliet pagulēt. Sabiedrības iniciatīvas platformā Manabalss.lv, par spīti tam, ka Saeima 2015. gadā jau noraidīja priekšlikumu atcelt pulksteņu grozīšanu pavasarī un rudenī, nu jau ceturto gadu cilvēki turpina parakstīties pret laika maiņu. Savākti 11,5 tūkstoši balsu. Droši vien 26. marta rītā šis skaitlis kļūs vēl lielāks.
Kā pāreju uz pavasara laiku padarīt mazāk grūtu? Miega slimību centra ārsts, Anestezioloģijas un reanimatoloģijas rezidents Jānis Labucis zina vienu metodi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.