Kā jaunais likums aizsargās trauksmes cēlējus, kas aicināti ziņot par kaitējumu sabiedrībai
Anonimitātes nodrošināšana un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas – šie ir tikai divi no vairākiem nosacījumiem, ar kuriem turpmāk valsts plāno aizsargāt cilvēkus, kas sabiedrības interesēs būs gatavi ziņot par darba gaitās pamanītiem pārkāpumiem valsts institūcijās vai privātos uzņēmumos. Valdība 7. martā atbalstījusi Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu, kas tagad būs jāskata Saeimā.
Debates par šāda likuma nepieciešamību Latvijā notiek jau vismaz desmit gadus. Likumprojekta izstrāde saistīta ar ANO Pretkorupcijas konvencijas prasībām, ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām dalībvalstīm korupcijas apkarošanas jomā un arī Eiropas Padomes prasībām. 2014. gadā tika izveidota darba grupa likumprojekta izstrādei, 2015. gadā Ģenerālprokuratūra, Delna, KNAB un Valsts kanceleja parakstīja memorandu trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisma izveidei, 2015. gada decembrī likumprojekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, bet vēl vairāk nekā gads bija nepieciešams līdz tā pieņemšanai valdībā.
Trauksmes celšana (whistleblowing – no angļu val.) kļūst arvien aktuālāka pasaulē. Sākotnēji – lai atklātu korupcijas noziegumus, taču arvien vairāk arī saistībā ar citiem pārkāpumiem. Piemēram, parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā par Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas cēloņiem 2015. gada oktobrī secināts, ka jāparedz droši un konfidenciāli ziņošanas mehānismi un jānosaka institūcijas, kurās trauksmes cēlēji var vērsties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.