Nākamais minimālās atalgojuma likmes kāpums pedagogiem varētu notikt 2018. gadā 12

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Foto: Evija Trifanova, LETA.
Print Friendly, PDF & Email

Nākamais minimālās atalgojuma likmes kāpums vispārējās izglītības pedagogiem varētu notikt 2018. gada 1. septembrī.

Pieaugums, salīdzinot ar esošo minimālo likmi par 30 stundu slodzi, būtu 30 eiro, sasniedzot 710 eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks.

Grafikā noteikts, ka vēl pēc gada, proti, 2019. gada 1. septembrī, minimālā alga par likmi varētu celties līdz 750 eiro, bet 2020.gada 1.septembrī — 790 eiro. 40 eiro pieaugums notiktu arī uz 2021. gada 1. septembri, sasniedzot 830 eiro par likmi, savukārt 2022. gadā minimālais atalgojums par likmi varētu būt jau 900 eiro.

Lai sasniegtu šādu minimālo atalgojumu vispārējā izglītībā līdz 2022. gadam papildus būtu nepieciešami 103,639 miljoni eiro. Šāda summa aprēķināta, balstoties uz pašreizējo budžeta bāzi. Lielu daļu finanšu kāpuma daļu IZM saskata skolu tīkla sakārtošanā, kā arī procentuālā sadalījuma saglabāšanā izglītībā valsts budžetā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) otrdien žurnālistiem sacīja, ka pedagogu atalgojuma paaugstināšana nav jauna tēma. Paaugstinot pedagogu minimālo atalgojumu, līdz 2022. gadam plānots sasniegt 10,7 eiro samaksu par vienu darba stundu esošo 5,67 eiro vietā. Šadurskis atzina, ka, ja raugās uz Igauniju, kur minimālais atalgojums par likmi, kas tur ir 35 stundas nedēļā, pedagogiem ir 1010 eiro, tad esot skaidrs, ka kaimiņvalstij izdevies nodrošināt šādu minimālo atalgojumu nozarē, pateicoties skolu tīkla sakārtošanai.

Vienlaikus ministrs pauda, ka vidējais atalgojums valstī pedagogiem ir lielāks nekā minimālais atalgojums, lai gan pedagogi Latvijā vidēji strādā nepilnu slodzi.

“Ja mums minimālā definētā alga ir 680 eiro, tad faktiski vidējā alga ir 741 eiro visā valstī par slodzi. Ja ņemam šo vidējo algu, tad stunda maksā 6,2 eiro vidēji. Starpība Latvijā nav tik būtiska, bet Igaunijā — 8,2 eiro ir vidējā, ko izdevās pacelt, sakārtojot skolu tīklu. Pastāvot sadrumstalotam skolu tīklam, vidējā pedagogu slodze valstī ir apmēram 70% no slodzes. Arī Rīgā skolotājs vidēji nestrādā pilnu slodzi, bet 0,83 slodzes. Igaunijā skolu tīkls ir daudz vairāk sakārtots, tāpēc vidējais ievērojami pārsniedz minimumu,” teica politiķis.

Šadurskis uzsvēra, ka ir būtiski panākt esoša procentuālā sadalījuma saglabāšanu budžetā, nodrošinot to, ka, augot tautsaimniecībai par, piemēram, 2% gadā, tad par tik augtu arī mērķdotācijas apjoms pedagogu algām.

Komentāri (12)

Absints 14.03.2017. 15.12

Latvija ir unikāla Eiropas valsts, kura ir pirmajā vietā izglītības tēriņā no valsts budžeta un vienā no pēdejām – izglītības kvalitātē. Ja Izglītība Latvijā ir visbagātīgāk finansētā, bet ar katru gadu tā paliek sliktāka – kādi ir secinājumi? – Vaina nav naudas trūkumā, bet gan organizācijā. Tikmēr, kamēr IZMu vadīs ar misijas apziņu apveltītie tantuki, tāda kā Papule, Upeniece, kamēr IZM no represīva orgāna nepārvērtīsies konsultatīvā, kamēr pie stūres būs Šadurskis, kas aiz tēzes “es zinu, mani vienmēr sitīs”, nespēj saskatīt objektīvo, tikmēr nav iemesla nekam mainīties. Var auto likt cik stipru dzinēju gribi, auto vienalga brauks nepareizi, ja to stūrē nemākulīgi.

Lai cik negribētos to atzīt, lai kā mēģinam to vārdā nesaukt, vienīgais veids ir uzpūstā skolotāju štata samazināšana. Lai slimnieks izveseļotos, reizēm ir vajadzīga sāpīga operācija. Ja balstīsimies tikai uz darba ražīguma pieaugumu, tad skolotājiem jau drusku piemetīs, bet tie vienmēr paliks slikti atmaksātie. Tāpēc skolotāji būtu reāli jāaranžē pēc rezultātiem- pēc darba kvalitātes. Un sliktajiem, diemžēl, darbu nevajadzētu turpināt. Protams, valstij ir jādomā, kā to humāni izdarīt. Taču nez vai ir prātīgi turpināt katru gadu izglītības sistēmu gremdēt, jo cietēji jau ir mūsu bērni.

Tas, kas tika izdarīts līdz šim – tā sauktā algu reforma, kas skolotājus padarīja par krāvējiem, ir solis atpakaļ, tā kā principiāli tika likvidēts kvalitātes jēdziens, maksājot par gabaliem (slodzēm) neatkarīgi no rezultāta…

Līdz šim IZM nav spējusi veikt NEVIENU pozitīvu reformu, lai kā ar misjias apziņu apveltītie IZM tantuki domā savādāk, un lai kā to mēģina medijos pasniegt. Objektīvais rādītājs ir starptautiskie testi, studenti ārzemju augstskolās, un jā, arī fakts, ka Kembridžā mūsu absolventus joprojām neņem..

Nedomāju, ka kaut kas varētu uzlaboties

Tālāk sausi fakti,manuprāt, tie ir pietiekami daiļrunīgi pašu ar sevi

1) Skolnieku skaits uz vienu skolotāju:

Igaunija 12,2

Skotija 13,4

Čehija 14,2

Somija 13,8

Anglija 17,6

Latvija 7

Ja Čehijā, piemēram, būtu tāda pati skolotāju/skolnieku proporcija kā Latvijā, čehu skolotājs saņemtu 622 eiro mēnesī

2) Izglītībai tērētā daļa no valsts kopprodukta ES valstīs ir ap 10%

Latvijā 15,8% – esam pirmajā vietā ES

Un “izgāžam” naudu par sliktiem rezultātiem, bet ceļu remontam nepietiek. Vai prātīgs saimnieks tā darītu?

3) Latvijas lielajās pilsētās aprēķins uz vienu skolnieku ir 72 eiro, Rīgā 68.

Domāju šis fakts vien ilustrē, cik loģiski izsvērta bija iepriekšējā “reforma””

(Joprojām, neesmu dzirdējis sakarīgu pamatojumu, kāpēc ir šāda disproporcija, bet cik saprotu, Rīgas skolēns tiek “sodīts” par to, ka Rīgā pie varas ir Ušakovs)

+4
-1
Atbildēt

0

vvilums 15.03.2017. 09.26

Ar kaunu padzītā valsts nodevēja gribule kādreiz lielījās par savas dzīves vienu no lielākajiem sasniegumiem,nu jau pirms patsmit gadiem, “nepieļaut skolu slēgšanu laukos”, proti, apzināti bīdīt izglītību stagnācijas un atpalicības virzienā. Tā ir mūsu nelaime, ka pārāk daudz tādas gribules ir noteikušas mūsu valsts attīstības vektorus.

0
0
Atbildēt

1

    Absints > vvilums 15.03.2017. 17.11

    uz vvilumu. Skolas ir jāslēdz, šaubu nav, taču principam būtu jābūt citam- jāslēdz ir sliktās skolas, ne mazās. Ja mazā skola uzrāda labus rezultātus- tad taisni otrādi – tā būtu jāstimulē, jāattīsta. Jāfinansē ,piemēram, internāts, skolnieku savākšana no plašākas apkārtnes utt. Vecāki savus bērnus pirmām kārtām negrib laist sliktās skolās, to lielums ir otršķirīga lieta. IZM atkal mucu taisa vaļā no otra gala…

    Problēma jau atkal ir tur, ka IZM nespēj noteikt skolas kvalitāti. Pat skolu reitingi nav IZM radīti- tos taisa trešās personas…Tāpēc IZM te rīkojas kā miesnieki- sakaitam skolniekus,ja nav- slēdzam.

    Šadurskis reiz teica, ka Izglītības sistēmu nevajag pārvērst par sociāla atbalsta fondu. Pareizi! Jo nevar pārvērst to, kas jau tāds ir, Valsts maksā algu lielajam skolotāju skaitam Eiropā (proporcionāli pret skolniekiem). Maksā maz, bet daudziem. Tāpat kā pensionāriem..

    +2
    0
    Atbildēt

    0

dzeris49 14.03.2017. 14.34

Pazīstu vienu pensionātu skolotāju, kas gatavoja bērnus olimpiādēm, utt., ar labiem rezultātiem.

Viņa domā, ka daudzi skolotāji pat patreizējo algu nav pelnījuši.

Cita lieta, ka tiem ir spēcīga arodbiedrība, to ir ļoti daudz, un tiem ir iespējas valsti šantažēt un nobremzēt jebkuru reformu, kas viņus apdraud.

Jo Latvijā politiķi ir bailīgi un neizlēmīgi, un motivē tos nevis valsts, bet, personiskās intersres – palikt politikā un baudīt dzīvi, ne par ko neatbildot ( “politisko atbildību” lūdzu nepieminēt).

Taisni tāpēc Latvijā izglītībai lielākais % no IKP visā ES, toties izglītības kvalitāte turpina kristies, bet, skolotāju pretenzijas neadekvāti aug.

Par IM ierēdņu kvalitāti un korumpētību pat pieminēt nav vērts.

0
0
Atbildēt

7

    Absints > dzeris49 14.03.2017. 15.22

    Džeri, var jums piekrist, bet vai jēga ratus jūgt priekšā zirgam?

    Tas nāk no populistiskās tēzes – “lai pa priekšu parāda, ka māk strādāt, tad arī maksāsim”.

    Itkā pareizi, taču dzīvē tas tā nenotiek. Atalgojums nosaka darītājus, ne darītāji atalgojumu. Tas ka, daudzi skolotāji strādā slikti, ir sekas zemajam atalgojumam un skolotāju beztiesiskajam stāvoklim, ne otrādi.

    Tāpēc jau saku, ka svarīga ir darba kvalitāte-rezultāts.

    Labi strādājošam skolotājam vajadzēt maksāt divreiz vairāk, savukārt slikti – divreiz mazāk. Un tad tas varbūt pats aizies, un valstij nebūs jāatlaiž. Muļķīga doma?

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > dzeris49 14.03.2017. 15.12

    Protams, ka, jā Šadurskim nav atbalsts no citiem politiķiem un partijām, to izturēt pagrūti.

    Un taisni par to politķu populismu un bezatbildību jau es te rakstu.

    Kāda reformas spēj veikt viena partija, š.g. V, ja tai nav citu partiju atbalsts?

    No otras puses – vai V atbalstīja Ķīļā reformu mēģinājumu, vai bremzēja, un tas bija tad, kad reāli bija iespēja tās reformas veikt, tagad šī iespēja sen garām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > dzeris49 14.03.2017. 15.50

    Tas viss pareizi, bet, kurš vērtēs un pēc kādiem kritērijiem, manuprāt, taisni tā ir viena no galvenajām problēmām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Es > dzeris49 14.03.2017. 15.17

    V nav pat vēlētaju atbalsta, kuru tā “notrallināja” āboltiņojoties un zaķojoties… Diemžēl, tā ir partiju koalīciju un proporcionālās vēlēšanu sistēmas iezīme, nespēja veikt straujas reformas. Kamēr 1 partija domā par reformām, pārējās izmanto šo, lai reoformatoriem “kostu kājās”.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > dzeris49 14.03.2017. 16.25

    dzeris49 pieminēja vienu parasti nenovērtētu faktoru – arodbiedrības.

    Tās vismaz pēdējos 50-70 gadus ir bandas, kuras aizsargā slikti strādājošo pret viņa konkuretnu un no darba devēja prasības strādāt produktīvi. Arī to dara tikai laikā, kas paliek pāri no arodfunkcionāru krēslu un ienākumu satbilitātes uzturēšanas.

    Stāvoklis izglītībā ir nenoliedzams arodbiedrību panākums (tiesa – ne bez sadarbības ar pašvaldībām), bet tā nav vienīgā nozare, kurā tām līdzīgi nopelni.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > dzeris49 15.03.2017. 17.01

    Džeri, jā tā ir galvenā problēma, Visur citur, iestādēs, organizācijās māk noteikt darbinieka atdevi, taisa tā sauktos “performance review”,pieliek algu, ja darbinieks strādā labāk kā kolēģi utt. Vienīgā iestāde Latvijā, kas to nespēj, ir Izglītības ministrija. Tā pat nespēj noformulēt to, kas ir labs skolotājs- nav izstrādātu kritēriju. Toties ir maksa par gabaliem – slodzi, stundu. Nostrādāji-saņem. Ja esi izpildījis stingros IZM standartus (laikā aizpildījis e-klasi utt.), tad tu esi ideālais skolotājs IZM izpratnē. IKVD naktī pie durvīm neklauvēs…Studiju laikos krāvu vagonus, cik pudeļu kastes izkrāvu, tik samaksāja. Tāpat kā skolotājam tagad – cik stundas noturēji, tik saņem.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Es > dzeris49 14.03.2017. 15.04

    Ir jau viegli kritizēt kādu no IZM par reformu vājumu… Bet, vai esat dzeri49 kādreiz dzirdējis, kādu epitetus Šadurskim velta oponenti? Vai Jūs pats varētu izturēt tādu spiedienu? Jo seviķi, ja paša partija visu laiku lamā, ka reformu dēļ partijas reitingi zemi…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu