Latvijā dislocētie Kanādas spēki ietvers arī “kiberkaravīrus” 28

Print Friendly, PDF & Email

Kanāda apmāca savu 450 karavīru lielo kaujas grupu būt gatavai Kremļa organizētām nomelnošanas kampaņām.

Latvijā dislocētie Kanādas spēki ietvers arī “kiberkaravīrus”, lai aizsargātu militāros datortīklus un informāciju no Krievijas uzbrukumiem,  laikraksta “National Post” ziņoto atstāsta LETA.

Kanādas kaujas grupa, tostarp “kiberkaravīri”, ieradīsies Latvijā šā gada jūnijā.

Kanāda arī apmāca savu 450 karavīru lielo kaujas grupu būt gatavai Kremļa organizētām nomelnošanas kampaņām ar mērķi radīt spriedzi starp Kanādas spēkiem un Latviju, piemēram, ar nepatiesām ziņām par kanādiešu karavīru uzvedību un NATO darbību Centrāleiropā.

Kanādas soļi ir daļa no tās plāniem palielināt savas informācijas un kiberkaradarbības spējas, lai spētu stāties pretī draudiem ne tikai no Krievijas, bet arī tādiem ienaidniekiem kā teroristu grupējumi “Daesh” un “Al Qaeda”.

“Mums noteikti tas jāizdara, kā nākas. Mums jādodas uz Latviju ar spēcīgu aizsardzības stāju,” uzsvēra brigādes ģenerālis Pols Raterfords, kurš vada jauno kibervienību.

“Pirmkārt un galvenokārt, mēs atzīsim kiberjomu kā karadarbības sfēru (..). Mums visu laiku tiek uzbrukts,” norādīja Raterfords, piebilstot, ka karavīri tiks izglītoti par vājajām vietām, jo Krievija ir “diezgan liela lietpratēja kiber un informācijas kara jomā”.

Kanādas pieeja Latvijā būs citāda nekā Kandahārā, Afganistānā, norādīja pulkvežleitnants Ričards Pero, kurš nesen atgriezās Kanādā no Latvijas.

Lai cīnītos pret Krievijas mēģinājumiem ietekmēt naratīvu ar nepatiesu un maldinošu informāciju, “mēs darīsim zināmus faktus un patiesību,” sacīja Pero.

“Mēs sniegsim skaidru un caurspīdīgu informāciju. Ja mēs pamanīsim neprecīzus faktus, mēs reaģēsim,” viņš piebilda.

Pero ir pārliecināts, ka šādi mēģinājumi no Krievijas puses būs.

Raterfords uzsvēra, ka kiberuzbrukumu radītas briesmas ir tik lielas, ka militārie spēki rada jaunu specialitāti, kas aptver kiberjomu.

“Mēs vēlamies iesaistīt cilvēkus šajā profesijā, lai viņi kļūtu par kiberkaravīriem,” skaidroja Raterfords, piebilstot, ka nepieciešams radīt iespējas veidot karjeru šajā jomā.

“Mēs vēlamies lērumu kiberoperatoru. Mums nepieciešami analītiķi (..). Mums arī nepieciešami cilvēki, kuri izprot mūsu sistēmas stiprās un vājās puses (..). Mums nepieciešams veikt lielus ieguldījumus, lai no kiberperspektīvas mēs spētu stiprināt mūsu aizsardzību,” sacīja Raterfords.

Viņš uzsvēra, ka šo karavīru apmācība un adekvāta atalgošana ir prioritāte, lai viņi vēlētos palikt drošības spēkos, tāpat arī būtiska ir investēšana modernās tehnoloģijās, ko viņi varētu izmantot savā darbā.

Jau ziņots, ka Latvijas drošības stiprināšanai līdz jūnijam valstī ieradīsies Kanādas vadītais vairāk nekā 1000 karavīru lielais NATO starptautiskais bataljons.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā “Atlantic Resolve” uzturas iesaistītie ASV spēki.

 

Komentāri (28)

vvilums 10.03.2017. 13.42

“Pirmkārt un galvenokārt, mēs atzīsim kiberjomu kā karadarbības sfēru …”
Ļoti pareizi, jo jārēķinās, ka šajā “frontes līnijā šaus arī pakausī “.
“NATO ir okupanti”: teiks varaspartijas virsvagars Lembis un vıņa vienīgais koalīcijas biedrs pēc nākošām saeimas vēkēšanām Kabans teiks: ” Da, da”, noslaucīdams puņķi valsts karogā.

+8
0
Atbildēt

16

lno 12.03.2017. 12.36

+6
-1
Atbildēt

1

vitalisvita 10.03.2017. 17.06

nu ar tiem kiberuzbrucējiem jau varbūt kaut kā tiktu galā arī mūsu igauņu “Locked Shields 2017″ profesionāļi. Bet kas stāsies pretī tiem “hibrīdiem”, kuru klātbūtne iespējama ne vien Valsts pārvaldes sruktūrās, bet arī pašā armijā…

Mēs taču esam liberāli un toleranti un tādu ideoloģisku filtrāciju vai Valsts pārvaldes aparāta lustrāciju neatzīstam.

+5
-4
Atbildēt

3

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu