Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš nācis klajā ar apjomīgu valsts pārvaldes reformu plānu. Kāpēc tai būtu jāmainās, un kādu iemeslu dēļ viņš pats nesola Brīvības bulvārī 36 nostrādāt pilnus piecus gadus?
Apkalpošana La Kanna ir ātra. Tik ātra, ka valsts galvenais ierēdnis Mārtiņš Krieviņš uzslavē: «Lūk, tā ir efektivitāte!»
Efektivitāte ir arī viens no atslēgas vārdiem Valsts kancelejas izstrādātajā Valsts pārvaldes reformu plānā 2017.- 2019. gadam. 30 lappušu dokumentā tas minēts 36 reizes. «Mērķis ir piespiest valsts pārvaldi izkāpt no komforta zonas un domāt par to, kā var strādāt citādi,» skaidro Krieviņš. Plāns tapis ilgākā laika posmā, izgājis dažādus saskaņošanas ceļus un tagad nonācis finiša taisnē. Marta beigās vai aprīļa sākumā par to būs jālemj valdībai. Izšķiršanās nesolās būt viegla. «Šorīt, runājot ar valsts sekretāriem, vairāk dzirdēju – nē, to nevar izdarīt, mēs esam izņēmums, priekš kam to vajag?» stāsta Krieviņš. Nevarētu arī teikt, ka simtprocentīgs atbalsts šim plānam ir arī paša vadītajā Valsts kancelejā. Daudzi priekšlikumi ir kā sarkana lupata, potenciāli sprādzienbīstami – viņš ironizē. Piemēram, valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana par 7-10% jeb aptuveni 6000 amata vietām. «Jāpieliek punkts stāstam par vakancēm, it īpaši ilgstošajām. Lai kā mums visi stāstītu, kā meklējam, nevaram atrast cilvēkus – bleķis lielākoties!» Viņš piedāvā nodarbināto skaitu nogriezt un ietaupītos līdzekļus izlietot esošo darbinieku algu paaugstināšanai, taču šim procesam jāiet roku rokā ar darba kvalitātes uzlabošanos.
«Lai būtu straujāka attīstība, vajag pārmaiņu līderus, kas ir adekvāti apmaksāti un, protams, speciālisti,» saka Krieviņš. Jāmainās arī domāšanas veidam. «Aiziet prom no tām standarta darba grupām, kas strādā gadu, un beigās viss tiek noraidīts, uz to, ka ir dažādu cilvēku salikums, kas, ja tā ir prioritāte, strāda dienu un nakti,» skaidro Krieviņš. Algas būtu jāceļ, lai tās sasniegtu vismaz 80% no privātajā sektorā strādājošo algām. Augstākā līmeņa vadītājiem tas nozīmētu algas ap 5000 eiro mēnesī pašreizējo aptuveni 2000-3000 vietā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.