Diena: 28. februāris, 2017

Valdība nolemj izsludināt konkursu uz KNAB vadītāja amatu

Šodien Ministru kabinets atbalstīja divus noteikumu projektus, kas nepieciešami Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata konkursa izsludināšanai.

Līdz valdības sēdei nebija saskaņots jautājums par to, vai būtu atklājami to pretendentu vārdi uz KNAB vadītāja amatu, kas būs pārvarējuši pirmo kārtu.

Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš kā KNAB vadītāja amata konkursa komisijas loceklis uzskata, ka pretendentu vārdi nebūtu atklājami pēc konkursa pirmās kārtas, bet atklājams būtu tikai tas pretendents, kas tiks virzīts apstiprināšanai KNAB vadītāja amatā.

Šādam viedoklim nepiekrīt KNAB pārstāve Ilze Jurča, kura norādīja, ka, neatklājot KNAB vadītāja amata pretendenta vārdus pēc pirmās kārtas, netiks nodrošināta caurredzama konkursa norise un Latvija var izpelnīties starptautisku organizāciju pārmetumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nepiekrita Jurčas teiktajam, jo amata pretendentu atklāšana var kaitēt pretendentiem gadījumā, ja viņi konkursā zaudē. Tāpat Kučinskis kliedēja bažas, par politisko spiedienu KNAB vadītāja konkursā. “Nav ne mazāko indikāciju par politisko spiedienu šajā procesā,” uzsvēra premjers. Pieteikties konkursā uz KBAB vadītāja amatu varēs līdz šā gada 29. martam.

Saistībā ar KNAB vadītāja amata konkursa izsludināšanu, valdība atbalstīja rīkojuma projektu par atklāta konkursa uz KNAB priekšnieka amatu izsludināšanu, kā arī grozījumus noteikumos par KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumiem un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Grozījumi noteikumos par pieteikšanos nosacījumiem KNAB vadītāja amata konkursā paredz, ka konkurss notiks divās kārtās. Pirmajā kārtā tiks veikta pretendentu atlase, pārbaudot viņu formālo atbilstību KNAB likumā noteiktajām obligātajām prasībām, izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus un kompetento iestāžu atzinumus. Savukārt otrajā kārtā tiks vērtēta pretendenta kvalifikācija un nepieciešamā pieredze un zināšanas.

Tāpēc komisija veiks pārrunas ar pretendentiem, lūgs mutvārdos pretendentus sniegt savu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm un attīstību, valsts pārvaldi un tiesību aizsardzības sistēmu.

Komisijas sastāvā būs ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks, kā arī pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalīsies ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

Pēc visu pretendentu izvērtēšanas komisija pieņems lēmumu iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumu par viena vai vairāku pretendentu kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, vai arī ieteiks Ministru kabinetam atkārtoti izsludināt konkursu, ja tiks noraidīti visi pretendenti.

Lai pieteiktos konkursā, pretendentam būs jāiesniedz Valsts kancelejā pieteikuma vēstule dalībai konkursā, norādot motivāciju un sniedzot ne mazāk 350 vārdos izvērstu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm, attīstību un pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu Latvijā. Pretendentam jāiesniedz arī dzīvesgaitas apraksts un vismaz divas atsauksmes no iepriekšējām darbavietām. Ja pretendents pēdējo triju gadu laikā ir strādājis tikai vienā darbavietā, iesniedz vienu atsauksmi.

Pretendentam arī būs jāiesniedz izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopija un vismaz divu svešvalodu prasmi apliecinoši dokumenti.

Plānots, ka pieteikumus konkursam pretendenti varēs iesniegt Valsts kancelejā līdz šā gada 28. martam. Kā ziņots, Saeima pieņēmusi grozījumus likumā, ar kuriem nolemts atteikties no prasības par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā KNAB priekšnieka amata pretendentam. Tas tika darīs, lai konkursā varētu pieteikties plašāks pretendentu loks.

Prasību samazināšana pretendentiem tika veikta, jo iepriekš bez rezultātiem beidzās konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. Konkursā tika saņemti desmit pieteikumi, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

“Tā nav prasību samazināšana, bet gan konkurences palielināšana, jo tagad uz šo amatu varēs pretendēt vairāk ambiciozu profesionāļu, nekā tas bija iepriekš. Būšu atklāts — ļoti ceru, ka arī jūsu vidē ir zinoši cilvēki, kuri varētu saistīt savu profesionālo karjeru ar korupcijas apkarošanas dienesta vadīšanu,” šondēļ gadskārtējā virsprokuroru sanāksmē sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Ap 250 cilvēku pretim MK prasa apturēt RPIVA likvidācijas procesu

Plakātos pausts, ka arī pašai Izglītības un zinātnes ministrijai jāatrod sava sirdsapziņa, kā arī jābeidz īstenotais “terors”.

Aptuveni 250 cilvēku iepretim Ministru kabinetam šodien prasa apturēt Rīga Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu.

Kā novēroja aģentūra LETA, iepretim valdības ēkai pulcējušies RPIVA studenti, mācībspēki un vadība, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji. Klātesošie līdzi atnesuši gan karogus ar RPIVA un LIZDA simboliku, kā arī plakātus, kuros pausta prasība saglabāt akadēmiju. Vairāki plakāti adresēti izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), aicinot “Kažu doties mājās”, kā arī ministram respektēt studējošo izvēli.

Plakātos pausts, ka arī pašai Izglītības un zinātnes ministrijai jāatrod sava sirdsapziņa, kā arī jābeidz īstenotais “terors”.

Protestētāju priekšā izvietojušies arī daži akadēmijas mūziķi — bundzinieks un pūtēji, kas protestā nodrošina muzikālo pavadījumu.

Klātesošie skandē saukli “Rokas nost no akadēmijas!”, kā arī “RPIVA ir un būs!”. Neskatoties uz sākotnējo uzstādījumu protestā prasīt Šadurska demisiju, līdz šim šādi aicinājumi nav izskanējuši.

Tā vietā klātesošie prasa, lai pie viņiem iznāktu Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Protestējošie kliedz: “Premjeru!” un “Kučinski, nāc ārā!”.

Jānorāda, ka šodien Ministru kabineta sēde sāksies vēlāk nekā ierasts.

LDDK: Pilsoniskā sabiedrība ir gatava nopietnām nodokļu pārmaiņām

Viņš norādīja, ka visas puses ir sagatavojušas piedāvājumu nodokļu politikas reformai un pilsoniskā savienība ir gatava nopietnām nodokļu pārmaiņām un tam, ka politiķi pamodīsies un sāks rīkoties aktīvi.

Pilsoniskā sabiedrība ir gatava nopietnām nodokļu pārmaiņām, šodien Nacionālajā trīspusējās padomes sēdē, kurā Finanšu ministrija (FM) prezentēja piedāvājumu nodokļu politikas reformai, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsvēra, ka līdz Nacionālajā attīstības plānā noteikto mērķu sasniegšanai ir atlikuši trīs gadi un esošajā situācijā tas nav izpildāms.

Gavrilovs atzīmēja, ka atbilstoši uzņēmēju aptaujām pašreizējais ekonomikas fons ir pozitīvs. Globālā ekonomika turpina augt — lai arī tempi nav strauji, tendences ir pozitīvas. Uzņēmēji ir pārliecināti, ka nozaru ieņēmumi turpinās augt, taču patlaban traucējoši faktori ir pārmērīga birokrātija un regulēšana, konkurētnespēja un neefektīva nodokļu politika.

Viņš norādīja, ka visas puses ir sagatavojušas piedāvājumu nodokļu politikas reformai un pilsoniskā savienība ir gatava nopietnām nodokļu pārmaiņām un tam, ka politiķi pamodīsies un sāks rīkoties aktīvi. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka veiksmīgai pārmaiņu ieviešanai vajadzētu atjaunot krīzes laikā izveidoto Reformu vadības grupu.

“Jāiet uz priekšu. Ja mēs to neizdarīsim, tad ir ļoti, ļoti slikti. (..) Ja mēs iesim kā komanda, mēs dabūsim jaunu reformu nodokļu politikā,” uzsvēra Gavrilovs. Tāpat viņš aicināja valstiskā līmenī stingri pievērsties konkurētspējas jautājumam.

Kā ziņots, FM nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro — pie minimālās algas. FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā — nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017. gadā — 10,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. T.s. dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.

Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.

Prokuratūra kukuļdevēju stabilitātei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers trešdien prokuroru gada sapulcē kolēģiem un padotajiem teica: «Ja mēs paši ar savu darbu sabiedrībā radām šaubas par godīgumu, tad tāda situācija nav pieļaujama.» Izklausās pēc skarbas paškritikas. Tomēr, ņemot vērā Kalnmeiera vadītās iestādes pēdējā laika darba stilu, varētu būt arī piedraudējums sabiedrībai, lai neuzdrošinās apšaubīt viņa godīgumu.

Minēto stilu varētu raksturot kā ziņotāja par noziegumu sišanu, lai noziedznieks pagūst aizbēgt. Šāda stila pērle un klasika ir tiesībsargātāju vēršanās pret bijušo KNAB darbinieku Juri Jurašu, kurš izstāstīja, ka viņam piedāvāts kukulis, un pret žurnālistiem, kuri publicēja ziņas par viņa teikto.

Pagājušā gada jūlijā bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Jurašs pastāstīja žurnālam «Ir», ka 2015. gada septembra beigās viņam piedāvāts viena miljona eiro kukulis, lai bijušā «Latvijas dzelzceļa» vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts maigāks sods. Jurašs par to atbilstoši biroja iekšējai kārtībai informējis KNAB toreizējo vadītāju Jaroslavu Streļčenoku, vēlāk mutiski arī prokuratūru un tās vadītāju Kalnmeieru, taču nekāda rīcība neesot sekojusi, bet viņš pats atlaists no darba KNAB.

Toties Kalnmeiera rīcība bija zibenīga, līdzko Jurašs informēja sabiedrību par kukuļa piedāvājumu. Jau nākamajā dienā pēc tam, kad LTV «Panorāma» ziņoja par viņa teikto, Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka «Juraša 14. jūlijā publiskoto izteikumu pārbaude ir organizēta, un to veiks kompetenta iestāde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā».

Un prokuratūra uzdeva Drošības policijai izmeklēt kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu, ko it kā izdarījis Jurašs, pastāstīdams par notikušo kukuļa piedāvājumu un KNAB un prokuratūras nereaģēšanu uz viņa ziņojumu.

Izmeklēšana turpinās. Pagājušonedēļ DP nopratināja žurnāla «Ir» žurnālisti Indru Spranci un Latvijas televīzijas žurnālistu Ivo Leitānu. Taču joprojām nav skaidrs, par kādu iespējamo noziegumu ierosināts kriminālprocess, ja saskaņā ar likumu valsts noslēpums nevar būt ziņas par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību. Un kāpēc šajā procesā tiek pratināti žurnālisti, kas tikai godprātīgi veikuši savus profesionālos pienākumus.

Nupat uzzinājām, ka janvārī KNAB tomēr ierosinājis kriminālprocesu arī par kukuļa piedāvāšanu Jurašam — iecpadsmit mēnešus pēc iespējamā nozieguma un deviņus mēnešus pēc tam, kad prokuratūra sāka kriminālprocesu par viņa it kā izpausto it kā valsts noslēpumu.

Tas, jādomā, ir gana ilgs laiks, lai noziedznieki paslēpj pēdas un nodrošinās ar aizbildinājumiem izmeklētājiem un tiesai, ja šī lieta tiktāl nonāktu, par ko var šaubīties pat vairāk nekā par prokuratūras godīgumu vismaz šajā lietā.

Valsts vai noziedznieku drošībai?

Katram «prokuroram un virsprokuroram ir pienākums atskaitīties sabiedrībai», «tas nav jādara ģenerālprokuroram jūsu vietā», Kalnmeiers trešdien strostēja kolēģus par nesamērīgi maigajiem sodiem, ko tie prasījuši tiesās par «finanšu un ekonomiska rakstura» noziegumiem, un «par koruptīviem noziegumiem tieši tas pats». «Ja korupcija ir aktuāla valstī, tad kādā veidā prokurori uz to reaģē,» viņš retoriski vaicāja. Tikai aizmirsa piebilst, ka likums paredz ģenerālprokuroram tiesības atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus. Tāpēc prokuratūras darbu sabiedrība vērtē pēc tā, kādā veidā reaģē ģenerālprokurors.

Citus skarbi aprāt naskais Kalnmeiers droši vien neapvainosies par pieņēmumu, ka prokuratūras mērķi, liekot izmeklēt izteikumus par kukuļa piedāvājumu un ignorējot pašu kukuļa piedāvājumu, varētu būt bijuši tieši tādi, kādi izskatās, ja vērtējam tiesībsargātāju rīcības rezultātu.

Pirmkārt, nepieļaut kukuļdošanas shēmas organizētāju kriminālvajāšanu un viņu vārdu nonākšanu atklātībā, kas būtu noticis, ja būtu ierosināts kriminālprocess par kukuļa piedāvāšanu un ja šī lieta būtu nonākusi līdz tiesai. Politiski tas nebūtu patīkami ne valdības koalīcijas partijām, ne Rīgā valdošajai «Saskaņai».

Otrkārt, iebiedēt žurnālistus, bet pirmām kārtām viņu informācijas avotus, lai piesargās ziņot par korupcijas noziegumiem. Un pie reizes arī iedrošināt noziedzniekus, ka viņu iesniegums policijai vai citai tiesībsargāšanas iestādei par žurnālistu darbu var ar prokuratūras svētību kļūt par ieganstu kriminālprocesam.

Latvijas Žurnālistu asociācija, LTV un žurnāls «Ir» pagājušonedēļ atklātā vēstulē Kalnmeieram atgādināja, ka šis kriminālprocess nav pirmais gadījums, kad Ģenerālprokuratūras rīcību var uztvert kā apzinātu vēršanos pret žurnālistu profesionālo darbību. Piemēram, pagājušajā rudenī ģenerālprokurors uzdeva izvērtēt izbeigšanas pamatotību un likumību kriminālprocesam, kurš 2015. gadā tika sākts pret LTV raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» žurnālisti Sanitu Miķelsoni, un tas notika vairākus mēnešus pēc Valsts policijas lēmuma izbeigt kriminālprocesu.

Treškārt, likdama šo lietu izmeklēt Drošības policijai, prokuratūra gribot vai negribot diskreditē vienu no galvenajām valsts drošības iestādēm.

Vai nu tas gluži bija mērķis (piemēram, Jurašs uzskata, ka DP šajā gadījumā esot «ķīlnieka lomā», jo ir spiesta izmeklēt «Streļčenoka un Kalnmeiera kopīgi saražotu produktu»), vai nu svarīgs bija tikai slepenības plīvurs, ko lietai automātiski piešķīra tās izmeklēšanas uzdošana iestādei, kura ierasti «nesniedz nekādus komentārus», tomēr rezultāts ir tāds, kāds ir. Gada sākumā DP brīdināja, ka šogad lielākos izaicinājumus Latvijas drošībai radīs Krievijas agresīvā ārpolitika un terorisma draudi, taču publiski skaļākā DP rīcība nu ir žurnālistu pratināšana un ziņotāja par kukuļa piedāvājumu vajāšana.

Turklāt tas notiek līdztekus tiesībsargātāju, arī Kalnmeiera, pastāvīgām žēlabām par «nepietiekamajiem resursiem» nopietnu noziegumu izmeklēšanai. Jāsecina, ka prokuratūras ieskatā ziņošana par kukuļa piedāvājumu ir ļoti nopietns noziegums un apdraudējums valsts drošībai.

Iznireļu stabilitāte

Kad jau prokuratūrai un KNAB nav bijis intereses vai resursu izmeklēt šo kukuļdošanas mēģinājuma gadījumu, tad jau atliek tikai minēt, kas un kā noticis.

2015. gada augustā KNAB aizturēja toreizējo «Latvijas dzelzceļa» valdes priekšsēdētāju Magoni aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro liela kukuļa pieņemšanu. Kukuļņemšana esot bijusi saistīta ar LDz meitasuzņēmuma «LDz ritošā sastāva serviss» vairākus miljonus vērtu iepirkumu — četru dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma.

TV3 raidījums «Nekā personīga» pagājušā gada septembrī vēstīja, ka uzreiz pēc Magoņa aizturēšanas Osinovskis vērsies pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova pēc padoma, kā rīkoties. Tas viņu sūtījis pie Saeimas deputāta Andreja Elksniņa, kurš neslēpj, ka viņam ir sakari KNAB un citās tiesībsargāšanas iestādēs. «Pieslēdzies» advokāts Saulvedis Vārpiņš, ar kuru Elksniņš bija kopā strādājis vienā birojā. Osinovskim lietas kārtošana izmaksājusi «sešciparu skaitli», tomēr neesot bijis drošs, ka visu nokārtos, kā nākas. Traucējis Jurašs, kurš turējās pie amatpersonas kukuļošanas versijas. Pie viņa septembra beigās vērsies kāds paziņa, bijušais kursabiedrs Policijas akadēmijā, kurš uzstājies kā starpnieks, kuram to darīt palūguši citi kursabiedri, un piedāvājis miljonu, ja kukuļdošanu pārkvalificēs par ietekmes tirgošanu.

NP nosauca arī iespējamā starpnieka vārdu — tas esot bijušā finanšu ministra Jāņa Reira (Vienotība) padomnieks Jānis Dambītis. (Viņš pats to kategoriski noliedz.) Bet starp viņa kursa biedriem raidījums minēja, piemēram, Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ārštata konsultatīvo darbinieku advokātu Māri Gruduli un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomnieku Arti Stucku.

Osinovskis noliedza, ka būtu organizējis kukuļa piedāvāšanu, bet pieļāva, ka tas noticis bez viņa ziņas: «Ir visādi iznireļi, kas mēģina zvejot duļķainā ūdenī.»

Nebūt nav neticami, ka Osinovskis savā ziņā nemelo, ka pats to nav organizējis. Toties šķiet neticami, ka viņa draugi Latvijā jeb «iznireļi» tiešām būtu samaksājuši Jurašam miljonu, ja viņš būtu piekritis piedāvājumam. Taču tas nenozīmē, ka viņi nebūtu cerējuši dabūt no Osinovska miljonu, kā pirms tam jau bija dabūjuši «sešciparu skaitli».

Kā bija patiesībā, varēja noskaidrot godīga izmeklēšana. Taču prokuratūra izvēlējās tās vietā sākt kriminālprocesu par noslēpuma izpaušanu. Un Kalnmeiers trešdien secināja: «Latvijā noziedzības līmenis ir stabils.»

Vidējā alga 4. ceturksnī sasniedz gandrīz 900 eiro

Par algu izmaiņām 2016. gada 4. ceturksnī un gadā kopumā.

Algu kāpums 2016. gadā bija lēnāks nekā iepriekšējos divos gados jeb 5%. Taču 4. ceturksnī tendences līkne jau sāka liekties uz pretējo pusi, algu kāpums gada griezumā paātrinājās. Turklāt ir nedaudz pārskatīti iepriekšējo ceturkšņu pieticīgie plusi, piemēram, 3. ceturksnī no 2.2% līdz 3.7%. Pieļāvumu, ka datus varētu pārskatīt, jau iepriekš ļāva izteikt gan naudas aprite privātpersonu kontos, gan nemainīgi stabilais noguldījumu kāpums, jo no kaut kurienes šai naudai taču ir jārodas. Savukārt 4. ceturksnī algu izmaiņas gada griezumā sasniedza jau +5.9%. Kāpumu pirmkārt virzīja vispārējās valdības jeb galvenokārt budžeta finansētās organizācijas, kurās augšupejas temps pārsniedza 9%. Vidējā alga 4. ceturksnī sasniedza 894 eiro, bet 2016. gadā kopumā tā bija 859 eiro jeb 631 eiro “uz rokas”.

Šie notikumi nedaudz maina priekšstatu par iespējamām algu izmaiņām 2017. gadā. Līdz šim publiskotie dati lika domāt, ka pagājušā gada investīciju sarukuma un viduvējā patēriņa kāpuma atbalss darba tirgū iestiepsies šī gada 1. pusē. Tomēr šodienas dati darba tirgus ainu pērn jau krāso siltākos toņos. Turklāt nav ne mazāko šaubu, ka daudz solītais nodarbinātības kāpums celtniecībā notiks. Saskaņā ar šodien Eiropas Komisijas publiskotajiem datiem, nozares uzņēmumu gaidas par nodarbinātības kāpumu ir stiprākās četru gadu laikā. Tāpēc algu pieaugums temps 2017. gadā visdrīzāk pārsniegs 6%. Visai ambiciozi ir budžeta sektora darbinieku algu paaugstināšanas plāni. Reālo algu kāpums gan būs lēnāks nekā 2016. gadā, kad vidējais patēriņa cenu līmenis praktiski nemainījās, šogad to kāpums gaidāms 2.5—3.0% diapazonā. Savukārt mājsaimniecību budžetos inflācijas atgriešanos daļēji kompensēs gaidāmais nodarbinātības pieaugums. Ne tikai celtniecības, bet arī rūpniecības nozares uzņēmumi gada sākumā kļuvuši optimistiskāki par savu spēju radīt jaunas darbavietas tuvākajā nākotnē.

Ekonomikas kopaina šobrīd ir kontrastaina. No vienas puses, šodienas dati pasvītro optimistiskākās tēzes šajā pretrunīgajā stāstā. Nodokļu iekasēšanas rezultāti janvārī liek domāt, ka gads ir sācies uz augstas nots. No otras puses, ekonomika 2017. gadā iegāja ar diezgan zemu patērētāju noskaņojuma līmeni, kas gada pirmajos divos mēnešos atkopies tikai ļoti pakāpeniski. Patēriņš ir ļoti liela daļa ekonomikas, tāpēc kopējās izaugsmes temps gada sākumā vēl var būt pavājš. Investīciju finansējuma atjaunošanās var nepaspēt pārveidot realitāti, turklāt gada sākumā šī IKP komponente vispār ir diezgan maza. Taču pamazām krājas pierādījumi, ka būs spēcīgs paātrinājums sekojošajos ceturkšņos. Fonā risinās ekonomikas ziņās maz aplūkoti procesi, kas ir labvēlīgi uzņēmumu finansiālajai situācijai, piemēram, ir sākušas augt ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā, papildinot straujā reālā izlaides kāpuma efektu. Nozares uzņēmumu aptaujas liecina, ka cenas atkal aug arī celtniecībā. Ir tikai likumsakarīgi, ka izaugsmes paātrinājums vispirms izpaužas uzņēmumu pusē, bet tad pāriet uz mājsaimniecībām, uzņēmumiem sākot aktīvāk konkurēt par darbiniekiem.

Pēteris Strautiņš ir DNB bankas ekonomikas analītiķis.

FM piedāvā samazināt ienākuma nodokli, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt “mikronodokli”

FM un pārējie priekšlikumu autori ir vienisprātis, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, īpaši mazajām algām.

Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), ziņo aģentūra LETA.

Šodien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē informēja par FM iecerētajām izmaiņām nodokļu politikā. Izstrādājot jauno nodokļu politiku FM saņēma un analizēja Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, OECD, Pasaules Bankas, domnīcas “Certus” u.c. organizāciju priekšlikumus.

FM un pārējie priekšlikumu autori ir vienisprātis, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, īpaši mazajām algām. Tāpat puses uzskata, ka nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma, pārskatot atbrīvojumus vai ieviešot reinvestētās peļņas 0% likmi. Tāpat puses uzskata, ka ir jāvienādo likmes ienākumiem, par kuriem tiek maksāts IIN un UIN.

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro – pie minimālās algas. FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā – nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā – 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. T.s. dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.

Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.

FM arī izstrādājusi trīs ieteikumus veselības budžeta uzlabošanai, no kuriem ministrija dod priekšroku pirmajam scenārijam, kas paredz sociālās apdrošināšanas maksājumos iezīmēt 1%, tādējādi budžetā papildu dodot 167 miljonus eiro. Otrs scenārijs paredz palielināt pacienta līdzmaksājumus, ja nav veikta sociālā apdrošināšana. Bet trešais scenārijs paredz palielināt PVN par vienu procentpunktu, kas ļautu iekasēt papildu 80 miljonus eiro.

Ieviešot izstrādātās reformas nodokļu politikā, FM ieskatā, nodokļu sistēma visos aspektos būs konkurētspējīga reģionālā līmenī un tā būs prognozējama vismaz līdz 2020.gadam. FM uzskata, ka nodokļu sistēma nodrošinās motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmuma attīstībā, piesaistīt investorus, maksāt nodokļus, veicinās iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū.

Tāpat FM priekšlikums padarīt tādu nodokļu sistēmu, lai uzņēmējam nodokļu nomaksa un valstij kontroles darbību veikšana būtu maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. FM ieskatā nodokļu reformu efektīvāk veikt nākamajos divos gados, kad Latvijā notiks aktīva Eiropas Savienības fondu apguve.