Kartes Āfrikai, pases Eiropai

X Infotech vienpadsmito gadu nodarbojas ar elektronisko dokumentu un maksājumu karšu drošu izdošanu un pārbaudes infrastruktūras izstrādi un programmatūras pārdošanu. Māris Birģelis (pa kreisi) un Sergejs Jeļisejevs ir divi no uzņēmuma īpašniekiem. Vadims Tereško un Aleksandrs Popovs bildēšanās brīdi bija komandējumos.
Ieva Alberte
Print Friendly, PDF & Email

X Infotech rada programmatūru maksājumu kartēm un sociālajām kartēm, kā arī pasēm un identifikācijas dokumentiem, ko lieto miljoniem cilvēku Īrijā, Kenijā, Kambodžā, Peru, Urugvajā, Ēģiptē. Uzņēmums eksportē uz 45 valstīm

Smilšu krāsas karte ar spožo čipu atgādina parastu norēķinu karti, ja vien uz tās nebūtu Heopsa piramīdas un arābu burtu. Ar šādu sociālo karti valsts pabalstu pārtikas produktiem Ēģiptē saņem 10 miljoni ģimeņu. Agrāk tam bija paredzēti papīra vaučeri, ko viegli viltot un pazaudēt. Ar līdzīgu karti Ēģiptē palīdzību no valsts saņem arī septiņi miljoni pensionāru. Uzņēmumā X Infotech ir radīta šīs kartes «sirds» – programmatūra, kas personalizē dokumentu un čipu ar sensitīvu lietotāja informāciju. Piemēram, cilvēka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu. 

Patlaban X Infotech pabeidzis darbu pie kādas Rietumāfrikas valsts nacionālās identifikācijas kartes  (eID) izveides, ko lietos 17 miljoni cilvēku. Čips glabās ne tikai datus par cilvēka garumu un izskatu, pirkstu nospiedumus, bet arī elektronisko zāļu recepšu datus un elektronisko parakstu. «Jo vairāk lietotņu, jo vairāk iesaistīto ministriju, jo lielāka birokrātija,» tehnisko pusi skaidro Sergejs Jeļisejevs, viens no īpašniekiem, kad tiekamies uzņēmuma birojā Mārupē.

Konkrētās eID kartes izveidē X Infotech ir vieni no pieciem projekta partneriem. Sergejs stāsta, ka darbs, ko varētu paveikt četros mēnešos, jau prasījis divus gadus, jo ieviešanas procesā ir daudz iesaistīto un pārāk lēna plānošana. «Strādāt ar klientiem Āfrikā ir citādi nekā Eiropā. Nav vienkārši norunāt tikšanos,» saka Sergejs. Drošāk ir aizbraukt uz vietas un sarunāt, nevis zvanīt no Latvijas. Un, ja arī sarunās uz pulksten 10, tas nenozīmē, ka tikšanās tajā laikā notiks.

«Ja paveiksies, tajā pašā dienā. Āfrikā laiks nav tik svarīgs kā Eiropā, tāpēc grūti ir ar plānošanu. Ar šveiciešiem viņi joko: «Jums ir pulksteņi, bet mums ir laiks,»» smejas Sergejs. Viņu papildina kolēģis Māris Birģelis, stāstot, ka visādi citādi sadarbības partneri sava kultūras rāmja dēļ nekrītot ārā no biznesa aprites: augsta līmeņa vadītāji studējuši Lielbritānijā un darbojas globāli, sastrādājoties ar partneriem daudzās valstīs.

Radīt savu produktu

X Infotech ir četri īpašnieki: Sergejs Jeļisejevs, Vadims Tereško, Aleksandrs Popovs un Māris Birģelis. Intervijas dienā Vadims un Aleksandrs ir komandējumos. Pirms 15 gadiem visi četri vīri strādāja IT uzņēmumā, kas pārdod maksājumu karšu sistēmas, kas procesē transakcijas. Vairums klientu bija bankas. Sergejs ir diplomēts programmētājs, Māris – uzņēmējdarbības maģistrs, Vadimam ir maģistrs programmēšanā un tolaik viņš tirgojās ar Balkānu reģionu, bet Aleksandrs bija sistēmanalītiķis par karšu vadības sistēmām, viņam bija pieredze personalizācijas risinājumos. Uzņēmumums, kurā visi četri strādāja, bija iesaistīts pirmajā viedkaršu ieviešanā Eiropā, un tieši Latvijā tika veikta pirmā Visa kartes transakcija.

Tas bija 2005. gads, kad vietējo IT uzņēmumu pārpirka zviedri un tas kļuva par Tieto Latvia. Tas ienesa pārmaiņas ikdienas darbā. «Pazuda «draivs». Lēmumi menedžmentā vairs netika pieņemti tik veikli kā agrāk,» stāsta Māris. Radās ideja kaut ko veidot pašiem. Sergejs atceras, ka nav bijis skaidrs, ko īsti: «Pārdot bankomātus, termināļus? Par biometrijas eksistenci tolaik vēl nezinājām.» Latvijā vēl tikai tapa pirmā elektroniskā pase. Uzņēmuma pamatkapitālu veidoja paši īpašnieki, kredīts netika ņemts.

Par klientiem kļuva tie, ar kuriem sadarbojās jau iepriekš. Gada laikā izdevās tikt pie partneriem 10-12 valstīs: Bangladešā, Saūda Arābija, Austrijā, Polijā un citur. Pirmais klients bija Saudi Arabian Monetary Agency, kurus X Infotech konsultēja par savas lokalizētās čipkartes izdošanu. Sergejs atceras, ka pirmsākumos plānojis, ka kādreiz uzņēmums sasniegs 10 miljonu apgrozījumu. Pirmajā gadā tas bijis 20 reižu mazāks – 400 000 eiro, taču tagad sapnis sāk kļūt reāls, jo pirmais sešu miljonu budžets jau kabatā.

Pienāca krīze, 2008. gads, un vietējais tirgus apstājās. Bankas pārstāja investēt jaunos produktos. Saglabājās klienti ārpus Latvijas, taču vajadzēja domāt ilgtspējīgāk. Pārdodot amerikāņu radītus risinājumus, viņi ierobežoja savu attīstību. «Bija jāizdomā: vai nu turpinām šādi, vai radām kaut ko savu,» saka Māris. Kopīgi izlēma par labu otrajam variantam un laika gaitā apjauta – viedkartes čips ir tas, kurā var salikt daudz informācijas. Veids, kā sagatavo datus un aizsargā eID karti un norēķinu karti, bija līdzīgs. Un tā 2009. gadā X Infotech radīja pirmo programmatūras moduli maksājuma kartēm un sāka iepazīt identifikācijas dokumentus un biometriju. Pirmais klients valsts sektorā bija pēc diviem gadiem. Viens no pirmajiem – eID kartes Latvijā.

Pašu radītais produkts pamatīgi mainīja uzņēmuma struktūru. X Infotech vairs nebija izplatītāja ķēdes galā, bet pārdeva savu izstrādājumu. Līdz ar to pašiem vajadzēja programmatūru testēt, pārdot, veidot mārketingu. 2006. gadā uzņēmumā bija 5 darbinieki, un ik gadu nāca klāt pa vienam, bet ar jaunā produkta radīšanu cilvēkresursi pieauga. Un aug joprojām. Pēdējo divu gadu laikā pieņemti 45 darbinieki. Šogad būs klāt vēl 20. Nav viegli atrast pareizos cilvēkus, taču tie, kuri atnāk, paliek. Strādā arī naktī, ja vajag iekļauties termiņā. Māris paskaidro, kāpēc: «Jo salīdzinājumā ar citiem IT kantoriem darbs ir interesants. To varētu saukt par praktisko IT, jo tas, ko dari, redzams reālā produktā, ko lieto miljoniem cilvēku. Nav arī divu vienādu projektu: cita valsts, cita vide un citi noteikumi.»

Filiāle Kenijā

Identifikācijas dokumenti un biometrija ir aizraujošas. Tie, kuri ievieš šos produktus, labprāt dodas komandējumos uz vietām, kur ikdienā cilvēki tāpat vien nebrauc: Urugvaja, Peru, Nigērija, Kamerūna. Daudz sanāk lidot uz Keniju, kur X Infotech personalizācijas risinājumus lieto četras lielākās bankas.

Šogad tiks atvērtas pārstāvniecības vairākos pasaules reģionos. Pērn tikai pieņemti pārstāvji darbam Latīņamerikā un Ziemeļāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Kur var nomakšķerēt tāda līmeņa partnerus? «Industrija ir maza. Burzoties izstādēs, satiekam cilvēkus ar kontaktiem konkrētajā reģionā. Stāstām par produktu un, ja patīk mūsu uzņēmuma filozofija, tad sadarbojamies,» stāsta Māris.

Atvērt pārstāvniecību nav izaicinājums. «Tas ir tikai rīks, ar kuru varētu tikt pie lieliem projektiem. Izaicinājums ir sešu miljonu budžeta projekts,» saka Sergejs un atceras, ka pirms pieciem gadiem sāka ar 10 000 budžeta pasūtījumu biometrijā, taču tagad gaida apstiprinājumu 12 miljonu projektam eID dokumentu izdošanai. «Jo lielāks projekts, jo ilgāks pārdošanas periods,» Sergejs stāsta, ka īstenošana var ilgt vairākus gadus.

 X Infotech ne tikai izstrādā programmatūras, bet veic servisu no A līdz Z. Sākot no biometrisko datu savākšanas – pirkstu nospiedumi, paraksts, attēls – datu sagatavošanas un pārbaudes līdz datu ievadei čipā un to aizsargāšanas, un beidzot ar drošu elektroniskā ID dokumenta un viedkartes personalizāciju un izdošanu. Tieši aizsardzības mehānisms ir sensitīvākais darbs. X Infotech cilvēki nodrošina programmatūras ieviešanu, integrēšanu un testēšanu, kā arī apmāca, kā to lietot. Savukārt reģionālie partneri novada līdz galam elektroniskā ID dokumenta vai maksājumu kartes drukāšanu.

Svaigākais projekts, kas pašiem sniedzis gandarījumu, ir Eiropas Savienības diplomātiskās pases. Teh-niski sarežģīts, jo pieprasīts augsts drošības līmenis. Tādi brīži īpašniekos rada prieku, jo viņi redz potenciālu un to, kā izkonkurēt starptautiski zināmus uzņēmumus, kuriem ir miljardu apgrozījums. Uzņēmumam ir četri valdes locekļi, visi arī īpašnieki. Nav grūtas un garas lēmumu pieņemšanas? Sergejs nenoliedz, ka strīdi ir. Reizēs, kad nevar vienoties, ķeras pie nākamā jautājuma. Kad viens par daudz sapņo, cits iesaka būt uzmanīgākam. Ja kaut kas izklausās pārāk pozitīvi, Māris būs tas, kurš teiks: «Tur kaut kas nav tīrs.» Sergejs smejas, ka komandā, gluži kā automašīnā, esot sadalīts – kurš ir gāze, kurš bremze. Saku, ka tāda atbilde neder, jo tad jau sanāk vairākas gāzes vai bremzes. «Mēs braucam ar velosipēdu: kamēr minies, tikmēr tiec uz priekšu,» rezumē Māris.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Redzēt, kā sapnis pakāpeniski īstenojas. Sajūsmināts klients par produktu, kas rada pārliecību, ka izdosies vēl labāk.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Izvēlējāmies nepareizu partneri un sadarbību beidzām, jo bija atšķirīgs skaījums, kā attīstīties. Zaudējām daudz laika.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Radīt un ražot pašiem, nevis pārdot citu darbu. Domāt par ilgtermiņa attīstību un izstrādāt globālu, konkurētspējīgu produktu, kas balstīts uz unikālām kompetencēm. Būt finansiāli neatkarīgiem, neņemt kredītus.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu