Ražo drošību

Riot Engineering vadītājs Vitālijs Bondarenko.
Zane Mače
Print Friendly, PDF & Email

Mūsdienu nedrošajā pasaulē uzņēmums Riot Engineering palīdz ieviest kārtību, Luxriot zīmola videonovērošanas programmatūru tirgojot dažādu nozaru objektiem

Lidostas Lielbritānijā, demilitarizētā zona starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, Ankaras ielas – tie ir tikai daži no objektiem, kuros videonovērošanu nodrošina Latvijas uzņēmuma Riot Engineering programmatūra. 

Uzņēmuma vadītājs Vitālijs Bondarenko, atskatoties vēsturē, stāsta – pirms nepilniem desmit gadiem, kad uzņēmums mitis mazā kantorī, braucis garām biroju ēkai Gunāra Astras ielā un sapņojis, ka reiz tajā būs viņa birojs. Telpas, kurās kvadrātmetrs maksāja 20 eiro – vairāk, nekā jaunais biznesmenis tolaik varēja atļauties -, licies kā sapnis, bet nu viņa birojs tiešām tajās ir iekārtots, un uzņēmums ir starp pasaulē labākajiem savā nozarē.

1995. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis maģistra grādu datorzinātnēs, Vitālijs piemērotu darbu Latvijā atrast nevarēja. Kāds draugs mudināja braukt uz ASV, sakot, ka lielvalstī darba daudz un arī nopelnīt var labi. Amerikā Vitālijs nodzīvoja desmit gadus, strādājot dažādās nozarēs, pat kinoindustrijā un pie kases grāvēja Titāniks radīšanas.

Dzimis Amerikā

Jaunās tūkstošgades pirmās desmitgades vidū Bondarenko radās doma sākt savu biznesu – radīt programmatūru, kas nodrošinātu videonovērošanu. Ar personīgajiem iekrājumiem sākot biznesu, Vitālijs saprata, ka Amerikā to attīstīt būs grūti, jo trūka līdzekļu. Kopā ar partneri sprieduši, ka ir divi ceļi – meklēt investorus, kas palīdzētu ar finansējumu, vai pārcelties uz Latviju, kur uzņēmējdarbība izmaksā lētāk. 2006. gadā viņš atgriezās Latvijā un reģistrēja uzņēmumu, bet Amerikā palika meitaskompānija, kur strādā seši cilvēki – nodrošina pārdošanu un klientu atbalstu.

Produkts, kuru ražo Vitālija firma, ar aci nav redzams. Tās ir videonovērošanas sistēmas. Piemēram, Stambulas pilsētas novērošanas sistēma darbojas ar Riot Engineering radītajām Luxriot programmām. Šajā pilsētā ir vairāk nekā 3000 kameru. Mazi objekti, piemēram, privātmājas, nav Riot Engineering klienti. Uzņēmums strādā ar objektiem, kur ir simt un vairāk kameru.

Pamatideja ir tāda – objektā ir daudz videonovērošanas kameru, kuras reālajā laikā filmē notiekošo un attēlu saglabā serveros, lai tad, kad ir vajadzība, nofilmēto var apskatīties un uzzināt, kas konkrētā brīdī noticis konkrētā vietā. «Piemēram, es šodien gribu zināt, kas trešdien pulksten 14 notika šajā vietā,» saka Vitālijs. Ja objekta apsargs skatās video reālajā laikā, viņš pēc minūtēm 15 ir saguris un zaudējis modrību, bet uzņēmuma radītā programmatūra ļauj visu saglabāt un jebkurā laikā apskatīties. To sauc par pasīvo drošību, kuras mērķis ir atrast nekārtību izraisītājus. Mūsdienās videonovērošanas kamerām ir arī preventīva nozīme – Vitālijs stāsta, ka tās ir tik lielas un pamanāmas, lai ļaundarus brīdinātu, ka viņu darbības tiks nofilmētas.

Taču Vitālija uzņēmums nodrošina arī aktīvo videonovērošanu. Piemēram, ir programmatūra, kas fiksē kustības. Ja ir kāda telpa, kurā nav jāatrodas cilvēkiem, bet tajā tomēr kāds ienāk, tad programma ļauj kamerām fiksēt kustību un ziņot apsardzei. Cita programma ļauj analizēt novērošanas darbības, piemēram, lidostā ir koridors, pa kuru visi cilvēki pārvietojas vienā noteiktā virzienā – ja kāds nolemj iet pretējā, ieslēdzas trauksme. Vēl cita programma ļauj novilkt neredzamu līniju, par kuras šķērsošanu tiks ziņots drošības dienestam. Programmas var fiksēt arī atstātus priekšmetus. Proti, ja kāds cilvēks lidostā bez pieskatīšanas atstās somu, kamera ar programmatūras palīdzību to nekavējoties «pamanīs» un ziņos atbildīgajiem.

Klienti meklē paši

Riot Engineering ir izstrādājuši programmu, kas atpazīst automašīnu numurus, līdzīgi kā policijas fotoradari. Uzņēmuma pārdošanas vadītājs Ainars Svirskis demonstrē programmatūru, kura atpazīst sejas. Pie uzņēmuma durvīm ir ierīkota kamera, kas spēj atpazīt darbiniekus un automātiski atver viņiem durvis. Pārējiem apmeklētājiem jānospiež zvana poga un jāgaida, kad viņus ielaidīs.

Šobrīd uzņēmuma programmētāji strādā pie programmas, kas spēs analizēt cilvēku uzvedību. Vitālijs stāsta – naktsklubos pieredzējuši apsardzes vīri spēj ļoti ātri noteikt, kurš no apmeklētājiem var radīt kādas problēmas. «Ja cilvēks to var izdarīt, tad arī programma to var, balstoties uz datiem un algoritmiem,» saka uzņēmējs. Plānots, ka novērošanas sistēma ar programmas palīdzību spēs identificēt netipiskas situācijas, piemēram, ja kaut kur pilsētā sāks savākties cilvēku grupa, sistēma dos ziņu atbildīgajiem dienestiem, lai konkrētai vietai pievērš uzmanību, jo, iespējams, tur gaidāmas nekārtības.

Vairāk nekā 98% no visiem uzņēmuma klientiem atrodas ārzemēs – sākot no Argentīnas līdz Jaunzēlandei, Japānai, daudzām Eiropas un Āzijas pilsētām. Latvijā ar viņu radītajām Luxriot programmatūrām darbojas pilsētas novērošanas sistēmas Jūrmalā un Mērsragā, kā arī lielveikalā Riga Plaza.

Tieši ar gala klientiem uzņēmums nestrādā, parasti tie ir starpnieki, kas sniedz novērošanas vai drošības pakalpojumus un meklē ražotājus, kuri var piegādāt noderīgu programmatūru. Partnerus uzņēmums meklē specializētajās nozaru izstādēs, kuras notiek daudzviet pasaulē, un ziņas par latviešu saražoto tālāk izplata arī esošie klienti, tā sagādājot nākamos. «Klienti bieži paši meklē mūs,» uzņēmējs saka, jo firma ar savu darbu ir ieguvusi labu reputāciju. Piemēram, pirms kāda laika Lielbritānijas Hītrovas lidostas vienā no termināļiem iegādātas uzņēmuma radītās videonovērošanas programmas. Nu ar tām strādā jau gandrīz visās britu lidostās – Glāzgovā, Stenstedā, Birmingemā un citās. «Mākslīgās acis» ar latviešu izstrādāto programmatūru vēro atomelektrostacijas, dažādus transporta uzņēmumus, militāros objektus. Ankarā pilsētas novērošanas sistēma darbojas ar Bondarenko uzņēmuma programmatūrām, un viņš ir pārliecināts – Turcijas tirgu viņi ar to ir iekarojuši.

Vēlas iekarot Indiju 

Kā uzņēmumam ir izdevies iekļūt starp vadošajiem savā nozarē? Bondarenko stāsta, ka viens no iemesliem ir tas, ka paši nodrošina vajadzīgo lietotāju atbalstu, ir vienmēr sasniedzami. Būtiska ir spēja bez pārtraukumiem nodrošināt ļoti augstu drošības līmeni – programmatūra nedrīkst «uzkārties». Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo jebkādi novērošanas kameru traucējumi ļoti nopietni ietekmētu objektu darbu, piemēram, lidostā tas nozīmētu reisu atcelšanu. «Mēs esam ložudroši,» Vitālijs ir pārliecināts, slavējot savas programmatūras izturību pret hakeru uzbrukumiem vai citiem ārējiem apstākļiem.

Runājot par konkurenci, Vitālijs saka – Latvijā un Baltijā vispār nav otra tāda uzņēmuma, kas ražotu šādas programmas, tuvākie konkurenti ir Dānijā. Viens no Latvijas uzņēmuma plusiem ir viņu neatkarība. Pasaulē ir tendence, ka programmatūras ražotāji apvienojas ar videonovērošanas kameru ražotājiem. Vitālijs šādā modelī nevēlas iesaistīties, jo tas var radīt situāciju, ka programmatūra labi strādā tikai ar pašu ražotajām kamerām. Luxriot šobrīd garantē, ka viņu risinājumi vienlīdz labi strādās ar jebkura ražotāja videonovērošanas ierīcēm.

Runājot par nākotnes plāniem, Vitālijs atzīst – drošības situācija pasaulē pasliktinās, un pieaug pieprasījums pēc viņa ražotajām programmām. Piemēram, uzņēmuma programmas darbina pilsētas novērošanas sistēmas Francijas kūrortpilsētā Nicā. Pēc terorakta, kas tur pērn notika neatkarības dienas svinību laikā, pilsēta kameru skaitu trīskāršo. «Šādi notikumi liek arī mums domāt, kādas jaunas sistēmas izstrādāt, lai sargātu drošību,» saka uzņēmējs. Viņa pārstāvētās nozares nozīmību Vitālijs izskaidro ar vienu piemēru.

Pirms kāda laika Latvijā policija ķēra tā dēvēto Imantas pedofilu. Ja Rīga būtu labi aprīkota ar videokamerām, kuras darbina jaudīga programmatūra, tad meklētais būtu noķerts dienas laikā. «Mums Rīgā ir pārāk daudz melno punktu,» Vitālijs secina, jo Latvijas galvaspilsētā nevar ar kameru palīdzību izsekot katram solim. «Mēs nevaram pasargāt cilvēkus, bet varam palīdzēt atrast to, kurš ir kaut ko sliktu izdarījis,» viņš saka. Arī apziņa, ka katrs solis tiek filmēts, spēj samazināt noziedzību.

Šogad uzņēmums plāno palielināt štatu, tagad firmā strādā 20 cilvēku, bet tiks pieņemti vēl pieci. Vitālijs priecājas, ka uzņēmumā kadru mainība ir ļoti maza. Runājot par jaunu tirgu apgūšanu, uzņēmējs neslēpj – vēlas iekarot Indiju. Tur tirgus strauji attīstās. Tomēr tas nav vienīgais gardais kumoss, kura virzienā skatās drošības sistēmu radītāji.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Tā ir perspektīva nozare un tehnoloģisks izaicinājums – mēs palīdzam pasauli padarīt drošāku.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Darbinieku atlases atstāšana citu rokās. Pašam ar potenciālajiem kandidātiem jātiekas, citādi pēc trim mēnešiem vienam cilvēkam algā iztērējam ap 10 000 eiro, saprotot, ka darbinieks neder.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Izdomāt, ko tieši vēlies sasniegt. Un tad nebaidīties, bet sākt strādāt. 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu