Līdztekus saturiskām pārveidēm otrs sāpīgais reformas jautājums ir skolu tīkla reorganizācija. Sadrumstalotība nespēj nodrošināt kvalitāti, taču mazo skolu slēgšana ir smags lēmums. Bauskas novads pārmaiņās izmanto ekonomiskās modelēšanas rīku, kas ļauj ieskatīties nākotnē
Pirms gada novembrī pie Bauskas novada domes pavērās mazpilsētai neierasta aina. Vairāki desmiti cilvēku piketēja pret 10 km attālās Īslīces vidusskolas pārveidošanu par pamatskolu. Neraugoties uz protestiem, deputāti smago lēmumu pieņēma. 10. klasi nolēma neatvērt Īslīcē un arī tikpat attālajā Uzvaras ciemata vidusskolā, bet Mežotnes internātvidusskolu slēdza.
Lēmējiem vairs nebija, kur atkāpties. Pusgadu iepriekš deputāti bija atbalstījuši domes speciālistu sagatavoto izglītības iestāžu attīstības koncepciju 10 gadiem. Pamatojot galvenokārt ar finansiāliem apsvērumiem, tajā pirmoreiz noteikts, ka vidējā izglītība jānodrošina tikai pilsētā. Kopš novada izveides 2009. gadā skolēnu skaits visā teritorijā bija samazinājies par gandrīz ceturto daļu, taču visi centieni reorganizēt lauku skolas, kur tas notika visstraujāk, netika tālāk par domes sēžu zāli.
Koncepcija norādīja uz ekonomiskiem apsvērumiem. Lauku skolu izglītības kvalitāti tā neskāra – daudzviet reģionos šī tēma joprojām ir tabu. Taču starptautiskais izglītības kvalitātes pētījums PISA rāda, ka Latvijā lauku skolēni no lielo pilsētu vienaudžiem mācībās atpaliek par vairāk nekā vienu mācību gadu un plaisa arvien palielinās. Pētnieki iesaka iemeslus meklēt arī mācīšanas kvalitātē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.