Vēl viena Atlantīda

Kurzemes albums – grāmata ar detektīva cienīgu stāstu 

Lai arī Kurzemes albums ir pētījums mākslas un kultūras vēsturē, stāstu tajā ir vairāk nekā dažā labā romānā. To var lasīt kā detektīvu: viss sākās 2014. gadā, kad kādā Rīgas antikvariātā nonāca tipisks padomjlaika fotoalbums, brūns ar pelēka kartona lapām, taču ielīmētie zīmējumi bija datējami ar 19. gs., pat 18. gs. beigām. Mākslas zinātniece Edvarda Šmite jau iepriekš bija pazīstama ar Drēzdenē dzimušā, taču kopš  1845. gada Jelgavā dzīvojušā mākslinieka Jūliusa Dēringa, pieprasīta mākslas pedagoga un portretista dienasgrāmatām. Tajās minētās Jelgavas pilsoņu Groškes-Kleinu dzimtas sieviešu vārdi sakrita ar parakstiem zem zīmējumiem, kas ļāva necilajā, sentimentālo zīmējumu pilnajā albumā apjaust stāstu. 

Jelgavas un Tukuma vēstures annāles glabā ziņas par Grošku-Kleinu dzimtas ciltstēvu, ķirurgu Johanu Gotlobu Groški, kurš no Silēzijas Jelgavā ieceļoja 18. gs. vidū, un jo īpaši par viņa dēlu Johanu Gotlību Groški, Academia Petrina dabaszinātņu profesoru un Kurzemes hercoga Pētera Bīrona galma ārstu. Taču atrastā mape ļauj izstāstīt stāsta mazāk zināmo daļu – par to, ka Johana Gotloba Groškes ģimenē pavisam bija 11 bērnu, par šīs dzimtas sieviešu mājas dzīvi, ieprecēšanos citās dzimtās un ģimenes attiecību uzturēšanu, par tiecību pēc dailes un izglītības, laikmeta vērtībām un ideāliem pusotra gadsimta garumā. 

Atrastie 90 zīmējumi nonāca kolekcionāra Jāņa Zuzāna mākslas kolekcijā, pēc restaurācijas tos bija iespējams aplūkot izstādēs Rīgā un Jelgavā, Kurzemes albuma iznākšana grāmatā ir mecenātisma atbalstītā pētniecības darba pēdējais posms. Grāmatas brīnišķīgā poligrāfiskā kvalitāte ļauj tuvplānā izsekot zīmējumu līnijām, neapvaldīt sevī kārdinājumu izsekot tām ar pirkstiem, taču jo vairāk sajūsmina Edvardas Šmites un Aijas Taimiņas sagatavotie komentāri, un tas jau ir nākamais stāstu birums.