Alus no zemākas vietas uz augstāku netek 21

Foto: Agnese Gulbe, LETA
Pēteris Strautiņš

Deputāti lemj par divlitru pudelēm, nevis patiesi vajadzīgām reformām

Saeima 15.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja aizliegumu pārdot alkoholiskos dzērienus liela tilpuma iepakojumā. Galvenais šī aizlieguma mērķis acīmredzot ir tā saucamās “divlitrenes” – alus, kas pildīts 2 litru plastmasas pudelēs. Mana pirmā reakcija bija viegli cinisks čiepstiens portālā Twitter – “Divlitrīgo alu aizliegšana ir ekonomikas stimulēšana, jo lēto alu vairāk ražo LT, bet dārgo LV. Turklāt augs nodarbinātība pudeļu lasīšanā.”

Izvēršot domu, cenšos būt mazāk cinisks, vairāk ironisks. Pats gan sev atgādinu pārcentīgu literatūras kritiķi, kurš klasiķa darbam pieraksta jēgas slāņus, kas tālu pārsniedz autora ieceres. Mans mērķis šeit nav spriest par aizlieguma ietekmi uz atturības veicināšanu vai tās pretmeta mazināšanu. Visai plaši izplatītā tieksme lietot prāta darbību ietekmējošas vielas noteikti neradās ar “plastmasas alus” izgudrošanu, un diez vai aizliegums to novērsīs.

Taču, ja kaut daži cilvēki šādi tiks pasargāti no veselības sabojāšanas, iecere ir cildināma.

Šī soļa ekonomiskās sekas būs triviālas, taču ir interesanti par tām padomāt, varbūt tieši tāpēc to var darīt bez liela morālā riska. Šis raksts ir kā teatrāls domu eksperiments – kādu seku virteni var prātā savērpt. Arī atslodze pēc lielo, nopietno makrotēmu – IKP, tirdzniecība, ražošana – aprakstīšanas.

Pieprasījuma novirzīšana uz dārgāka alus pusi varētu nedaudz palīdzēt Latvijas, bet nedaudz kaitēt Lietuvas alus ražotājiem. Šobrīd tikai viens uzņēmums mūsu valstī ražo alu ar tiešām industriālu vērienu – tas notiek Cēsīs. Pārējie ir salīdzinoši nelielu apjomu un augstas cenas produktu ražotāji, šajā tirgus segmentā Baltijā noteikti esam stiprākie.

Lēmums, kas padara liela apjoma alkohola lietošanu dārgāku un neērtāku, noteikti samazinās patēriņu, kaut vai nedaudz. Šajā ziņā tā ietekme līdzinās nelielai akcīzes nodokļa palielināšanai. Tikai ieguvums nevis aiziet valsts budžetā, bet neražīgās darbībās, liekot produktu izplatīt veidā, kas ir viegli apgrūtinošs ražotājiem, pārvadātājiem, tirgotājiem un lietotājiem.

No šāda viedokļa raugoties, efektīvāka būtu papildu nodokļa likme lieliem alkohola iepakojumiem.

Taču šādam solim nebūtu tā simboliskā spēka, kāds piemīt pašaizliedzīgas politiskās gribas šķēpa bezkompromisa dūrienam ļaunuma simbolā – plastmasas “divlitrenē”. Pati akcīzes nodokļa ideja – valsts smeļ naudu no produktiem, ar kuriem cilvēki nodara sev kaitējumu, ir emocionāli nepievilcīga. Šoreiz runājam par sīkumiem, bet politikas vēsturē ir epizodes, kad šāds maksimālisms ir kavējis tiešām svarīgu lēmumu pieņemšanu. Vides aizsardzības kustībā ilgstoši bija skepse pret “zaļo” nodokļu kā politikas instrumenta lietošanu, kaut ekonomisti to atzīst par efektīvāko risinājumu. Piesārņojums ir ļaunums, tas vienkārši ir jāaizliedz, nevis jāielaižas kompromisos ar Nelabo.

Var apgalvot, ka ērtākā iepakojuma aizlieguma radītais apgrūtinājums nav nekas nevēlams. Lai lielāku alus pudeļu skaitu saliktu plauktos un izlaistu cauri kasēm, tirgotājiem būs jāalgo vairāk cilvēku. Katra papildu roku kustība, kas ekonomikā tiek atkārtota miljoniem reižu, summāri rada papildu pieprasījumu pēc darbiniekiem.

Efekts nevar būt liels, droši vien runājam par dažiem desmitiem cilvēku valstī kopumā, to nevienā statistikā nevarēs pamanīt.

Jājautā, vai tas ir atbalstāmi ekonomikā, kas drīzāk virzās uz darbinieku trūkuma, nevis pārpalikuma pusi? Varbūt jā, ja pieņemam, ka papildu darbinieki būs drīzāk vajadzīgi reti apdzīvotos reģionos ar caurmērā augstāku bezdarbu, kur alu dižpudelēs it kā patērējot visvairāk. Tā vismaz vēsta pilsētu folklora, atvainojos par paļaušanos uz stereotipiem. Taču, ja papildu roku darbs tiek radīts reģionos, kur cilvēku skaits un veikalu apgrozījums sarūk un nodarbinātību veikalos drīzāk nosaka nevis darba apjoms, bet nepieciešamība nodrošināt noteiktu cilvēku skaitu laika vienībā un veikalu platībā? Šādu minējumu virkni droši vien varētu turpināt.

Drīzāk nevēlami vērtējama ietekme uz alus transportēšanu. Viens un tas pats alus daudzums mazākās pudelēs ar biezākām sieniņām sver vairāk un aizņem vairāk vietas. Tas nedaudz palielinās pieprasījumu pēc transporta pakalpojumiem, attiecīgi ietekmējot nodarbinātību. Tas var būt lokāli nozīmīgi.

Taču ekonomikas progress kopumā ir virzība uz mazāku, nevis lielāku cilvēku laika patēriņu noteiktu darbību veikšanai. Ja cilvēkiem trūkst darāmā, var būt vainojams ekonomikas cikliskums -slimība, kurai ir sava, specifiska ārstēšana – vai kādas strukturālas problēmas, piemēram, darba iespēju nesakritība ar darbinieku izvietojumu valsts teritorijā, kas ir ļoti tipiski pie mums. Svarīgs arguments – šis solis palielinās siltumnīcas efekta gāzu izmešus. Transporta nozare tiešām nav tā, kuru vajadzētu iesaistīt teatrāli tikumīgā žestikulācijā.

Saeimas laika tērēšanu šādam visai otršķirīgam jautājumam var uzskatīt par precīzi neaprēķināmu, bet nozīmīgu izmaksu posteni nācijas bilancē. Ir daudz krietni svarīgāku tēmu. Kā bankas darbinieks minētu maksātnespējas reformu, bet, ak vai, citu piemēru netrūkst.

Taču, vai šo problēmu nepietiekami ātra risināšana tiešām ir divlitreņu apkarošanas projekta izvēles cena?

Iespējams, ka nē, ja nepieciešamo reformu neveikšana ir nevis laika, bet izpratnes un ieinteresētības trūkuma sekas. Turklāt, ja tādas praktiski maziedarbīgas, bet emocionāli uzrunājošas darbības kā karš pret mazcenas alu aizplīvuro vēlētāju skatu un liedz tiem nākamajās vēlēšanās izdarīt asu, bet taisnīgu izvēli.

Pēteris Strautiņš ir DNB bankas ekonomikas eksperts.

Komentāri (21)

Absints 20.09.2016. 11.06

Nu bija jau tak vēl viena svarīga lieta- Rasnača skapis.

Tāpat tikumības likums tak. Un pūles un laiks, lai pieņemtu vēl vienu svarīgu likumu par arzartspēļu domainu aizliegumu, lai tā promoutētu Hola tipa spraudņu, amonimizeru lapu plašāku pielietošanu, kas tagad ir katra azartspēļu fana krājumā. Iztērēts laiks, nauda un materiāli – un gala rezultātā – čiks.

Vai bēgļu likumi. Politiķi centās, gribēja, sēdēja komisijās, diskutēja, pieņēma… rezultātā no 23 bēgļiem 21 ir prom. Centās.. bet nesanāca. Labi ka tā, bet tas arī raksturo politiķi darba kvalitāti..

Tāpat drakoniskie kūlas dedzināšanas aizlieguma likumi, kurus gribēdams nevar ievērot – kas… veicina seku smagumu, un kūlas ugunsgrēku daudzumu. Vai- aizliegums tirgot alkoholu pēc 22:00, kas ir veselas ēnu ekonomikas virziena-točku kustības pamats, likums, kas noved pie denaturātu dzeršanas, masveida nāvēm, vai zilīšu ārstēšanām slimnīcā par valsts naudu. Uzlabojām tautas veselību? Vai tagad tas, ka alus nebūs divlitrenēs, bet puslitrenēs, kādu dzērāju apturēs? Vai arī nevainības prezumpciju pārkāpjošais autortiesību likums, kas iekasē nodokli par CD matricām, bet neiekasē par telefona atmiņas kartēm vai papīra tirgošanu.. Vai..

Tas mūsu Saeimai ir pa spēkam. Tā demonstrē savu puritānisko attieksmi un “morālo tīrību”.

Tā ir Saeimas spēju augšējā robeža. Maksātnespējas administrēšanas, tieslietu, medicīnas, izglītības sfēru sakārtošana tai nav pa spēkam. Tai nav pa spēkam pieņemt tādus likumus, kuri ir izpildāmi, toties deputātiem ir atļauts būt “krusttēviem”, un dalīt naudu Savējiem.

Tāda nu tā mūsu Saeima ir. Ja šībrīža Saeimā ir vislielākais skaits administratīvi un krimināli sodīto, tad nav ko brīnīties.

BET- paši vien viņus ievēlējām… Nespļausim akā, no kuras dzeram..

Jau nez cik reižu esmu minējis piemēru- vairāk kā 10 gadus atpakaļ Vācijas bundestāgs legalizēja prostitūciju. Un nevis tāpēc, ka to atbalstīja, bet tāpēc, ka tā varēja nodrošināt tās kontroli. Mūsu Saeimas variantā .. te iznāca… “tikumības likums”. Jūtat atšķirību?

+8
-1
Atbildēt

6

    atrium > Absints 20.09.2016. 13.25

    Ķīps

    Par kūlas dedzināšanu ir jāparedz kriminālatbildība, bet zemes īpašniekam bargs naudas sods. Alkahola tirgošanas pēc 22:00 aizliegšana ierobežo tā patēriņu, jo lielākai daļai cilvēku to nemaz nevajag par katru cenu, bet tie, kuri ir gatavi rīt kas pagadās, to tāpat jau dara. Septiņgrādīgais divlitrinieks pēc absolūtā alkahola daudzuma līdzinās tikai 350 gramiem šnabja, kas normālam dzērājam nav pat dienas norma, tātad īpaši neveicina lielāku patēriņu. Tā tirgošana mazākā tarā tikai pacels cenu, ko valstiski pareizāk būtu panākt, ceļot akcīzi.

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    atrium > Absints 20.09.2016. 15.37

    Ķīps

    Kā jau minēju, par kūlas dedzināšanu, ja vien dedzinātājs nav atzīts par psihiski slimu un sabiedrības apdraudējuma dēļ ievietots trakomājā, ir jābūt kriminālatbildībai, jo normāls cilvēks nededzinās ne svešu zāli, ne mežu, ne māju, ne šķūni, bet saimniekam, kura īpašumā zāle degusi, naudas sodam. Bērns, kurš netiek audzināts tik pat labi, kā aizdedzināt pērno zāli, ar tēva bisi var nošaut arī pastnieku. Nevaru iedomāties, kas tie par saimniekiem, kuri iedomājušies, ka ja uz sadegušas zemes fona zaļa zāle labāk izceļās, tad tā arī ātrāk augs. Nāvi Preiļos nebūtu varēts novērst, pat ja dziru veikalos tirgotu 24h dienā.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Absints > Absints 20.09.2016. 15.28

    Uz J. Biotopu. Jā. protams, nevaru visu uzskaitīt, jo tādi piemēri ir praktiski visur. Politiķi un deputāti jau grib to Būvniecības likumu tādu, lai Maksima neatkārtotos. Grib, bet nevar. Jo vienkārši nav spējīgi to izdarīt. Nevis negrib, bet nespēj. Mūsu vēlēšanu sistēma varas spicē noved biznesa neveiksminiekus, avantūristus un likumpārkāpējus. Saeimā nav Latvijas godīgākie, labākie un gudrākie, kā tam vajadzētu būt Saeimā ir zaķi, liepiņi, krūmiņi, spolīši, āboltiņas, ločmeles, potapovi utt. un to intelektuālais potenciāls labākajā gadījumā spēj nodrošināt savu labumu, naudas dalīšanu savējiem, bet kopumā tie nespēj strādāt. Tālāk par aizliegumiem un konkursiem netiek. Nespēj un viss. Kā saka krievi – zarna par tievu..

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Absints > Absints 20.09.2016. 17.24

    Latviešu zemnieki no laika gala kūlu vēsturiski ir dedzinājuši un dedzinās, jo tas ir ekonomiskākais variants, kā nodrošināt, lai pļavās ganāmpulkam būtu svaiga zāle. Kā rakstīju, deg arī sakoptas platības, tā kā visa tālākā argumentu ķēdīte ir nepareiza. Dabā ugunsgrēki ir un būs pavisam dabiska parādība, dažās valstīs to pat kontrolēti izraisa. Latviešu zemnieki līdumu līšanu un kūlas dedzināšanu veica prātīgi, kamēr vien tas bija iespējams, un es nesauktu tos par nenormāliem vai psihiski slimiem.

    Domāju, ka līdz 15. aprīlim, piemēram, kūlas dedzināšana būtu jāatļauj, ja tā ir pieteikta, tad vienmēr arī būtu zināms atbildīgais, ne tā kā tagad- ja nav pieķerts ar degošu špicku pieliecies pie zāles, tad tas ir dzēsējs, ne dedzinātājs. Likums ir, bet to pielietot.. Kā parasti.. Taču mums ir misionāriska apziņa, ka kūlas dedzināšana, tas ir ugunsgrēks. Un sēžot pilsētā pie datora, esam kategoriski- aizliegt un viss! Kādas te vēl var būt diskusijas..

    Varbūt varam pieņemt likumu, kas aizliedz neievērot citus likumus. Tas tak būtu tik prātīgi..

    Nebrīnītos, ja mūsu Saeima to izdarītu.

    Savukārt par zilīšu nāvi, sadzeroties metilspirtu – protams, tā ir bijis un būs vienmēr, taču pastāvošie likumi to stimulē. Mans komentārs vairāk ir par kompleksu plusu un mīnusu izvērtējumu, nevis tupu aizliegumu morāles principu vārdā. Domāju, ka likuma pieņemšana izraisīja vislatvijas točku kustības būtisku pieaugumu ar visām no tā izrietošajām sekām, un , manuprāt, cīnoties ar vienu ļaunumu, tika izraisīti citi, lielāki. Viss jau būtu labi, ja ar točkām valsts cīnītos..

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > Absints 20.09.2016. 13.07

    Nepelnīti aizmirsti būvniecības un iepirkuma likumi.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > Absints 20.09.2016. 15.16

    Zemes īpašniekam, ja tas nesakopj platību un kūla tiek dedzināta, tiek uzlikts sods. Skaisti! Pareizi!. Puritāniski! Tikai, ja īpašniekam ir kādi 100 ha, kā viņš var nosargāt to no puišeļu špickām, ja pat pēc divreizējas pļaušanas zāle pavasarī vienalga deg. Zināšanai- zāle pēc pļaušanas ataug! Kā te? 2014. gadā kūlas ugunsgrēku skaita ziņā tika sasniegts rekords. Vai tas ir par spīti likumiem vai pateicoties tiem? Un primārā vaina jau nav dedzināšanā, pret ko briesmīgi cīnamies, bet ugunsdrošības noteikumu neievērošanā- ko šie likumi arī panāk. Pārkurinātas krāsns dēļ nodeg māja, bet tāpēc tak neaizliedzam malkas apkuri. A te ir tieši tā. Ja agrāk zemnieks sasauca saimi, un tie ar egļu zariem sargāja uguni,lai tā kaut kur neiesprūk, tad tagad piemet špicku un mūk- lai nenoķer un nesoda. Un tad arī deg..

    Savukārt, par tiem 22:00. Vai ieguvumi, ir tā vērti? Neiekasētie nodokļi, neesošās pārdevēju darba vietas, nekontrolēta dzērienu kvalitāte.. nāves Preiļos un Jelgavā to atsver?. Jā, kā gan var necīnīties pret dzeršanu, kā var domāt par to, ka tirdzniecības atļaušana tomēr visumā ir izdevīgāka? Vai kāds ir izsvēris visus par un pret. Puritāņi tā nedara, puritāni aizliedz.. Puritāņiem vasarīga ir publicitāte, kristīgo normu sludināšana vārdos. Aizliegt ir visvienkāršāk. Jo tā tie imitē darbu. Notiek rosīšanās. Mēs tak esam pareizie, cīnamies. Pieņemam likumu un viss.. Tikai vai tas dzīvē darbojas.. Rezultāts ir pretējs, bet tas nekas, jo mēs tak cīnamies..

    Un par divlitrenēm – premisa jau pareiza, tik secinājumi greizi. Jā, kopējā izmaksa būs lielāka, tikai tas nenozīmē to, ka dzers mazāk, tas nozīmē to, ka taciņa uz točku būs vēl iestaigātāka. Un kur ir točka, zin visi, izņemot vietējo policistu. Tā ir vēl viena tēma- valsts absolūtā nevarība cīņā ar tām. Daugavpils centrā ir atvērts šmakovkas muzejs. Apsveicami, protams, bet vai tā arī nav zināma indikācija?

    Par to jau ir mans komentārs- Saeima nav spējīga domāt tālāk, dziļāk. Tā var spriest tikai virspusēji, tikumības likums ir to spēju galējā robeža. Tā izmainās sīknaudā… Divlitrenes un Rasnača skapis.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

dzeris49 20.09.2016. 11.32

It kā mūsu Saeimas vienšūņu vairākums spētu iedzilināties tādās niansēs, vienīgais, ko tie prot – kaut ko aizliegt, mums ir tipiska Krievijas dome ar līdzīgu iontelektuālu potenciālu un “vērtībām”, arī tikpat korumpēta.

+7
-2
Atbildēt

1

west 20.09.2016. 19.24

Atkal gribas kāpt tajā pašā čupā kur agrāk ? Amerikāņu un Gorbačova sausie likumi neko nemāca ?

Nevar cilvēku piespiest nedzert, aizliedzot kādu tilpumu. Cīņa ar tilpumiem un grādiem ir muļķīga tikmēr, kamēr alkohols ir tūkstošgadīga, legāla narkotika. Ražotāji un patērētāji ātri atradīs kompromisu.

Zaudētā paaudze, ar retiem izņēmumiem, dzīvos un dzers kā agrāk. Jaunajai ir jādod cerība dzīvē. Lai rīt vienmēr ir labāk nekā šodien un ka zagļi nenolaupīs viņu nākotni. Tagad gan neredz, kam to stratēģiski vajag. Diemžēl..

+5
0
Atbildēt

1

    edge_indran > west 20.09.2016. 22.51

    ———–

    Ja ir cerība, tad cīņa nav bezjēdzīga:

    “1980. gadā, kad masu tirāžā tika publicēta LKP CK sekretāra Imanta Andersona brošūriņa Trešais bērns, Latvijā piedzima 35 534 bērni. Par šādu skaitli šodien mēs varam tikai sapņot. Taču tolaik trauksme tika celta visaugstākajā līmenī. Šī brošūrīņa bija signāls visām varas un propagandas struktūrām darīt visu, lai veicinātu dzimstību. Uzsvars tika likts uz trešā bērna propagandu. 1987. gadā Latvijā jau piedzima 42 135 bērni un trīs bērnu ģimene kļuva par ļoti izplatītu, gandrīz vai standarta ģimenes modeli. Ko mēs redzam šodien? 2010. gadā Latvijā piedzima 19 236 bērni. Piebildīsim, ka patlaban bērni dzimst daudzskaitlīgajai paaudzei, kas dzimusi astoņdesmoto gadu dzimstības buma laikā.”

    Svarīgākā izšķiršanās (NRA, 27.01.2011.)

    Īsa pamācība mīlēšanā (1982)

    https://www.youtube.com/watch?v=TitT-3Q-BWA

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu